Tas, ka visas norises gan dabā, gan cilvēku dzīvē ir cikliskas, senajām zemkopju tautām bija pašsaprotams. Mūsdienās esam pieraduši interpretēt laiku un notikumus kā lineāru parādību, no – līdz, un zināmā mērā no šādas uztveres nav izvairījusies arī klasiskā Rietumu astroloģija. Taču ir jāatceras, ka astroloģijas pamatu pamats ir tieši izpratne par ciklu un jebkurš aspekts – natālā kartē vai attiecīgā brīža tranzītos – ir kāda lielāka planētu savstarpēja cikla daļa. Nav «labu» vai «ļaunu» aspektu, ir tikai dažādas cikla attīstības stadijas. Šo pieeju – atpakaļ pie saknēm – centās atdzīvināt XX gadsimta sākuma un vidus ASV astrologi Edmunds Džonss un vēlāk Deins Radjers. Šis skatījums, iespējams, vairāk noderēs astropsiholoģijā un mundāno procesu izpratnē, mazāk – ikdienas prognostikā.
Debesu ķermeņi – Saule, Mēness, Merkurs, Marss, Jupiters, Saturns, Urāns, Neptūns un Plūtons – no Zemes kā centra raugoties, savā riņķojumā laiku pa laikam sastopas kādā no zodiaka punktiem, attālinās un atkal sastopas. Brīdi, kad planētas sastopas, astroloģijā pieņemts dēvēt par savienojumu jeb konjunkciju, savukārt brīdi, kad planētas attālinājušās cita no citas un atrodas pretējos debesu sfēras punktos – par opozīciju. Pēc tam tās atkal sāk tuvināties – līdz jaunam savienojumam. Cikli ir dažāda garuma, lielo planētu cikli no viena savienojuma līdz nākamajam mēdz ilgt pat daudzus gadsimtus.
Mums vistuvākais un ikdienā visērtāk novērojamais, protams, ir ar neapbruņotu aci debesīs saskatāmais Saules un Mēness cikls – no jaunmēness līdz pilnmēnesim un atkal jaunam jaunmēnesim. Cilvēku ikdienas dzīvē šis ir viens no galvenajiem, ja ne pats galvenais cikls, jo ļoti saistīts ar dzīvības pamatnorisēm – paisumi un bēgumi okeānos notiek saskaņā ar Mēness ciklu. Jau kopš akmens laikmeta cilvēki ir vērojuši Mēness fāzes un centušies dzīvot saskaņā ar šo dabisko ritmu.
Popastroloģijā izplatīti dažādi Mēness dienu kalendāri, kas skaita Mēness cikla dienas no Mēness lēkta līdz rietam – dažas dienas tiek uzskatītas par gaišajām, bet citas – par sātaniskajām dienām. Daļa no tā visa ir paaudžu pieredzes uzkrāti empīriski novērojumi, bet netrūkst arī savas tiesas māņticības.
Kāpēc un no kurienes tas viss radies un – «kas lācītim vēderā»?
Šeit ielūkosimies Saules – Mēness attiecību ciklā, taču šo ciklisko modeli var lietot arī jebkuru citu planētu ciklu pētīšanai – piemēram, skatoties progresīvā* Mēness gaitu, veidojot aspektus ar progresīvo Sauli, progresīvo Saturnu un citām planētām.
Aplūkosim Saules un Mēness ciklu kā secīgu stāstu, kurā viens aspekts turpina un papildina iepriekšējo, veidojot ciklu kā vienotu veselumu. Pievērsīsim uzmanību ne tikai plašāk zināmajiem mažorajiem jeb lielajiem aspektiem (konjunkcija, sekstils, kvadrāts, trigons, opozīcija), bet arī minorajiem jeb mazajiem aspektiem, kuriem parasti veltī mazāk vērības, jo to «taustāmā iedarbība» ir mazāk sajūtama.
Cikla pirmo pusi – augošā Mēness laiku – tēlaini varam salīdzināt ar ieelpu. Savukārt cikla otro pusi – laiku no pilnmēness iestāšanās brīža līdz nākamajam jaunmēnesim – salīdzinām ar izelpu, kad viss, kas ticis ieelpots, uzkrāts, sabriedis, tiek izelpots, izmests apkārtējā vidē. Cikla pirmajā pusē uzkrātā enerģija tiek atbrīvota. Cits tēls, ar ko salīdzināt Mēness ciklu, ir vilnis – cikla pirmajā pusē tas pakāpeniski ceļas, līdz sasniedz maksimumu, bet pilnmēness brīdī – lūst un izšļācas krastā, pakāpeniski zaudējot spēku.
0 «Sēkla». Attālums starp planētām – 0 grādu. Savienojums jeb konjunkcija
Mēness un Saules savienojums vienā debesu punktā notiek reizi 29,5 dienās. No Zemes raugoties, Mēness atrodas starp Zemi un Sauli, tāpēc nav redzams – pret mums pavērsta tā tumšā, Saules neapspīdētā puse.
Šis ir jaunā cikla iesākums – tiek iesēta jauna sēkla. Mēness nav redzams, taču tas tur ir. Dzimst pirmais impulss, jauna, tīra enerģija. Tie, kuri strādā ar sabiāņu simboliem, skatās, tieši kurā no zodiaka grādiem noticis jaunais savienojums, jo sēklā slēpjas jaunā cikla būtība, gluži tāpat kā ozola zīlē potenciāli slēpjas ozols, nevis, piemēram, kļava.
Aspektu cikla posms no 0 līdz 30 grādiem atbilst Aunam – pirmajai zīmei zodiakālajā ciklā.
15 «Ideja». Attālums starp planētām – 15 grādu. Puse no semisekstila
Netverams, abstrakts, vēl fiziski neizjūtams brīdis, kad sāk definēties jaunā cikla ideja, «par ko būs stāsts». Vēl redzams nav nekas – sēkla atrodas augsnē, taču tā jau ir sākusi dīgt. Ja šis būs stāsts par attiecībām, tad šajā brīdī tas ir pirmais vēl neapzinātais skatiens, kurš bieži vien pārslīd pāri nule sastaptajam cilvēkam, kurš pagaidām vēl ne ar ko neizdalās daudzu citu ielās sastaptu cilvēku starpā.
30 «Sajūta». Attālums starp planētām – 30 grādu. Semisekstils
Sēkla izdīgst, pirmie asni parādās virspusē – šajā cikla brīdī parasti pirmo reizi ieraugām trauslo šauro jaunmēness sirpīti saulrieta debesīs. Pirmā sajūta, ka parādījusies jauna enerģijas plūsma – vēl ļoti vāra, viegli gaistoša, tāpēc semisekstilu tradicionāli pieņemts iedalīt pie minorajiem jeb mazajiem aspektiem.
Aspektu cikla posms no 30 līdz 60 grādiem atbilst Vērša zīmei. Tas atbilst Vērša zīmes būtībai – sajūtas, to netveramais virmojums, augšana, veicināšana.
36 «Pirmā kustība». Attālums starp planētām – 36 grādi. Semikvintils jeb decils
Smalkais jaunā Mēness sirpītis sācis augt. Jaunā cikla sajūta – šis vārais aromāts – sāk izplesties un augt. Sajūtam, ka nenotveramais «kaut kas» sakustējies.
45 «Pirmā krīze». Attālums starp planētām – 45 grādi. Semikvadrāts
Jaunais spēks, kas ienācis dzīvē līdz ar cikla sākumu, sāk sevi pieteikt. Semikvadrāts jeb puskvadrāts iezīmē pirmo, vēl gan samērā vāji izteikto cikla krīzi. Vairs nav iespējams ignorēt jauno sajūtu, apziņa atveras šim vēl nezināmajam sākumam.
60 «Ieraudzīšana». Attālums starp planētām – 60 grādu. Sekstils
Viens no t.s. mažorajiem jeb lielajiem aspektiem. Šajā brīdī notiek ieraudzīšana, pirmā pa īstam apzinātā saskare ar jauno procesu – līdz šim brīdim tas bijis sajūtu līmenī. Ja mūsu stāsts vēsta par mīlētājiem, tad šajā brīdī viņi pirmo reizi apzināti ierauga – pievērš uzmanību – viens otru.
Šis aspekts definē aspektu cikla Dvīņu posmu un ir saistīts ar jaunās dzīves situācijas informatīvo apgūšanu – ieraugām, uzzinām jaunā paziņas vārdu, adresi.
72 «Interese». Attālums starp planētām – 72 grādi. Kvintils
Parādās interese par jauno situāciju. Kvintils nereti tiek dēvēts par «radošo aspektu», jo te mēs uzzinām vairāk, sākam virzīties jaunās situācijas virzienā. Tomēr jaunā situācija vēl nav enerģētiski saistoša, jauniepazītais cilvēks ir tikai paziņa, nevis mīļotais.
Arī kvintils ir viens no minorajiem aspektiem.
90 «Slieksnis». Attālums starp planētām – 90 grādu. Kvadrāts
Mēness sirpis debesīs vairs nav sirpis, bet gan precīzi puse apļa. Tautā šo brīdi pieņemts dēvēt par «fāžu maiņu». Ar šo brīdi jaunais cikls kļūst enerģētiski saistošs – notiek reāla ieeja jaunajā situācijā. 90 grādi ir lūzuma brīdis. Tiek pārkāpts slieksnis. Šis brīdis arvien pārbauda, cik gatavi esam ieslēgties un darboties principiāli jaunās situācijās, un tā ir pirmā lielā cikla krīze. Astroloģijā tradicionāli kvadrāta aspekts starp jebkurām divām planētām tiek uzskatīts par dinamisku, kritisku, konfliktus raisošu, «sliktu». Protams, jo ieiešana jaunā situācijā arvien mēdz būt saistīta ar veco saišu galīgu saraušanu. Taču ne vienmēr no «fāžu maiņas» jāgaida konflikti un negadījumi – tie notiek tikai tad, ja krampjaini turamies pie vecajām dzīves struktūrām un nespējam pārvaldīt jaunieplūstošo enerģiju.
Šis aspekts definē cikla Vēža posmu un saistīts ar enerģētisku iesakņošanos jaunajās dzīves struktūrās.
108 «Orientēšanās». Attālums starp planētām – 108 grādi. Tridecils
Te saprotam, ka esam ienākuši kādā jaunā telpā. Durvis uz veco ir aizvērušās, un jāsāk orientācija jaunajos nosacījumos, tēlaini izsakoties – laist saknes. Saprotam, ka paziņa vairs nav gluži paziņa, ka šis cilvēks pēkšņi ir kļuvis ar kaut ko īpašs. Bet ar ko? Kas viņš mums būs?
Viens no minorajiem aspektiem.
120 «Iemīlēšanās». Attālums starp planētām – 120 grādu. Trigons
Šis mēdz būt viens no patīkamākajiem cikla punktiem. Iemīlēšanās sajūta – jaunais paziņa ir kļuvis par mīļoto. Enerģijas cirkulē patīkami un brīvi. Ne velti trigons tiek uzskatīts par vienu no «pozitīvākajiem» aspektiem. «Ģīmjugrāmatas» profilā lepni ieliekam atzīmi «attiecībās». Taču tikpat labi jaunais paziņa var būt kļuvis arī vienkārši par draugu vai arī ienaidnieku, resp. – šā aspekta būtība ir tā, līdz tam nenotveramais «jaunais» ir kļuvis par definētām attiecībām.
Aspekts, kurš iezīmē Lauvas posmu ciklā un saistīts ar jaunās situācijas izbaudīšanu, apzināšanu un pārvaldīšanu. Viens no mažorajiem aspektiem.
135 «Šķēres». Attālums starp planētām – 135 grādi. Seskvikvadrāts
Tā kā nu esam apzinājušies, ka esam «in love», tad enerģiski tiek cirstas nost pagātnes paliekas – vecie kontakti, ja tādi vēl ir, no sociālajiem tīkliem atdraugoti iepriekšējie mīļākie. Arī šis, līdzīgi kā 45 grādu aspekts jeb puskvadrāts, tiek uzskatīts par vienu no minorajiem krīzes aspektiem – gluži kā ar šķērēm tiek nogriezts nost viss savu laiku pārdzīvojušais.
144 «Uz priekšu». Attālums starp planētām – 144 grādi. Bikvintils jeb dubultkvintils
Jaunā situācija liek doties tālāk nezināmajā – un bieži vien tas ir gan vilinoši, gan arī biedējoši. Šis nelielais, bet tomēr būtiskais minorais aspekts rāda mūsu spēju turpināt jaunās attiecības, doties uz priekšu.
150 «Darbs un atbildība». Attālums starp planētām – 150 grādu. Kvinkonss
Interesanti, ka daži Rietumu astroloģijas novirzieni kvinkonsu pieskaita pie mažorajiem, daļa – pie minorajiem aspektiem, turklāt arī nav īstas vienotības uzskatā par to, vai tas pieskaitāms «labajiem» vai «sliktajiem» aspektiem – kvinkonsa «daba» var izpausties ļoti dažādi. Iemīlēšanās periodam agri vai vēlu ir jābeidzas – un tas var nebūt patīkami. Izrādās, jaunajā situācijā nevarēs tikai priecāties un baudīt, te būs arī jāstrādā. Te mēs sastopamies ar faktu, ka iemīļotajam, izrādās, piemīt dažādi trūkumi, ka jaunās attiecības neveidojas «pašas no sevis», kā tas šķita uz 120 grādiem. Ja šis ir stāsts par iemīļotajiem, tad te viņiem pēc «skaistā gaidīšanas laika» parādās pavisam konkrēts bērns, kurš naktīs brēc un prasa ēst. Situācija sāk pieprasīt apzinātu darbu, iezīmējas noteikts ikdienas rutīnas loks. Izgaismojas tās lietas, kas kaut kādā veidā šķiet nepilnīgas, kas prasa uzlabojumus, ar ko mums dzīvē jāstrādā.
Kvinkonss ievada Jaunavas periodu ciklā un tiek saistīts ar rūpēm, darbu, atbildību.
165 «Dzīves kompromiss». Attālums starp planētām – 165 grādi. Kvindicils
Šis nelielais, vāji izteiktais minorais aspekts pārbauda mūsu spēju strādāt, būt uzcītīgiem, pilnībā koncentrēt apziņu uz darāmo darbu. Zvaigžņu vietā mīļotais mums ir piedāvājis netīru autiņu un trauku kaudzes, bet mēs spējam tikt galā un pieņemamies spēkā. Ir sasniegts kompromiss starp gribēto un sasniegto. Briestošais Mēness disks ir jau gandrīz apaļš – vēl nedaudz pūļu, un varbūt aiz ērkšķu kaudzes tomēr ir zvaigznes?
Par cikla otru daļu – aspektiem no 180 grādiem līdz jaunam savienojumam – nākamajā numurā.
––––––––––
Progresīvais Mēness* – astroloģijā pieņemts uzskatīt, ka viena diena jaundzimušā bērna dzīvē atbilst vienam gadam šā cilvēka dzīvē. Attiecīgi – 1. diena – 1. dzīves gads, 2. diena – 2. gads, 3. diena – 3. gads un tā līdz mūža beigām. Šo metodi sauc par progresiju metodi. Ja, piemēram, cilvēka 30. dzīves dienā Mēness ir atradies Vēža zīmē, tad sakām, ka viņa 30. mūža gadā progresīvais Mēness ir Vēzī.