Piektdiena, 19.aprīlis

redeem Fanija, Vēsma

arrow_right_alt Izklaide

RECENZIJA: "Zvani" "Mantojums"

© Publicitātes foto

Šā mēneša pirmajā dienā sava debijas albuma klajā nākšanu ar nelielu koncertu prezentēja r/a "Zvani". Šīs apvienības līderis un gandrīz visu dziesmu mūzikas autors ir grupas "Līvi" taustiņnieks Guntars Mucenieks, kurš zvaigžņotajā Liepājas rokbrigādē pirmoreiz parādījās jau 1986. gadā un spēlē tajā arī mūsdienās.

Radošā apvienība “Zvani” izveidota 2014. gadā. Bez Mucenieka tās sastāvā ir arī ģitārists, viņa dēls Henrijs Eduards Mucenieks (šobrīd arī spēlē “Līvos”), vokālists, pazīstamais dziesminieks Uldis Kākulis (darbojas arī grupā “Symbolic”), ģitārists Mārtiņš Bērtulis (arī epizodiski spēlējis “Līvos”), basģitārists Aivars Vīksna (“Credo”) un bundzinieks Gundars Lintiņš (piedalījies un piedalās daudzos projektos, pierakstīts “Credo”). Šīs grupas vadmotīvi ir laba rokmūzika, latviskā pašapziņa un tēvzemes mīlestība, turklāt patriotiskā bura tiek turēta līdz galējai pakāpei augstu. “Mēs visi esam savas zemes un tautas patrioti, neesam vienaldzīgi pret mūsu sabiedrībā notiekošajiem procesiem, esam daļa no globālajiem notikumiem. Projektā runājam par to, kas mums sāp, kas priecē, kā uztveram līdzcilvēkus ar citādiem viedokļiem. Mēs gūstam spēku mīlestībā pret vietu, kur mūsu senči ir dzīvojuši un sargājuši tautas kultūras mantojumu, pret šīs vietas unikālo dabu un ļaudīm, kas to kopj, attīsta un sargā. Mēs dziedam par mums! Dziedam, jo šī ir vienīgā vieta uz planētas, kur varam to darīt mūsu dzimtajā valodā. Novērtēsim to un dziedāsim kopā!” pauž Guntars.

Grupas albumā iekļautas 11 dziesmas, no kurām deviņas sarakstījis Guntars Mucenieks, bet divas - pāragri mūžībā aizgājušais dziesminieks Indulis Vanags. Visas dziesmas ir latviski, to tekstu autori ir tādi dzejas dižgari kā Rainis, Ojārs Vācietis, Leons Briedis un Olafs Gūtmanis, tāpat ir arī dziesmas ar Egona Pičnera, Mikus Frišfelda, Jāņa Annas Vilciņa un Induļa Vanaga vārdiem. Kā viesmūziķi šajā ierakstā piedalījušies fona vokālistes Linda Ķaukule un Agnese Kuplēna, kā arī ģitārists Teodors Kerimovs. Albums ierakstīts Valmieras “Hodila Records” studijā, producenta Ģirta Laumaņa jeb Lomika aizgādā, to pašu spēkiem izdevuši r/a “Zvani” mūziķi.

PAR. “Līviska” mūzika joprojām ir pieprasīta, un r/a “Zvani” stūrē tieši šajā virzienā - kā 80. gadu otrās puses “Līvi”, kas Ainara Virgas vadībā izpildīja tādas dziesmas kā “Ozolam”, “Karogi” u.c. Labs risinājums ir dziesmu pamatā ņemt dzejas klasiķu tekstus, līdz ar to dziesmām ir dziļa jēga. Lielākais trumpis - soloģitāristu tandēms Mucenieks-Bērtulis, kuri pa abiem uzkurina kārtīgi metalurģisku skanējumu. Arī Mucenieks vecākais demonstrē teicamu veikumu, spēlē kā Džons Lords vai Kīts Emersons un pierāda, ka taustiņinstrumenti var kalpot ne tikai skanējuma bagātināšanai, bet arī solopartijām. Labākās dziesmas ir efektīgā “Kamēr dziedāsim mēs!” (dzied Mucenieks jr.) un Induļa Vanaga “Karaļmeita” (dzied Uldis Kākulis), ir vēl daži gabali, kas iesēžas atmiņā. Malači, ka izdevuši CD ar kārtīgu bukletu, kurā ir visu dziesmu teksti - kādreiz tik pašsaprotamā lieta šajos laikos kļuvusi par retumu. Patriotu smagais roks - tā var īsumā definēt šo albumu.

PRET. Lielākais mīnuss - vokāls. Lai gan Kākuļa varenās balss dotības ir apbrīnojamas, viņš nav roka dziedātājs - tas pierādījies jau “Symbolic” rindās, bet šādā “līviskā” mūzikā Uldis absolūti pazaudējas. Spilgtākais piemērs ir “Līvu” slavenās dziesmas “Zvani” (tās autors ir Mucenieks) versija, kas arī iekļauta šajā albumā - to klausoties un atceroties, kā to oriģinālā izpilda Jānis Grodums, piedodiet par banalitāti, gribas raudāt un sirds asiņo. Rokoperām Kākulis derētu (starp citu, kaut Lāčplēša lomai), bet šādās dziesmās kā r/a “Zvani” repertuārā iekļautās labāk izmantot Mucenieku jr., kurš gan arī nav nekāds Deivids Kaverdeils (dziesmā “Balts rīts” viņš izklausās briesmīgi), bet dzied līdzīgi Virgam - diezgan netīri, toties “roķīgi”. Otrs lielākais mīnuss, kas daudziem varbūt šķitīs lielākais pluss, ir līdz patosam novestie teksti - jā, 80. gados vārdi “te līdz pēdējam olim viss ir tavs” utt. radītu pavisam citas emocijas, bet šobrīd brīžiem pat nošķebina. Trešā lieta - ja tiem pašiem “Līviem” teju katra dziesma bija ar pretenzijām uz hita statusu, tad no “Mantojuma” izvirzīt kādu šim godam ir pagrūti.