Latvijā vecuma pensijas vidējais apmērs šā gada aprīlī bija 685,92 eiro, kas ir par 10,1% vairāk nekā pagājušā gada aprīlī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes sniegtā informācija.
Šodien, 15. jūnijā, Parīzē sāk darbu viena no pasaulē nozīmīgākajām aizsardzības, drošības un divējādā pielietojuma tehnoloģiju izstādēm EUROSATORY 2026. Izstādē Latviju pārstāv vairāk nekā 30 uzņēmumu, nozares organizācijas un valsts institūcijas, veidojot līdz šim plašāko Latvijas pārstāvniecību EUROSATORY vēsturē.
Eiropā ierasta prakse, Latvijā – eksperiments: no šī gada 1. jūlija Latvijā maizei, svaigam pienam, olām un svaigai mājputnu gaļai tiks piemērota samazināta 12% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme līdzšinējo 21% vietā. Izmaiņas ieviestas uz vienu gadu ar mērķi padarīt ikdienas pārtikas produktus pieejamākus iedzīvotājiem un vienlaikus stiprināt vietējo ražotāju konkurētspēju, tomēr pārtikas nozares pārstāvji jau tagad raugās tālāk. Viņu ieskatā Latvija tikai sāk sekot pieejai, kas lielākajā daļā Eiropas valstu jau sen kļuvusi par normu.
Uz desmito gadadienu savai līdzdalībai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) Latvija saņēma mo šīs organizācijas prasību celt nodokļus it kā par labu grūtdieņiem, bet īstenībā tāpēc, lai Latvija spētu apmaksāt savus parādus starptautiskajiem augļotājiem.
Latvijā cūkgaļas cena šogad aprīlī bija 196,28 eiro par 100 kilogramiem, kas ir par 6,7% vairāk nekā martā un par 10,6% mazāk nekā 2025. gada aprīlī, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati.
Latvijas zivrūpniecībā patlaban kopumā ir laba situācija, tomēr tuvākajos trīs četros gados nozare, visticamāk, var netikt galā ar augošo pieprasījumu, intervijā aģentūrai LETA norāda Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents un SIA "Karavela" līdzīpašnieks Jānis Endele.
Ēdināšanas nozarē ģeopolitiskās situācijas un izmaksu pieauguma dēļ gada otrajā pusē, visticamāk, gaidāms cenu kāpums, tomēr krīzes apstākļos uzņēmējiem būtu jāspēj daļu sadārdzinājuma uzņemties pašiem, intervijā aģentūrai LETA sacīja ēdināšanas un pārtikas tirdzniecības uzņēmuma AS “Lido” dibinātājs un uzņēmējs Gunārs Ķirsons.
Kas politiķiem Saeimā un valdībā būtu jādara, lai Latvijā rastos vairāk modernu lieluzņēmumu ar eksporta tirgiem un filiālēm plašajā pasaulē – nra. saruna ar “Progresīvie” Saeimas frakcijas priekšsēdētāju Andri Šuvajevu.
Latvijas darba tirgus pēc galvenajiem rādītājiem neizskatās pēc krīzes. CSP darbaspēka apsekojuma dati rāda, ka 2026. gada pirmajā ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 871,2 tūkstoši cilvēku jeb 63,8% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Gada laikā nodarbinātības līmenis pieauga par 0,6 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits – par 3,2 tūkstošiem.
Uzņēmumā svarīgākais ir vadītājs – talantīgas, uzņēmīgas personības, savukārt valstij būtu pašai sevi jānoņem no uzņēmēju kakla prasot sniegt dažādas atskaites un paskaidrojumus – sarunā ar nra.lv norāda finanšu ministra Māra Kučinska (AS) padomnieks Guntars Vītols.
Sācies atvaļinājumu laiks. Kamēr daudzi plāno atpūtas braucienus, teju katrs trešais jeb 28,9 % Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties pavadīt nedēļu ilgu atvaļinājumu prom no mājām, liecina jaunākie “Eurostat” dati. “Neraugoties uz vispārējo ekonomikas at-tīstību, ievērojamai daļai sabiedrības ceļošana joprojām ir nesasniedzama greznība,” saka bankas Citadele klientu pieredzes vadītāja Ginta Zemgale, stāsta "Citadeles" pārstāvji.
Pirmdien, 15. jūnijā Parīzē sāksies viena no pasaulē nozīmīgākajām aizsardzības, drošības un divējādā pielietojuma tehnoloģiju izstādēm – EUROSATORY 2026. Tā pulcēs vairāk nekā 2100 uzņēmumu no 65 valstīm, vairāk nekā 120 000 nozares profesionāļu, bruņoto spēku pārstāvju, valdību amatpersonu, investoru un starptautisko organizāciju ekspertu. Šogad izstādē Latviju pārstāvēs 36 aizsardzības un drošības tehnoloģiju uzņēmumi, nozares organizācijas un valsts institūcijas, kas veido līdz šim plašāko Latvijas pārstāvniecību EUROSATORY vēsturē un apliecina Latvijas aizsardzības tehnoloģiju nozares spēju konkurēt starptautiskā līmenī.
Interese par kontaktbiržu ekonomikas pārstāvju nedēļas ietvaros apliecina pieaugošo pieprasījumu pēc praktiska eksporta atbalsta – 148 Latvijas uzņēmumu pārstāvji šonedēļ aizvadīja 417 individuālas konsultācijas par iespējām 31 ārvalstu tirgū. Pasākumu kopīgi organizēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un Ārlietu ministrija.
Vai uzņēmuma veiksmes formula ir spēja iekarot pasaules tirgus un meklēt iemeslu, kā iecerētais varētu izdoties, nevis neizdoties – par to "nra.lv" saruna ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS).
Saeima ceturtdien pirmajā lasījumā noraidīja piedāvātos grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredzēja aizliegt dējējvistu turēšanu sprostos, nosakot pārejas periodu līdz 2032. gadam.
Saeima ceturtdien atkārtoti noraidīja opozīcijā esošā partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV) iesniegtos grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā, rosinot nodokļa samazināto likmi 5% apmērā piemērot zīdaiņu un mazu bērnu uztura produktu iegādei, kā arī autiņbiksīšu iegādei, kas paredzētas bērniem līdz triju gadu vecumam.
Kopš 2024. gada tiek īstenoti aktīvi tīkla modernizācijas darbi Valkā un Valkas novadā, kopējais plānoto investīciju apjoms – ap 2 milj. eiro; projektu ietvaros kopā tiks atjaunotas elektrolīnijas 45 km garumā un saistītā infrastruktūra, lai uzlabotu tīkla darbības drošumu un kvalitāti reģionā – nra.lv informē uzņēmuma “Sadales tīkls”pārstāvis.
Nelegālo cigarešu tirdzniecības radītie zaudējumi valsts budžetā pērn veidoja 74 miljonus eiro, kas ir par 10,5% jeb septiņiem miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš, liecina ceturtdien kontrabandas problemātikai veltītajā forumā "Philip Morris Latvia" ārējo attiecību vadītāja Jura Stinkas prezentētā starptautiskās auditoru kompānijas "KPMG" pētījuma par nelegālo cigarešu patēriņu 2025. gadā dati.
Traģiska krituma Latvijas ekonomikā nav, bet arī izaugsme mums ir tāda pieticīga. Par to, kas bremzē Latvijas ekonomisko izaugsmi, diskutēja TV 24 raidījumā “Preses klubs”.
AS “Kredītnformācijas birojs” (KIB) apkopotie dati liecina, ka 2026. gada 1. ceturkšņa beigās Latvijā 702 tūkstošiem fizisko personu bija aktīvas kredītsaistības, bet 152 tūkstošiem jeb 22 % kredītņēmēju bija vismaz viens kredīts ar kavējumu virs 90 dienām, kas ir uzskatāms par nopietnu kavējumu.