RECENZIJA: Black Label Society, "Catacombs Of The Black Vatican"

© publicitātes

Šķiet, ka mežonīgais un matainais Zaks Vailds ar savu alkoholu un „heavy metal” slavinošo brigādi „Black Label Society” izdod albumus teju katru mēnesi, taču tik traki nav: 15 gadu pastāvēšanas laikā desmit studijas albumi (iepriekšējais izdots pirms trīs gadiem), trīs izlases un divi koncertnieki.

Grupas sastāvs gan mainās kā kaleidoskopā: vēl piesakot šo disku, kā svarīga informācija tika uzsvērts fakts, ka šis ir pirmais ripulis, kurā pēc iepriekšējā bundzinieka Maika Frēdža aiziešanas grupā darbojas jaunais sitamo instrumentu vīrs Čads Seliga, taču nu jau var lasīt, ka vietu pie bungām atkal ieņēmis Džefs Fābs, kurš, tāpat kā Seliga, „BLS” rindās jau pabijis arī iepriekš. Tāpat parādījies arī jauns ritma ģitārists (ilggadējā ģitārista Nika Katanēzes vietā nācis Dario Lorina, kurš albuma ierakstā gan nav piedalījies) un tikai basģitārists Džons Deservio gadiem palicis uzticīgs kādreizējā Ozija Osborna komandas ģitāristam. Patiesībā – kāda gan starpība, kas spēlē „BLS” rindās, jo tāpat ir skaidrs, ka pats galvenais vīrs grupā ir Zaks. Par to varējuši pārliecināties smagās mūzikas piekritēji arī mūsu zemē, jo Vailds te uzstājies jau trīs reizes: iesildot Oziju (2007. gadā), ar savu solokoncertu „Palladium” (2012. gada maijā) un lielajā koncertšovā „Metal All Stars”. No komerciālā viedokļa „Catacombs Of The Black Vatican” ir izdevies: Amerikas topā tas pabijis pat piektajā vietā un labāk veicies tikai 2010. gadā izdotajam „Order Of The Black” (ceturtā vieta), pārējie „BLS” diski nav tikuši pat Top 20.

PAR. Kā jau vienmēr, arī šajā albumā Zaks Vailds spēlē spoži – viņa prasmi var likt apgūt kā galveno mācību priekšmetu jebkurā ģitārskolā. Arī dziesmām nav ne vainas, it īpaši tas attiecas uz „Heart Of Darkness” un „Fields Of Unforgiveness”.

 

PRET. Nav brīnums, ka „Black Label Society” albumi šķietami nāk klajā tik bieži, lai gan patiesībā tā nemaz nav – tajos iekļauto skaņu materiālu atšķirt ir praktiski neiespējami. Drausmīga vienveidība. Turklāt balādes sacerēt Zakam vispār vajadzētu aizliegt ar likumu: šajā albumā to ir trīs, bet pievienotās vērtības nav nevienai.

 

Sandris Vanzovičs

* Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu „Randoms”.

Izklaide

Rīgas Reformātu baznīcā 18. oktobrī pirmo (un acīmredzot arī vienīgo) reizi kopā vienā kvartetā spēlēs “nu jazz” un brīvās improvizācijas meistari Džons Raskins, Stens Sandells, Tims Pērkiss un Vladimirs Tarasovs. “Viņu eksperimenti un novatoriskās idejas ir atstājušas dziļas pēdas džeza attīstībā, bet meistarība bijusi paraugs un iedvesmas avots daudziem pasaulē atzītiem mūziķiem.”

Svarīgākais