ASTROLOĢIJA: Merkura "cilpas"; sākas sadzīviski "piņķerīgs" periods

No Ze­mes rau­go­ties, kat­ra pla­nē­ta ik pēc lai­ka šķie­ta­mi pār­vie­to­jas ač­gār­nā vir­zie­nā. Da­bā re­āli tas ne­no­tiek – tas ir vi­zu­āls efekts, sais­tīts ar pla­nē­tu or­bī­tām, āt­ru­miem un ci­tām smal­kām lie­tām, kā arī ar fak­tu, ka no­vē­ro­tājs at­ro­das uz Ze­mes. To­mēr as­tro­lo­ģi­jā šie par ret­ro­grā­da­jiem pe­ri­odiem dē­vē­tie brī­ži spē­lē ie­vē­ro­ja­mu lo­mu. Īpa­ša uz­ma­nī­ba tiek pie­vēr­sta ret­ro­grā­da­jam Mer­ku­ram, kas ie­tek­mē dau­dzus pro­ce­sus. No šodienas līdz 12. jūnijam būs tieši šāds periods.

Riņ­ķo­ša­nas kār­tī­ba

Vis­as pla­nē­tas glī­ti un kār­tī­gi riņ­ķo ap Sau­li vie­nā vir­zie­nā, to­mēr ir pe­ri­odi, kad uz Ze­mes eso­šam no­vē­ro­tā­jam šķiet – kā­da no tām pēk­šņi pār­vie­to­jas at­pa­kaļ­gai­tā. As­tro­lo­ģi­jā to dē­vē par pla­nē­tu ret­ro­grā­do kus­tī­bu (at­šķi­rī­bā no «pa­ras­tās», t.i., taisn­vir­zie­na jeb di­rek­tās). Vēl ir arī sta­ci­onā­rais stā­vok­lis, kad pla­nē­ta it kā ap­stā­jas – tas ir brī­dis pirms un pēc ret­ro­grā­dās kus­tī­bas uz­sāk­ša­nas. Re­zul­tā­tā pla­nē­tas kus­tī­ba no­vē­ro­tā­ja ska­tī­ju­mā vei­do cil­pu. Pro­tams, re­ali­tā­tē pla­nē­ta ne­ap­stā­jas «pa­do­māt», ku­rā vir­zie­nā do­ties, lai iz­lem­tu pēk­šņi pa­griez­ties un riņ­ķot uz pre­tē­jo pus­i – tas ir šķie­ta­mī­bas efekts. Ie­do­mā­jie­ties, pie­mē­ram, vai­rā­kus au­to trau­ca­mies pa apļ­vei­da tra­si! Brī­dī, kad mēs, brau­cot kā­dā no spēk­ra­tiem, ap­dze­nam ci­tu, otrs au­to at­tā­li­nās un šķie­ta­mi vir­zās at­pa­kaļ­gai­tā, lai gan pa­tie­sī­bā vis­i tur­pi­na braukt vie­nā vir­zie­nā.

Vi­sām pla­nē­tām, iz­ņe­mot de­bess ķer­me­ņus Sau­li un Mē­ne­si, ir sa­vi ret­ro­grā­dās kus­tī­bas pe­ri­odi. Ša­jā lai­kā at­kār­to­jas pro­blē­mas un no jaun­a kļūst ak­tu­āli jau­tā­ju­mi, ar ku­riem sais­tī­ta pla­nē­tas ener­ģē­ti­ka.

Lie­tiš­ķais un sa­dzī­vis­kais ju­cek­lis

Vie­na no pla­nē­tām, ku­ras ret­ro­grā­dā kus­tī­ba īpa­ši ie­tek­mē vis­da­žā­dā­kos pro­ce­sus, ir Mer­kurs, ku­ra ret­ro­grā­die pe­ri­odi ie­krīt vi­dē­ji trīs rei­zes ga­dā un ilgst ap­mē­ram 20 die­nas. As­tro­lo­ģi­jā Mer­kurs at­bild par do­mā­ša­nu un lo­ģi­ku, sa­zi­ņu un biz­ne­sa ta­lan­tiem, ko­mer­cdar­bī­bu, trans­por­tu, lī­gu­miem, zi­nāt­nis­ko dar­bī­bu un do­ku­men­tiem. Tas sais­tīts arī ar ve­se­lī­bu, ma­ģi­ju, zī­lē­ša­nu un blē­dī­bām. Ro­mie­šu mi­to­lo­ģi­jā Mer­kurs bi­ja ašais die­vu vēst­ne­sis. Viņš no­gā­dā­ja tiem ļau­žu lū­gu­mus un, bū­dams uz­ņē­mīgs un vil­tīgs, ne­lai­da ga­rām iz­de­vī­bu no šīs sa­zi­ņas gūt kā­du la­bu­mu arī sev.

Ret­ro­grā­dā kus­tī­ba pa­vā­ji­na pla­nē­tas iz­paus­mes, tās ie­tek­me it kā mai­nās, ro­das sa­vā zi­ņā «grei­zā spo­gu­ļa efekts». Tā­dē­jā­di arī vi­sās sfē­rās, ar ku­rām sais­tīts Mer­kurs, ret­ro­grā­da­jos pe­ri­odos no­tiek iz­mai­ņas un ne­gai­dī­ti pa­vēr­sie­ni, aiz­ķer­ša­nās un ne­lie­las ju­kas, ie­spē­ja­mi sa­rež­ģī­ju­mi vi­sās jo­mās, par ku­rām pla­nē­ta at­bild: vēs­tu­les ne­sa­sniedz ad­re­sā­tu, ju­cek­lis do­ku­men­tos, aiz­ka­vē­jas mak­sā­ju­mi, trans­ports ka­vē­jas, pār­ru­nas pēk­šņi tiek pār­cel­tas, lī­gu­mos at­klā­jas kļū­das. Bie­žāk no ie­rin­das iz­iet da­to­ri un ci­tas ie­rī­ces, ie­spē­ja­mas pro­blē­mas ar da­tu pār­rai­di, in­ter­ne­tu. Ko­man­dē­ju­mi var iz­rā­dī­ties vel­tī­gi. Grū­tāk ap­gūt jaun­u in­for­mā­ci­ju, mā­cī­ties. Ne­re­ti ga­dās ko no­zau­dēt, aiz­mirst, no­ka­vēt. Bie­žāk tiek pie­ļau­tas da­žā­das kļū­das, jo ša­jā lai­kā ļau­dīm rak­stu­rī­ga iz­klai­dī­ba un aiz­mār­šī­ba, tā­pēc jā­būt īpa­ši uz­ma­nī­giem un pie­sar­dzī­giem.

Nā­kas pār­ska­tīt un vēl­reiz ana­li­zēt se­nā­kus no­ti­ku­mus, ko­ri­ģēt to, kas iz­da­rīts ie­priekš, jo ret­ro­grā­dās kus­tī­bas pe­ri­odos pla­nē­tu ener­ģi­ja ir vēr­sta iek­šup. Tā­pēc arī do­mā­ša­nas pro­cess ret­ro­grā­dā Mer­ku­ra ie­tek­mē kļūst dzi­ļāks. At­kal kļūst ak­tu­ālas da­žā­das ne­at­ri­si­nā­tas si­tu­āci­jas, lie­tas, ku­ras nav ti­ku­šas lo­ģis­ki no­slēg­tas, pa­beig­tas.

Laiks pār­do­mām un tra­kām ide­jām

To­mēr ret­ro­grā­dā Mer­ku­ra pe­ri­odi nav ne­kāds bu­bu­lis, kā diem­žēl ne­re­ti tos mē­ģi­na pa­sniegt – ro­das ie­spaids, ka ne vār­du pa­teikt, ne da­to­ru ie­slēgt, ne do­ku­men­tu pa­rak­stīt, ne pro­jek­tu uz­sākt bez tam se­ko­jo­šām lik­stām ne­iz­do­sies. Pirm­kārt, kaut arī uz­ma­nī­bu šiem pe­ri­odiem pie­vērst ne­nāks par slik­tu, nav va­ja­dzī­bas pār­mē­ru uz to ie­cik­lē­ties. Dzī­vi ta­ču at­likt ne­var! Un arī ne­va­jag. Ša­jā lai­kā pa­tie­si dar­bo­jas tei­ciens – no­gai­dī­sim, un viss at­ri­si­nā­sies! Tur­klāt ret­ro­grā­dais Mer­kurs, kā jau ma­nīgs blē­dis, ra­da da­žā­das ju­kas, to­mēr ir arī lie­tas, ko ie­tei­cams da­rīt tie­ši ša­jā lai­kā.

Mer­ku­ra ret­ro­grā­dās kus­tī­bas lai­kā uz­ma­nī­ba ir vēr­sta uz mū­su rī­cī­bā eso­šās in­for­mā­ci­jas pār­ska­tī­ša­nu, pār­do­mā­ša­nu; stā­vok­ļa un si­tu­āci­jas no­vēr­tē­ša­nu. Var ras­ties te­ju ne­pār­va­ra­ma vēl­me pēc pār­mai­ņām, to­mēr, lai tās veik­smī­gi īs­te­no­tu, jā­at­ce­ras, ka mū­su spē­ja kri­tis­ki no­vēr­tēt no­tie­ko­šo ša­jā pe­ri­odā ir sa­ma­zi­nā­ju­sies un viss, kas ša­jā lai­kā mūs ie­dves­mo, ir ti­kai īs­lai­cīgs pa­kā­piens ce­ļā uz nā­ka­mo esī­bas lī­me­ni. Šā ie­mes­la dēļ ret­ro­grā­dais Mer­kurs nav lab­vē­līgs laiks, lai sāk­tu sva­rī­gus ilg­ter­mi­ņa pro­jek­tus, to­ties ļo­ti la­bi ir at­mest ve­cas, sa­vu lai­ku no­kal­po­ju­šas vai se­vi ne­at­tais­no­ju­šas ide­jas. Tas pats at­tie­cas arī uz iek­šē­jo pa­sau­li – īs­tais brī­dis, lai šo to pār­do­mā­tu un at­brī­vo­tos no da­žā­diem ne­ga­tī­viem un ne­per­spek­tī­viem uz­stā­dī­ju­miem.

Ret­ro­grā­dā Mer­ku­ra pe­ri­odos var ie­nākt prā­tā vis­ne­or­di­nā­rā­kās ide­jas. Tās vē­lams «no­likt plauk­ti­ņā», lai re­ali­zē­tu tad, kad Mer­kurs būs at­sā­cis taisn­vir­zie­na kus­tī­bu. Pa­stip­ri­nās in­tu­īci­ja, in­te­re­se par vi­su no­slē­pu­mai­no, mīk­lai­no. Cil­vē­ki sāk mek­lēt – un arī at­rod – tā­dus ri­si­nā­ju­mus, kas ie­priekš li­ku­šies ne­ie­do­mā­ja­mi, un tā­dā vei­dā iz­do­das iz­kus­ti­nāt no vie­tas pat šķie­ta­mi bez­ce­rī­gi ie­strē­gu­šus pro­jek­tus un pro­ce­sus, ie­dvest jaun­u el­pu pa­sā­ku­miem, kas, li­kās, pirms tam bū­tu mi­ru­ši da­bī­gā nā­vē. Var at­ras­ties pa­zau­dē­tas lie­tas, no­tikt ne­gai­dī­tas tik­ša­nās ar se­niem pa­zi­ņām, ie­spē­jams, pie­zva­nīs ļau­dis, kas nav dzir­dē­ti un sa­tik­ti ga­diem il­gi.

Bet gal­ve­nais – dzī­vot sa­ska­ņā ar ret­ro­grā­dās pla­nē­tas rit­mu, tas ir – ne­steig­ties un ne­skriet ar gal­vu sie­nā, sī­kās ķi­be­les uz­tvert sto­is­kā mie­rā un vel­tīt šo lai­ku kār­tī­gai re­vī­zi­jai vi­sās jo­mās!

*

Ko NAV ie­tei­cams da­rīt ret­ro­grā­dā Mer­ku­ra pe­ri­odos

(vē­lams to ie­vē­rot arī da­žas die­nas pirms un pēc ret­ro­grā­dā pe­ri­oda sā­ku­ma):

• Nav ie­tei­cams veikt bū­tis­kus pir­ku­mus – ie­gā­dā­tā lie­ta vē­lāk var sa­gā­dāt vil­ša­nos, var arī at­klā­ties slēp­ti de­fek­ti. Īpa­ši ne­ie­sa­ka ie­gā­dā­ties da­tor­teh­ni­ku, au­to­ma­šī­nu – vi­su, kas sais­tīts ar sa­ka­riem, ko­mu­ni­kā­ci­ju, pār­vie­to­ša­nos.
• Šis nav labs laiks, lai slēg­tu lī­gu­mus, veik­tu da­rī­ju­mus, sāk­tu biz­ne­su, ap­mā­cī­bas (kur­sus), da­žā­dus pro­jek­tus un ci­tus ilg­lai­cī­gus pa­sā­ku­mus – pa­stāv lie­la kļū­du, pār­pra­tu­mu un ne­veiks­mju var­bū­tī­ba.
• As­tro­lo­gi ne­ie­sa­ka arī pa­rak­stīt dar­ba lī­gu­mu un uz­sākt dar­bu jaun­ā vie­tā – var ga­dī­ties, ka vē­lāk at­klā­sies kā­da ie­priekš ne­zi­nā­ma in­for­mā­ci­ja vai arī jūs var ne­ap­mie­ri­nāt no­tei­ku­mi.
• Nav ie­tei­cams lau­lā­ties un slēgt lau­lī­bas lī­gu­mu.
• Ne­bū­tu la­bi pie­ņemt iz­šķi­ro­šus, bū­tis­kus ga­la lē­mu­mus, ri­si­nā­ju­mus, jo pēc tam uz­skats var mai­nī­ties.
• Ja ie­spē­jams, ne­va­ja­dzē­tu at­dot pa­snie­dzē­jiem pār­ska­tī­ša­nai un la­bo­ša­nai zi­nāt­nis­kos un aka­dē­mis­kos dar­bus, kā arī ma­nu­skrip­tus – iz­de­vē­jiem. Dar­bos var būt daudz kļū­du, un tos nāk­sies pār­strā­dāt.
• Ja ie­spē­jams, ša­jos pe­ri­odos jā­iz­vai­rās no sto­ma­to­lo­ga un ma­nu­ālā te­ra­pei­ta ap­mek­lē­ju­ma, ope­rā­ci­jām, ārst­nie­cis­ko kur­su uz­sāk­ša­nas, ana­lī­žu no­do­ša­nas. Pro­tams, pri­mā­rie ir ār­sta ie­tei­ku­mi!

Ko IR ie­tei­cams da­rīt ret­ro­grā­dā Mer­ku­ra pe­ri­odos:

• Labs laiks vē­su prā­tu pār­ska­tīt ie­priekš pa­veik­to.
• Ret­ro­grā­dā Mer­ku­ra pe­ri­odos ne­re­ti ro­das jaun­as ide­jas, ta­ču re­ali­zēt gan tās jā­sāk tad, kad Mer­kurs at­kal būs kļu­vis di­rekts, tas ir, kus­tē­sies «nor­mā­li», tais­nā vir­zie­nā. Tik­mēr jaun­o ide­ju vē­lams la­bi ap­do­māt.
• Tiem, kas mā­cās – īs­tais brī­dis, lai dzī­vē īs­te­no­tu se­no tei­cie­nu «at­kār­to­ša­na – zi­nā­ša­nu mā­te».
• Labs laiks re­vī­zi­jām, pa­pī­ru, do­ku­men­tu sa­kār­to­ša­nai.
• Ret­ro­grā­dā Mer­ku­ra pe­ri­ods pie­mē­rots ie­sāk­to lie­tu un dar­bu no­slēg­ša­nai.
• Vērts at­griez­ties pie kaut kā, kas nav iz­de­vies ie­priekš. Tie­sa, no­stip­ri­nāt («uz­likt pun­ktu uz i») la­bāk ir jau di­rek­ta Mer­ku­ra pe­ri­odā.
• Labs brī­dis, lai sa­tik­tos ar se­niem drau­giem un pa­zi­ņām, bi­ju­ša­jiem kla­ses­bied­riem u.tml.