ASTROLOĢIJA: Pla­nē­tu cik­li un as­pek­ti. I da­ļa

As­tro­lo­ģis­kā man­da­la. Gra­fiks, ku­rā ar da­žā­dām krā­sām ie­zī­mē­tas leņ­ķis­kās at­tie­cī­bas starp da­žā­diem Mē­ness cik­la pun­ktiem, at­gā­di­na ezo­tē­ris­ku man­da­lu. Un tie­ši šā­da ir hu­mā­nis­tis­kās as­tro­lo­ģi­jas sko­las pie­eja – tā ap­lū­ko pla­nē­tu cik­lus kā vie­no­tu ve­se­lu­mu. © žurnāls "Praktiskā Astroloģija"/Ruta Mežavilka

Tas, ka vi­sas no­ri­ses gan da­bā, gan cil­vē­ku dzī­vē ir cik­lis­kas, se­na­jām zem­kop­ju tau­tām bi­ja paš­sap­ro­tams. Mūs­die­nās esam pie­ra­du­ši in­ter­pre­tēt lai­ku un no­ti­ku­mus kā li­ne­āru pa­rā­dī­bu, no – līdz, un zi­nā­mā mē­rā no šā­das uz­tve­res nav iz­vai­rī­ju­sies arī kla­sis­kā Rie­tu­mu as­tro­lo­ģi­ja. Ta­ču ir jā­at­ce­ras, ka as­tro­lo­ģi­jas pa­ma­tu pa­mats ir tie­ši iz­prat­ne par cik­lu un jeb­kurš as­pekts – na­tā­lā kar­tē vai at­tie­cī­gā brī­ža tran­zī­tos – ir kā­da lie­lā­ka pla­nē­tu sav­star­pē­ja cik­la da­ļa. Nav «la­bu» vai «ļau­nu» as­pek­tu, ir ti­kai da­žā­das cik­la at­tīs­tī­bas sta­di­jas. Šo pie­eju – at­pa­kaļ pie sak­nēm – cen­tās at­dzī­vi­nāt XX gad­sim­ta sā­ku­ma un vi­dus ASV as­tro­lo­gi Ed­munds Džonss un vē­lāk Deins Rad­jers. Šis ska­tī­jums, ie­spē­jams, vai­rāk no­de­rēs as­trop­si­ho­lo­ģi­jā un mun­dā­no pro­ce­su iz­prat­nē, ma­zāk – ik­die­nas prog­nos­ti­kā.

Pla­nē­tu cikls kā vie­nots ve­se­lums

De­be­su ķer­me­ņi – Sau­le, Mē­ness, Mer­kurs, Marss, Ju­pi­ters, Sa­turns, Urāns, Nep­tūns un Plū­tons – no Ze­mes kā cen­tra rau­go­ties, sa­vā riņ­ķo­ju­mā lai­ku pa lai­kam sa­sto­pas kā­dā no zo­di­aka pun­ktiem, at­tā­li­nās un at­kal sa­sto­pas. Brī­di, kad pla­nē­tas sa­sto­pas, as­tro­lo­ģi­jā pie­ņemts dē­vēt par sa­vie­no­ju­mu jeb kon­jun­kci­ju, sa­vu­kārt brī­di, kad pla­nē­tas at­tā­li­nā­ju­šās ci­ta no ci­tas un at­ro­das pre­tē­jos de­be­su sfē­ras pun­ktos – par opo­zī­ci­ju. Pēc tam tās at­kal sāk tu­vi­nā­ties – līdz jaun­am sa­vie­no­ju­mam. Cik­li ir da­žā­da ga­ru­ma, lie­lo pla­nē­tu cik­li no vie­na sa­vie­no­ju­ma līdz nā­ka­ma­jam mēdz ilgt pat dau­dzus gad­sim­tus.

Mums vis­tu­vā­kais un ik­die­nā vi­sēr­tāk no­vē­ro­ja­mais, pro­tams, ir ar ne­ap­bru­ņo­tu aci de­be­sīs sa­ska­tā­mais Sau­les un Mē­ness cikls – no jaun­mē­ness līdz piln­mē­ne­sim un at­kal jaun­am jaun­mē­ne­sim. Cil­vē­ku ik­die­nas dzī­vē šis ir viens no gal­ve­na­jiem, ja ne pats gal­ve­nais cikls, jo ļo­ti sais­tīts ar dzī­vī­bas pa­mat­no­ri­sēm – pai­su­mi un bē­gu­mi oke­ānos no­tiek sa­ska­ņā ar Mē­ness cik­lu. Jau kopš ak­mens laik­me­ta cil­vē­ki ir vē­ro­ju­ši Mē­ness fā­zes un cen­tu­šies dzī­vot sa­ska­ņā ar šo da­bis­ko rit­mu.

Po­pas­tro­lo­ģi­jā iz­pla­tī­ti da­žā­di Mē­ness die­nu ka­len­dā­ri, kas skai­ta Mē­ness cik­la die­nas no Mē­ness lēk­ta līdz rie­tam – da­žas die­nas tiek uz­ska­tī­tas par gai­ša­jām, bet ci­tas – par sā­ta­nis­ka­jām die­nām. Da­ļa no tā vi­sa ir pa­au­džu pie­re­dzes uz­krā­ti em­pī­ris­ki no­vē­ro­ju­mi, bet ne­trūkst arī sa­vas tie­sas māņ­ti­cī­bas.

Kā­pēc un no ku­rie­nes tas viss ra­dies un – «kas lā­cī­tim vē­de­rā»?

Šeit ie­lū­ko­si­mies Sau­les – Mē­ness at­tie­cī­bu cik­lā, ta­ču šo cik­lis­ko mo­de­li var lie­tot arī jeb­ku­ru ci­tu pla­nē­tu cik­lu pē­tī­ša­nai – pie­mē­ram, ska­to­ties prog­re­sī­vā* Mē­ness gai­tu, vei­do­jot as­pek­tus ar prog­re­sī­vo Sau­li, prog­re­sī­vo Sa­tur­nu un ci­tām pla­nē­tām.

Ap­lū­ko­sim Sau­les un Mē­ness cik­lu kā se­cī­gu stās­tu, ku­rā viens as­pekts tur­pi­na un pa­pil­di­na ie­priek­šē­jo, vei­do­jot cik­lu kā vie­no­tu ve­se­lu­mu. Pie­vēr­sī­sim uz­ma­nī­bu ne ti­kai pla­šāk zi­nā­ma­jiem ma­žo­ra­jiem jeb lie­la­jiem as­pek­tiem (kon­jun­kci­ja, sek­stils, kvad­rāts, tri­gons, opo­zī­ci­ja), bet arī mi­no­ra­jiem jeb ma­za­jiem as­pek­tiem, ku­riem pa­ras­ti vel­tī ma­zāk vē­rī­bas, jo to «taus­tā­mā ie­dar­bī­ba» ir ma­zāk sa­jū­ta­ma.

Mē­ness: ie­el­pa un iz­el­pa

Cik­la pir­mo pus­i – augo­šā Mē­ness lai­ku – tē­lai­ni va­ram sa­lī­dzi­nāt ar ie­el­pu. Sa­vu­kārt cik­la ot­ro pus­i – lai­ku no piln­mē­ness ie­stā­ša­nās brī­ža līdz nā­ka­ma­jam jaun­mē­ne­sim – sa­lī­dzi­nām ar iz­el­pu, kad viss, kas ti­cis ie­el­pots, uz­krāts, sa­brie­dis, tiek iz­el­pots, iz­mests ap­kār­tē­jā vi­dē. Cik­la pir­ma­jā pus­ē uz­krā­tā ener­ģi­ja tiek at­brī­vo­ta. Cits tēls, ar ko sa­lī­dzi­nāt Mē­ness cik­lu, ir vil­nis – cik­la pir­ma­jā pus­ē tas pa­kā­pe­nis­ki ce­ļas, līdz sa­sniedz mak­si­mu­mu, bet piln­mē­ness brī­dī – lūst un iz­šļā­cas kras­tā, pa­kā­pe­nis­ki zau­dē­jot spē­ku.

 0 «Sēk­la». At­tā­lums starp pla­nē­tām – 0 grā­du. Sa­vie­no­jums jeb kon­jun­kci­ja

Mē­ness un Sau­les sa­vie­no­jums vie­nā de­be­su pun­ktā no­tiek rei­zi 29,5 die­nās. No Ze­mes rau­go­ties, Mē­ness at­ro­das starp Zem­i un Sau­li, tā­pēc nav re­dzams – pret mums pa­vēr­sta tā tum­šā, Sau­les ne­ap­spī­dē­tā pus­e.

Šis ir jaun­ā cik­la ie­sā­kums – tiek ie­sē­ta jaun­a sēk­la. Mē­ness nav re­dzams, ta­ču tas tur ir. Dzimst pir­mais im­pulss, jaun­a, tī­ra ener­ģi­ja. Tie, ku­ri strā­dā ar sa­bi­āņu sim­bo­liem, ska­tās, tie­ši ku­rā no zo­di­aka grā­diem no­ti­cis jaun­ais sa­vie­no­jums, jo sēk­lā slēp­jas jaun­ā cik­la bū­tī­ba, glu­ži tā­pat kā ozo­la zī­lē po­ten­ci­āli slēp­jas ozols, ne­vis, pie­mē­ram, kļa­va.

As­pek­tu cik­la posms no 0 līdz 30 grā­diem at­bilst Aunam – pir­ma­jai zī­mei zo­di­akā­la­jā cik­lā.

15 «Ide­ja». At­tā­lums starp pla­nē­tām – 15 grā­du. Pus­e no se­mi­sek­sti­la

Ne­tve­rams, ab­strakts, vēl fi­zis­ki ne­iz­jū­tams brī­dis, kad sāk de­fi­nē­ties jaun­ā cik­la ide­ja, «par ko būs stāsts». Vēl re­dzams nav ne­kas – sēk­la at­ro­das aug­snē, ta­ču tā jau ir sā­ku­si dīgt. Ja šis būs stāsts par at­tie­cī­bām, tad ša­jā brī­dī tas ir pir­mais vēl ne­ap­zi­nā­tais ska­tiens, kurš bie­ži vien pār­slīd pār­i nu­le sa­stap­ta­jam cil­vē­kam, kurš pa­gai­dām vēl ne ar ko ne­iz­da­lās dau­dzu ci­tu ie­lās sa­stap­tu cil­vē­ku star­pā.

30 «Sa­jū­ta». At­tā­lums starp pla­nē­tām – 30 grā­du. Se­mi­sek­stils

Sēk­la iz­dīgst, pirm­ie as­ni pa­rā­dās virs­pu­sē – ša­jā cik­la brī­dī pa­ras­ti pir­mo rei­zi ie­rau­gām traus­lo šau­ro jaun­mē­ness sir­pī­ti sau­lrie­ta de­be­sīs. Pirm­ā sa­jū­ta, ka pa­rā­dī­ju­sies jaun­a ener­ģi­jas plūs­ma – vēl ļo­ti vā­ra, vieg­li gais­to­ša, tā­pēc se­mi­sek­sti­lu tra­di­ci­onā­li pie­ņemts ie­da­līt pie mi­no­ra­jiem jeb ma­za­jiem as­pek­tiem.

As­pek­tu cik­la posms no 30 līdz 60 grā­diem at­bilst Vēr­ša zī­mei. Tas at­bilst Vēr­ša zī­mes bū­tī­bai – sa­jū­tas, to ne­tve­ra­mais vir­mo­jums, aug­ša­na, vei­ci­nā­ša­na.

36 «Pirm­ā kus­tī­ba». At­tā­lums starp pla­nē­tām – 36 grā­di. Se­mik­vin­tils jeb de­cils

Smal­kais jaun­ā Mē­ness sir­pī­tis sā­cis augt. Jaun­ā cik­la sa­jū­ta – šis vā­rais aro­māts – sāk iz­ples­ties un augt. Sa­jū­tam, ka ne­no­tve­ra­mais «kaut kas» sa­kus­tē­jies.

45 «Pirm­ā krī­ze». At­tā­lums starp pla­nē­tām – 45 grā­di. Se­mik­vad­rāts

Jaun­ais spēks, kas ie­nā­cis dzī­vē līdz ar cik­la sā­ku­mu, sāk se­vi pie­teikt. Se­mik­vad­rāts jeb pus­kvad­rāts ie­zī­mē pir­mo, vēl gan sa­mē­rā vā­ji iz­teik­to cik­la krī­zi. Vairs nav ie­spē­jams ig­no­rēt jaun­o sa­jū­tu, ap­zi­ņa at­ve­ras šim vēl ne­zi­nā­ma­jam sā­ku­mam.

60 «Ie­rau­dzī­ša­na». At­tā­lums starp pla­nē­tām – 60 grā­du. Sek­stils

Viens no t.s. ma­žo­ra­jiem jeb lie­la­jiem as­pek­tiem. Ša­jā brī­dī no­tiek ie­rau­dzī­ša­na, pirm­ā pa īs­tam ap­zi­nā­tā sa­ska­re ar jaun­o pro­ce­su – līdz šim brī­dim tas bi­jis sa­jū­tu lī­me­nī. Ja mū­su stāsts vēs­ta par mī­lē­tā­jiem, tad ša­jā brī­dī vi­ņi pir­mo rei­zi ap­zi­nā­ti ie­rau­ga – pie­vērš uz­ma­nī­bu – viens ot­ru.

Šis as­pekts de­fi­nē as­pek­tu cik­la Dvī­ņu pos­mu un ir sais­tīts ar jaun­ās dzī­ves si­tu­āci­jas in­for­ma­tī­vo ap­gū­ša­nu – ie­rau­gām, uz­zi­nām jaun­ā pa­zi­ņas vār­du, ad­re­si.

72 «In­te­re­se». At­tā­lums starp pla­nē­tām – 72 grā­di. Kvin­tils

Pa­rā­dās in­te­re­se par jaun­o si­tu­āci­ju. Kvin­tils ne­re­ti tiek dē­vēts par «ra­do­šo as­pek­tu», jo te mēs uz­zi­nām vai­rāk, sā­kam vir­zī­ties jaun­ās si­tu­āci­jas vir­zie­nā. To­mēr jaun­ā si­tu­āci­ja vēl nav ener­ģē­tis­ki sais­to­ša, jaun­ie­pa­zī­tais cil­vēks ir ti­kai pa­zi­ņa, ne­vis mī­ļo­tais.

Arī kvin­tils ir viens no mi­no­ra­jiem as­pek­tiem.

90 «Sliek­snis». At­tā­lums starp pla­nē­tām – 90 grā­du. Kvad­rāts

Mē­ness sir­pis de­be­sīs vairs nav sir­pis, bet gan pre­cī­zi pus­e ap­ļa. Tau­tā šo brī­di pie­ņemts dē­vēt par «fā­žu mai­ņu». Ar šo brī­di jaun­ais cikls kļūst ener­ģē­tis­ki sais­tošs – no­tiek re­āla ie­eja jaun­ajā si­tu­āci­jā. 90 grā­di ir lū­zu­ma brī­dis. Tiek pār­kāpts sliek­snis. Šis brī­dis ar­vien pār­bau­da, cik ga­ta­vi esam ie­slēg­ties un dar­bo­ties prin­ci­pi­āli jaun­ās si­tu­āci­jās, un tā ir pirm­ā lie­lā cik­la krī­ze. As­tro­lo­ģi­jā tra­di­ci­onā­li kvad­rā­ta as­pekts starp jeb­ku­rām di­vām pla­nē­tām tiek uz­ska­tīts par di­na­mis­ku, kri­tis­ku, kon­flik­tus rai­so­šu, «slik­tu». Pro­tams, jo ie­ie­ša­na jaun­ā si­tu­āci­jā ar­vien mēdz būt sais­tī­ta ar ve­co sa­išu ga­lī­gu sa­rau­ša­nu. Ta­ču ne vien­mēr no «fā­žu mai­ņas» jā­gai­da kon­flik­ti un ne­ga­dī­ju­mi – tie no­tiek ti­kai tad, ja kram­pjai­ni tu­ra­mies pie ve­ca­jām dzī­ves struk­tū­rām un ne­spē­jam pār­val­dīt jaun­iep­lūs­to­šo ener­ģi­ju.

Šis as­pekts de­fi­nē cik­la Vē­ža pos­mu un sais­tīts ar ener­ģē­tis­ku ie­sak­ņo­ša­nos jaun­ajās dzī­ves struk­tū­rās.

108 «Orien­tē­ša­nās». At­tā­lums starp pla­nē­tām – 108 grā­di. Tri­de­cils

Te sa­pro­tam, ka esam ie­nā­ku­ši kā­dā jaun­ā tel­pā. Dur­vis uz ve­co ir aiz­vē­ru­šās, un jā­sāk orien­tā­ci­ja jaun­ajos no­sa­cī­ju­mos, tē­lai­ni iz­sa­ko­ties – laist sak­nes. Sa­pro­tam, ka pa­zi­ņa vairs nav glu­ži pa­zi­ņa, ka šis cil­vēks pēk­šņi ir kļu­vis ar kaut ko īpašs. Bet ar ko? Kas viņš mums būs?

Viens no mi­no­ra­jiem as­pek­tiem.

120 «Ie­mī­lē­ša­nās». At­tā­lums starp pla­nē­tām – 120 grā­du. Tri­gons

Šis mēdz būt viens no pa­tī­ka­mā­ka­jiem cik­la pun­ktiem. Ie­mī­lē­ša­nās sa­jū­ta – jaun­ais pa­zi­ņa ir kļu­vis par mī­ļo­to. Ener­ģi­jas cir­ku­lē pa­tī­ka­mi un brī­vi. Ne vel­ti tri­gons tiek uz­ska­tīts par vie­nu no «po­zi­tī­vā­ka­jiem» as­pek­tiem. «Ģīm­jug­rā­ma­tas» pro­fi­lā lep­ni ie­lie­kam at­zī­mi «at­tie­cī­bās». Ta­ču tik­pat la­bi jaun­ais pa­zi­ņa var būt kļu­vis arī vien­kār­ši par drau­gu vai arī ie­naid­nie­ku, resp. – šā as­pek­ta bū­tī­ba ir tā, līdz tam ne­no­tve­ra­mais «jaun­ais» ir kļu­vis par de­fi­nē­tām at­tie­cī­bām.

As­pekts, kurš ie­zī­mē Lau­vas pos­mu cik­lā un sais­tīts ar jaun­ās si­tu­āci­jas iz­bau­dī­ša­nu, ap­zi­nā­ša­nu un pār­val­dī­ša­nu. Viens no ma­žo­ra­jiem as­pek­tiem.

135 «Šķē­res». At­tā­lums starp pla­nē­tām – 135 grā­di. Ses­kvik­vad­rāts

Tā kā nu esam ap­zi­nā­ju­šies, ka esam «in lo­ve», tad ener­ģis­ki tiek cir­stas nost pa­gāt­nes pa­lie­kas – ve­cie kon­tak­ti, ja tā­di vēl ir, no so­ci­āla­jiem tīk­liem at­drau­go­ti ie­priek­šē­jie mī­ļā­kie. Arī šis, līdz­īgi kā 45 grā­du as­pekts jeb pus­kvad­rāts, tiek uz­ska­tīts par vie­nu no mi­no­ra­jiem krī­zes as­pek­tiem – glu­ži kā ar šķē­rēm tiek no­griezts nost viss sa­vu lai­ku pār­dzī­vo­ju­šais.

144 «Uz priekš­u». At­tā­lums starp pla­nē­tām – 144 grā­di. Bik­vin­tils jeb du­bult­kvin­tils

Jaun­ā si­tu­āci­ja liek do­ties tā­lāk ne­zi­nā­ma­jā – un bie­ži vien tas ir gan vi­li­no­ši, gan arī bie­dē­jo­ši. Šis ne­lie­lais, bet to­mēr bū­tis­kais mi­no­rais as­pekts rā­da mū­su spē­ju tur­pi­nāt jaun­ās at­tie­cī­bas, do­ties uz priekš­u.

150 «Darbs un at­bil­dī­ba». At­tā­lums starp pla­nē­tām – 150 grā­du. Kvin­konss

In­te­re­san­ti, ka da­ži Rie­tu­mu as­tro­lo­ģi­jas no­vir­zie­ni kvin­kon­su pie­skai­ta pie ma­žo­ra­jiem, da­ļa – pie mi­no­ra­jiem as­pek­tiem, tur­klāt arī nav īs­tas vie­no­tī­bas uz­ska­tā par to, vai tas pie­skai­tāms «la­ba­jiem» vai «slik­ta­jiem» as­pek­tiem – kvin­kon­sa «da­ba» var iz­paus­ties ļo­ti da­žā­di. Ie­mī­lē­ša­nās pe­ri­odam ag­ri vai vē­lu ir jā­bei­dzas – un tas var ne­būt pa­tī­ka­mi. Iz­rā­dās, jaun­ajā si­tu­āci­jā ne­va­rēs ti­kai prie­cā­ties un bau­dīt, te būs arī jā­strā­dā. Te mēs sa­sto­pa­mies ar fak­tu, ka ie­mī­ļo­ta­jam, iz­rā­dās, pie­mīt da­žā­di trū­ku­mi, ka jaun­ās at­tie­cī­bas ne­vei­do­jas «pa­šas no se­vis», kā tas šķi­ta uz 120 grā­diem. Ja šis ir stāsts par ie­mī­ļo­ta­jiem, tad te vi­ņiem pēc «skais­tā gai­dī­ša­nas lai­ka» pa­rā­dās pa­vi­sam kon­krēts bērns, kurš nak­tīs brēc un pra­sa ēst. Si­tu­āci­ja sāk pie­pra­sīt ap­zi­nā­tu dar­bu, ie­zī­mē­jas no­teikts ik­die­nas ru­tī­nas loks. Iz­gais­mo­jas tās lie­tas, kas kaut kā­dā vei­dā šķiet ne­pil­nī­gas, kas pra­sa uz­la­bo­ju­mus, ar ko mums dzī­vē jā­strā­dā.

Kvin­konss ie­va­da Jau­na­vas pe­ri­odu cik­lā un tiek sais­tīts ar rū­pēm, dar­bu, at­bil­dī­bu.

165 «Dzī­ves kom­pro­miss». At­tā­lums starp pla­nē­tām – 165 grā­di. Kvin­di­cils

Šis ne­lie­lais, vā­ji iz­teik­tais mi­no­rais as­pekts pār­bau­da mū­su spē­ju strā­dāt, būt uz­cī­tī­giem, pil­nī­bā kon­cen­trēt ap­zi­ņu uz da­rā­mo dar­bu. Zvaig­žņu vie­tā mī­ļo­tais mums ir pie­dā­vā­jis ne­tī­ru auti­ņu un trau­ku kau­dzes, bet mēs spē­jam tikt ga­lā un pie­ņe­ma­mies spē­kā. Ir sa­sniegts kom­pro­miss starp gri­bē­to un sa­snieg­to. Bries­to­šais Mē­ness disks ir jau gan­drīz apaļš – vēl ne­daudz pū­ļu, un var­būt aiz ērk­šķu kau­dzes to­mēr ir zvaig­znes?

Par cik­la ot­ru da­ļu – as­pek­tiem no 180 grā­diem līdz jaun­am sa­vie­no­ju­mam – nā­ka­ma­jā nu­mu­rā.

  

––––––––––

Prog­re­sī­vais Mē­ness* – as­tro­lo­ģi­jā pie­ņemts uz­ska­tīt, ka vie­na die­na jaun­dzi­mu­šā bēr­na dzī­vē at­bilst vie­nam ga­dam šā cil­vē­ka dzī­vē. At­tie­cī­gi – 1. die­na – 1. dzī­ves gads, 2. die­na – 2. gads, 3. die­na – 3. gads un tā līdz mū­ža bei­gām. Šo me­to­di sauc par prog­re­si­ju me­to­di. Ja, pie­mē­ram, cil­vē­ka 30. dzī­ves die­nā Mē­ness ir at­ra­dies Vē­ža zī­mē, tad sa­kām, ka vi­ņa 30. mū­ža ga­dā prog­re­sī­vais Mē­ness ir Vē­zī.

Horoskopi

2025.gads daudziem zodiaku pārstāvjiem dos iespēju atrast iekšējo mieru un harmoniju. Taču pusei no 12 zodiakiem šis gads būs kā ceļš uz līdzsvaru, un katram no tiem būs jāmācās atrast savu veidu, kā atbrīvoties no stresa un sasniegt patiesu mieru.

Svarīgākais