Anekdotes sagatavotas no žurnāla "Vakara Ziņas"
– Es tev atdevu savu jaunību! Visus savas dzīves labākos gadus tev atdevu, un ko es par to saņemu pretī?! Neko!
– Meitiņ! Beidz sarunāties ar augstskolas diplomu!
*
–Kalniņ, kāpēc jums tādas sarkanas acis? Dzērāt?
–Nē! Negribējās iet uz darbu. Raudāju!
*
Ekskursija atomstacijā. Apmeklētāji caur stiklu vēro, kā divi vīri speciālos apģērbos pārvieto radioaktīvo elementu. Apmeklētājs:
– Un kas būs, ja viņi to nometīs?
– Principā nekas nebūs! Vismaz 115kilometru rādiusā.
*
Kaķu konservi būtu jāsauc nedaudz vienkāršākos vārdos, citādi cilvēkus mulsina, ka pusdienās, ēdot makaronus ar kečupu, kaķis blakus mielojas ar truša gaļas ragū.
*
– Sjoma, kāpēc tu neprecies ar Sofiju? Tas taču nekas, ka viņa nedaudz šķielē!
– Nedaudz!? Kad viņa raud, tad viņai asaras iet krustām!
*
Pie bāra letes:
– Jūs neticēsiet, bet bērnībā es biju ļoti neglīta!
– Madam, jūs esat lieliski saglabājusies!
*
– Vai bērna parādīšanās ģimenē var kļūt par iemeslu nopietnam konfliktam?
– Var! Vēl jo vairāk tad, kad viņš parādās trijos naktī un smird pēc alkohola.
*
Brauc tankisti:
– Vasja! Bremzē! Cilvēks uz ceļa!
– Ko?
– Neko! Braucam tālāk!
*
Kaķi ir kā cilvēki: var iekakāt kurpēs un vienalga izlikties, ka priecājas tevi redzēt.
*
–Tu mani pilnīgi necieni! Izturies kā pret suni– atnes to, aiznes to, izdari šo!
–Anna, tu pārspīlē!
–Es pārspīlēju? Tūlīt tu redzēsi, kas ir pārspīlēšana! Kā ņemšu koku...
–Anna, fu!
*
Ir teiciens, ka laime tevi galu galā tomēr atradīs. Tad nu es nespēju saprast– vai es labi slēpjos, vai viņa draņķīgi meklē.