Sākoties jaunajai apkures sezonai, dabasgāzes tirgus Eiropā saglabā stabilitāti, un, kā norāda enerģētikas uzņēmums "Elenger", cena ir atgriezusies 2021. gada līmenī.
No 2027. gada dabas resursu nodokļa (DRN) likmi kūdrai palielinās piecas reizes - līdz 3,5 eiro par tonnu, bet neapstrādātai un ārpus Eiropas Savienības (ES) komerciāliem nolūkiem realizētai koksnei noteiks DRN 75 eiro apmērā par kubikmetru, paredz otrdien valdībā atbalstītie grozījumi DRN likumā.
Valdība otrdien atbalstīja 2026. gada valsts budžetu, kurā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi plānoti 16,064 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 17,945 miljardi eiro.
Latvijā papildu finansējums aizsardzībai nākamā gada budžetā ir atrasts galvenokārt uz valsts parāda pieauguma rēķina, nevis samazinot budžeta izdevumus, norāda Fiskālās disciplīnas padome (FDP), izvērtējot Finanšu ministrijas sagatavoto 2026. gada valsts budžeta un 2026. - 2028. gada vidēja termiņa budžeta ietvara projektu.
Transporta enerģijas likumprojekta pieņemšanas rezultātā 2026. gadā degvielas cenas varētu pieaugt nenozīmīgi, bet tas radīs pozitīvu augsni Latvijas vietējo atjaunīgo enerģijas avotu attīstībai, aģentūrai LETA skaidroja energoresursu tirgotāja AS "Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība.
Cilvēkiem, kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem gada trešajā ceturksnī bija vairāk nekā 1000 eiro, līdz trešdienas, 15. oktobra, beigām ir jādeklarē ienākumi no kapitāla pieauguma, atgādina Valsts ieņēmumu dienests (VID).
Valdība pirmdienas ārkārtas sēdē atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavotos grozījumus kultūras jomas izdienas pensiju likumā, kas paredz pakāpeniski palielināt pensionēšanās vecumu un izdienas stāžu, samazināt pensiju apmēru.
Kam nākamā gada valsts budžeta projekts sola vairāk naudas maciņā, bet kam mazāk? Par to TV24 diskusijā “Naudas cena” runāja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja, ekonomikas zinātņu doktore, Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes profesore Inna Šteinbuka, ekonomists, SIA “Primekss” valdes priekšsēdētājs Jānis Ošlejs un LU rektors, ekonomists Gundars Bērziņš. Ekonomistus māc bažas, vai tas būs izaugsmes budžets.
Pirmie "Salling" privātās preču zīmes produkti jau ieradušies "Rimi" loģistikas centrā Rīgā, un drīzumā tie nonāks veikalos Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Sākotnējais sortiments, kas galvenokārt ietver iepakotās pārtikas un nepārtikas preces, pircējiem pieejams "Rimi" veikalos no septembra beigām. Savukārt pilns sortiments ar 123 produktiem tiks ieviests līdz oktobra beigām, piedāvājot klientiem jaunu privātās preču zīmes produktu klāstu par pievilcīgām cenām, atklāja "Rimi Latvia" sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Bite.
Šā gada augusta beigās Latvijā bija 39 251 cilvēks, kuram bija spēkā trūcīgas personas statuss, kas ir par 3,6% mazāk nekā 2025.gada janvāra beigās, liecina Centrālās statistikas pārvaldes sniegtā informācija.
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents Ivo Ošenieks TV24 izteica bažas par iespējamo sabiedriskā transporta uzņēmumu, kas veic autobusu pārvadājumus Latvijas reģionos, bankrotu. Savukārt Satiksmes ministrijas (SM) parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs (“Progresīvie”) pauda viedokli, ka par bankrotu neviens vēl nav paziņojis un te ir arī nedaudz tāds šantāžas elements, bet SM meklē risinājumus un ir gatava kompromisam.
Vakar Saeimā pieņemtā likuma “Par piesārņojumu” grozījumu un komisijām nodotā “Ekonomiskās ilgtspējas likuma”, kā arī “Transporta enerģijas likuma” būtība ir attīstīt un nākotnē padarīt pieejamākus vietējā ražojuma energoresursus.
Elektrouzlādes stacijām papildinājums - atklāts jauns elektroauto uzlādes punkts Šampētera ielā Rīgā , kas izveidots sadarbībā starp “Elektrum” un SIA “Viada Latvia”. Jaunā stacija nodrošina uzlādes jaudu līdz 300 kilovatiem, kas ļauj 10 minūtēs uzlādēt elektroauto akumulatoru pietiekami 250 kilometru braucienam. Automašīnai ar 100–120 kWh akumulatoru pilna uzlāde aizņems aptuveni 35–40 minūtes, savukārt līdz 80% līmenim – vien 20 minūtes. Šī ir jauda, kas atbilst jaunākajām lieljaudas uzlādes tehnoloģijām Eiropā.
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) atbalsta finansējuma palielināšanu aizsardzībai, bet neatbalsta 2026. gada budžeta projekta virzīšanu uz Saeimu, piektdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē paziņoja ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.
Latvijā valsts budžeta deficīts nākamajā gadā plānots 3,3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), piektdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) paziņoja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
Radio “Star FM” ēterā atgriežas rubrika “Krāpnieku kods”, kurā par aktuālākajām krāpniecības shēmām un to novēršanu stāsta visu krāpnieku bieds Elviss Strazdiņš un “Luminor” krāpšanas novēršanas eksperte Marija Celma. Šoreiz sarunu temats – maksājumi internetā. Kā izvairīties no automātiskajiem maksājumiem un aizdomīgām transakcijām?
Žurnālista Jāņa Dombura vadītais raidījums “Kas notiek Latvijā?” 8. oktobrī bija veltīts tēmai “Kas notiek ar klimata likumiem Saeimā, un kas notiks ar pārtikas cenām?”. Tajā klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (Zaļo un zemnieku savienība (ZZS)) un Saeimas opozīcijā esošā “Apvienotā saraksta” deputāts Andris Kulbergs diskutēja par to, kas notiks, Latvijai pieņemot klimata likumus.
Pērn Latvijā radīti vairāk nekā 269 000 tonnu pārtikas atkritumu - vidēji 144 kilogrami uz cilvēku, aģentūrai LETA informēja SIA "CleanR", atsaucoties uz projekta "LIFE IP - Atkritumi kā resursi Latvijā" pētījuma datiem.