VAKARA ZIŅAS: Štrombergs starp banalitātēm un leģendu
Riodežaneiro olimpisko spēļu atklāšanas parādē Latvijas delegācijai karogu nesa divkārtējais olimpiskais čempions BMX riteņbraukšanā Māris Štrombergs. Viņš no ASV aizlidoja uz Brazīliju, piedalījās atklāšanas ceremonijā un... lidoja atpakaļ uz Floridu. Trenēties!
Būt tikpat izcilam kā Māris...
Rakstīt par Māri Štrombergu nav viegli. No vienas puses, sakrauj kaudzē visus viņa panākumus, un puse raksta gatava. No otras, to droši vien drīz ierakstīs skolu vēstures grāmatās, un tas būs zināms visiem. Ja vēl nav ierakstījuši.
Rakstot par Māri, atkārtoties nākas ne tikai Latvijas žurnālistiem. To dara visās valodās rakstošie. It sevišķi, tuvojoties olimpiskajām spēlēm. 2008. gadā pirms spēlēm Pekinā, kur BMX pirmo reizi tika izcīnīts čempiona tituls, Štrombergs bija uzvarējis gan pasaules meistarsacīkstēs, gan Eiropas čempionāta kopvērtējumā. Un togad Latvijai bija veseli divi olimpiskā zelta kandidāti - Štrombergs un svarcēlājs Viktors Ščerbatihs. Blakus Štrombergam tika piesaukts arī Māra trenera un olimpisko spēļu dalībnieka vienā personā Ivo Lakuča vārds, jo viņš Eiropas kopvērtējumā bija otrais.
Ne velti toreiz latvieši, kuri aizbrauca uz ASV, lai patrenētos Pekinas trases kopijā, tur iekšā netika laisti. Norvēģi, francūži, austrālieši - jā, latvieši - nē. Amerikāņi baidījās no latviešu spēka, un pamatoti. Nācās braukt trenēties uz Šveici.
Pekinā sportists tika galā arī ar stresu, jo sacensības lietus dēļ tika pārceltas uz nākamo dienu. Pēc zelta izcīnīšanas Pekinā Mārim bieži vaicāja: «Ko tālāk?» Viņš jokojoties atbildēja: «Reiz divi.» Pēc četriem gadiem sanāca arī «reiz divi». Tiesa, reizināt nebija viegli, jo 2010. gadā pēc sava otrā pasaules čempiona titula izcīnīšanas Štrombergs sezonas izskaņas čempionu sacensībās krita, lauza roku, savainoja plecu, pārcieta vairākas operācijas un piecus mēnešus nevarēja darīt to, kas viņam vislabāk padevās, - braukt.
Arī olimpiskajā sezonā pasaules čempionāta finālā viņš izstājās, uz Londonu aizbrauca tikai kā sestais pasaules rangā, taču tieši braucienos, kad izšķīrās, būt vai nebūt, tikt tālāk vai braukt mājās, Štrombergs uzlaboja savu sniegumu, finālā uzvarot atkal! «Reiz divi» bija noticis!
Viņam piedāvāja nest Latvijas karogu olimpisko spēļu noslēgumā, bet viņš pieticīgi atvēlēja šo godu tāllēcējai Inetai Radēvičai, kas jau iepriekš bija paziņojusi, ka beidz sportistes karjeru. Skaists žests. Savā starpā BMX veči tikai nosmēja, ka Štrombis varētu nest karogu Riodežaneiro spēļu atklāšanā, un tagad tas ir piepildījies.
Joprojām vienīgais...
Vienīgais Latvijas sportists, divkārtējais olimpiskais čempions individuālajos sporta veidos… Vienīgais divkārtējais olimpiskais čempions BMX... Vispār vienīgais olimpiskais čempions BMX, jo divreiz jau vien tikai sacensības ir notikušas! BMX sacensības arī šoreiz notiks pēdējā spēļu nedēļā, kad uzzināsim, vai viņš joprojām ir vienīgais arī pēc savām, visticamāk, pēdējām olimpiskajām spēlēm. Tomēr Māris vēl vismaz četrus gadus būs vienīgais, kurš šajā sporta veidā ir divkārtējais olimpiskais čempions.
Treneris, draugs, kurbulis...
Padomju laikā dzejnieks Vladimirs Majakovskis rakstīja: «Sakām Ļeņins, ar to saprotam partiju...» To pašu varam teikt par Māri: «Sakām Štrombergs, iedomājamies Lakuču...» Lakučs saka, ka viņš pazīst Māri labāk nekā jebkurš cits un ka Māris viņu pazīst labāk nekā jebkurš cits. Un Ivo funkcijas nav aprobežojušās tikai ar starta kalnu un treniņu plāna izstrādi. Viņš ir kā psihologs, kā motivators, kā dzinulis, kā Māra sirdsapziņa, kas neļauj ieslīgt pašapmierinātībā un atlaist grožus vaļīgāk. Ivo ir maksimālists pēc savas būtības. Ja viņš, atceroties pieredzi pirms Pekinas olimpiādes, dodas ekspedīcijā uz Londonas trasi, lai vēlāk līdzīgu uzbūvētu Rubenē, viņš ir tiesīgs pieprasīt, lai arī citi darbojas ar maksimālu atdevi. Ne jau Lakučam ir vajadzīga trase, bet sportistiem. Šobrīd Rubenē ir jau otrais Lakuča mākslas darbs - Riodežaneiro trases līdzinieks. Sīkumu nav. Gribi vinnēt, dari visu iespējamo, negribi, met mieru!
Tieši Lakučam Londonas zelta sakausējumā ir vislielākais īpatsvars, jo viņš bija tas, kurš teica, ka Māris var vinnēt arī pēc tās avārijas, kurš dzina uz priekšu, kurš ticēja un šo ticību iedvesa arī savam aizbilstamajam. Un sazīmēja pareizās līnijas Londonas trases virāžās. Arī šobrīd Lakučs domā, kā atšifrēt pretiniekus, kā iegūt maksimāli daudz informācijas, kā izmantot savas spēcīgās puses un konkurentu vājumus.
«Mašīna» Rio
BMX daudz ko nosaka veiksme, taču BMX nianse ir dullums. Vari domāt pirms mačiem, bet uz starta līnijas smadzenes jāatslēdz. Ja domāsi par pumpu, uz kuras var nokrist, par traumām, kas bijušas, par lēcienu, kas var beigties visādi, nekas neizdosies. Māra pluss ir pieredze. Viņš fiziski ir spēcīgāks nekā jebkad agrāk, apdomīgāks, bet jaunākajiem konkurentiem mēdz aizvērties širmis.
Šoreiz Māris nav galvenais favorīts. Kā parasti, ir kādi seši galvenie pretendenti uz troni - Vilobijs, Kimmans, Filipss, Dodē, amerikāņi, kuru vidū ne tikai pieklājības dēļ tiek minēts arī Štrombergs. Pēdējos gados vairāki sportisti ne reizi vien Māri ir pārspējuši, tajā skaitā lielākajās sacensībās. Tomēr, stājoties uz starta olimpiskā čempiona klātbūtnē, pulss droši vien būs paātrināts viņiem visiem, jo tā ir «Mašīna», kā viņu dēvē aiz dīķa. Tāpēc, ka viņš divreiz jau ir uzvarējis. Konkurentu pulss ir informēts par to, ka ar Štrombi nekad neko nevar zināt. Šajā sporta veidā ir gandrīz neiespējami noturēties elitē astoņus gadus un pretendēt uz uzvaru trešajās spēlēs pēc kārtas, taču konkurenti zina - ja kādam tas vispār ir pa spēkam, tad tas ir viņš, Māris Štrombergs. Viņam atšķirībā no konkurentiem vairs nav ko zaudēt.