RECENZIJA: The Chemical Brothers "No Geography"
Britu dīdžeju dueta Toms Roulends un Eds Saimonss devītais studijas albums – kā jau vienmēr gaidīts, lai gan šoreiz ne pārāk ilgi, jo šī ripuļa priekštecis “Born In The Echoes” tika izdots pirms četriem gadiem. Ja pavērojam tā atrašanās vietu britu topā, tad nākas pārsteigumā paņemt kādu sēdēšanai derīgu mēbeli: ja neskaita pašu pirmo albumu “Exit Planet Dust”, kas minētajā popularitātes rādītājā ierindojās tikai devītajā vietā, visi pārējie “ķīmisko brāļu” albumi Apvienotajā Karalistē bijuši Nr.1, bet “No Geography” – tikai ceturtais.
Tajā pat laikā kritiķi nav kavējušies tam dziedāt slavas dziesmas, apjūsmojot “burvestību un tālredzību” (“NME”, četras zvaigznes no piecām) un “mūziku, kurai piemīt reibinošs adaptīvs plastiskums no viņu labākajiem darbiem” (“Q”, arī četras zvaigznes) vai piesakot to kā “skanīgi melodisku, instinktīvi nemierīgu” (“Uncut”, astoņi punkti no desmit) utt., u.t.jpr., turklāt vairāki izdevumi to kronējuši par mēneša albumu.
Šoreiz “The Chemical Brothers” atgriezušies pie saknēm (ak, kungs, cik nodrāzts teiciens…) teju burtiskā nozīmē, proti, albumu iespēlējuši uz sava 90. gados izmantotā sintezatoru un bungmašīnu krāvuma, kuru izmantoja rakstot pirmos albumus. “Mūsu studijā es ierīkoju “Stūrīti ‘1997”, kurā bija pati primitīvākā aparatūra, kāda man bija mājās pirms daudziem gadiem. Šiem sempleriem ir ļoti īpatnējs skanējums, turklāt to ierobežotās tehniskās iespējas spiež pašam būt kreatīvākam,” skaidro Saimonss. Šoreiz jaunajā ierakstā tikpat kā nav izmantoti viesmūziķu pakalpojumi - vairākās dziesmās dzirdama vien jauniņā norvēģiete Aurora. Tas gan nenozīmē, ka “ķīmiskie brāļi” dīdžejo tikai instrumentāli - vokālistu vietā izmantoti sempli no dažādiem dzejas un kino darbiem. Kopumā desmit interesanti skaņdarbi.
PAR. Nesteidzieties izdarīt secinājumus pēc albuma pirmās noklausīšanās reizes - tam būs nepieciešams veltīt mazliet vairāk laika, bet tas būs tā vērts! Iesākuši ar diezgan kuslo “Eve Of Destruction”, savās tālākajās gaitās “ķīmiskie brāļi” ir krietni pārliecinošāki: ja deju plačiem itin noderīgo “Bango” izvelk enerģiskā indīpopa dziedātāja Aurora, tad “No Geography” sāli pieber bungumašīnas. Pēc tam neliels atslābums, bet tad - psihedēliski atmosfēriskā “The Universe Sent Me”, kuru noteikti gribētos dzirdēt koncertā, tikai tas nav iespējams, jo grupa šobrīd blandās pa štatiem un Meksiku. Ļoti veiksmīgs ir arī nākamais gabals “We’ve Got To Try”, kurā manāms kaut kas no “acid house” un pat kaut kas no “The Prodigy” cienīga reiva. Pēc tam - superīgā “Free Yourself”, tai sekojošā “MAH” un ar to pašu saproti, ka viss, cauri, esi neglābjami ierauts šajā albumā! Kā šie “brāļi” spēj izdomāt šos veiksmīgos semplus, un kur tieši dziesmā tos iespraust?! Prātam neaptverami.
PRET. Šķiet, mazliet tomēr par daudz stilistiskā savārstījuma, kas gan “The Chemical Brothers” vienmēr bijis raksturīgi. Ir dažas kompozīcijas, kas liek neizpratnē paraustīt plecus, piemēram, “Gravity Drops”.
Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu “Randoms”.