Vides nevalstisko organizāciju ieskatā Eiropas Savienības (ES) zivsaimniecības ministru lēmums par nozvejas kvotām Baltijas jūrā nākamajā gadā draud novest Baltijas jūras ekosistēmu līdz pilnīgam sabrukumam, aģentūru LETA informēja Pasaules dabas fonda (PDF) komunikācijas projektu vadītāja Marta Lilientāle.
Pēdējo trīs gadu laikā svārstīgas sociāli ekonomiskās situācijas rezultātā ievērojami palielinājies atbalstāmo personu - zemu ienākumu un krīzes situācijā nonākušo Latvijas iedzīvotāju - skaits, turklāt to vidū no 2022. gada bieži ir arī Ukrainas iedzīvotāji, valdībai sniegtajā informatīvajā ziņojumā par materiālās nenodrošinātības mazināšanu atzīmē Labklājības ministrija (LM).
Latvijas zvejnieku iespējas zvejot brētliņas 2025.gadā Baltijas jūrā provizoriski samazināsies par 30,6%, salīdzinot ar 2024.gadu, un tie varēs nozvejot līdz 19 299 tonnām brētliņu, aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvji.
Zemākas izaugsmes un zemāku budžeta ieņēmumu prognozes rada risku budžeta deficītam 2025.gadā pārsniegt 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP) robežu, informē Finanšu ministrijas (FM) Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss.
No 2025.gada 1.janvāra Eiropas Savienības atbalsts tiks mērķēts uz sociāli vismazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām un tiks mainīts pārtikas atbalsta apjoms. To joprojām varēs saņemt ģimenes ar trūcīgas mājsaimniecības statusu un krīzes situācijā nonākušas mājsaimniecības, tostarp Ukrainas civiliedzīvotāji. Taču viens cilvēks varēs saņemt vienu pārtikas preču komplektu ceturksnī līdzšinējo 2 pārtikas preču komplektu vietā. ES atbalsts tiek nodrošināts Eiropas Sociālā fonda Plus programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021.–2027. gadam ietvaros, informē Labklājības ministrija.
Publiskajā telpā ir izskanējuši pat tādi radikāli priekšlikumi, kā sekot Igaunijas piemēram un ļaut iedzīvotājiem vienkārši iztērēt pensiju 2. līmenī uzkrātos līdzekļus.
Lielāko daļu jeb 84% Ekonomikas ministrijas budžeta 2025.gadā paredzēts tērēt uzņēmējdarbības konkurētspējas atbalstam, būvniecības un mājokļu politikas īstenošanai un atbalstam iedzīvotājiem, kā arī iekšējā tirgus uzraudzībai. Kopumā tas veidos 167,8 miljonus eiro, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) plānotais budžets.
Kā Krievijas iebrukums Ukrainā sagrāva harmoniju tarifos; vai monopolisti “Sadales tīkls” un “Augstsprieguma tīkls” rīko ballītes uz elektrības lietotāju rēķina; tarifu kāpums – pakalpojuma sniedzēju alkatība vai objektīva nepieciešamība; vai Stiklu ciema iedzīvotājiem būs jābrauc ziemā sildīties uz Strenčiem; kādēļ komersanti spiesti vēlēties tarifus pazemināt; kādēļ OECD slavē tieši Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK) – “nra.lv” intervija ar SPRK padomes priekšsēdētāju Aldu Ozolu.
Transporta enerģijas likums paredz veicināt transporta nozares “zaļināšanu”, ieviešot transporta enerģijas modernizēšanas pienākumus, kā arī samazināt patēriņam nodotās transporta enerģijas siltumnīcefekta gāzes emisiju intensitāti par vismaz 16% līdz 2030. gadam.
Procentu likmes joprojām ir diezgan augstas un ekonomikas izaugsmi bremzējošas, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Latvijas valsts budžetā pagājušajā gadā, rēķinot atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai, bija deficīts 931,7 miljonu eiro apmērā jeb 2,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie jaunākie dati par valsts budžeta deficīta un valsts parāda notifikācijas rezultātiem.
"Latvijas dzelzceļa" koncerns piedzīvo smagus zaudējumus, tāpēc nākas atlaist darbiniekus. Šogad darbinieku atlaišanu piedzīvojis meitasuzņēmums "LDz Cargo". Tas pārvācies uz desmitreiz mazākām telpām un pāri palikušo tehniku un mēbeles ziedojis labdarībai, kā arī vairākiem koncerna iekšējiem noteikumiem neatbilstošiem saņēmējiem, ziņo "Nekā personīga"
VAS "Latvijas pasts" publiskās izsolēs ar augšupejošu soli elektroniskajā izsoļu vietnē piedāvā iegādāties desmit nekustamos īpašumus, liecina kompānijas paziņojumi oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis".
Latvijas Elektrisko un optisko iekārtu ražošanas nozares kompetences centrs atvēlēs divus miljonus eiro jaunu tehnoloģiju un produktu izstrādei, aģentūra LETA uzzināja centrā.
Apdrošināto mājokļu skaits Latvijā katru gadu pieaug un 2023.gadā jau puse jeb 50,5% no apdzīvotajiem mājokļiem bija apdrošināti, aģentūru LETA informēja Latvijas Bankas pārstāvji.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) nesaskata nepieciešamību ieviest samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi ēdināšanas pakalpojumiem, teikts VID atbildes vēstulē Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijai.
Ar zināmu regularitāti cilvēki soctīklos neizpratnē taujā, kāpēc joprojām Latvijas veikalos pieejamas preces no Krievijas. Atbildi uz šo jautājumu "Dienas personība ar Veltu Puriņu" sniedz zemkopības ministrs Armands Krauze.
Lai gan finanšu krāpšanas upuri visbiežāk ir privātpersonas, tikpat liels risks kļūt par krāpnieku mērķi ir arī uzņēmumiem. Turklāt no uzņēmumiem izkrāptās summas ir ievērojami lielākas. Kā atpazīt krāpšanas mēģinājumus un neiekrist viltvāržu lamatās, skaidro Roberts Birzgalis, bankas "Citadele" IT drošības daļas vadītājs.
Pagājušajā nedēļā naftas cena pasaules tirgū pieauga līdz augstākajam līmenim oktobrī saistībā ar spekulācijām, ka Izraēla varētu uzbrukt Irānas naftas atradnēm. Šonedēļ jēlnaftas cena pasaules tirgū ir samazinājusies par 5-6%, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu. Riski, kas ietekmētu naftas piegādi, mazinās, un tuvākajās nedēļās tas var ietekmēt arī degvielas cenas Latvijā.
Ar akcīzes nodokļa likmju celšanu valsts iecerējusi sadārdzināt 2025. un 2026. gadā dīzeļdegvielu divreiz pa 3,2 centiem litrā un benzīnu divreiz pa 2,7 centiem litrā, bet 2027. gadā pievienot degvielas cenai CO2 emisijas kvotu cenas un “zaļo” degvielu papildizmaksas.