Vai ziemā par elektrību maksāsim vairāk?

© Ģirts Ozoliņš MN

Tuvojoties ziemas sezonai, parasti aug ne tikai pieprasījums, bet arī elektrības biržas cenas. Dienas kļūst īsākas, un atjaunīgās enerģijas ražošanu arvien vairāk ietekmē laikapstākļi. Ja vēl gāze kļūst dārgāka un rodas ierobežojumi lētas elektroenerģijas importam, biržā iespējamas pamatīgas cenu svārstības. Tomēr tas automātiski nenozīmē, ka maksāsim vairāk. Prognozējot elektrības cenas, jāņem vērā gan laikapstākļi, gan situācija globālajā enerģētikas tirgū un arī tas, kādu elektroenerģijas iegādes modeli katrs lietotājs ir izvēlējies un cik elastīgi spēj pielāgot savu patēriņu, informē "Enefit" pārstāvis.

Elektroenerģijas cenu biržā tieši ietekmē pieprasījuma un piedāvājuma attiecība. Ziemā pieprasījums dabiski aug, jo apkurei, apgaismojumam un ikdienas vajadzībām nepieciešams vairāk elektroenerģijas. Savukārt lētākas atjaunīgās enerģijas piedāvājums bieži vien samazinās, jo saules enerģijas ir krietni mazāk nekā vasarā. Par galveno atjaunīgās enerģijas ražošanas resursu kļūst vējš - ar nosacījumu, ka tas patiešām pūš un ka reģionā ir pietiekami daudz vēja elektrostaciju.

Ja iestājas ilgstošs aukstuma un bezvēja periods, kādu pieredzējām šī gada janvārī, pieprasījums jāsedz no citiem, dārgākiem, avotiem - piemēram, termoelektrostacijām. Elektroenerģiju var importēt, bet tas ne vienmēr nozīmē zemākas izmaksas: importēta elektrība ir lētāka ar nosacījumu, ka elektroenerģijas pārvadi no Skandināvijas neierobežo liels vietējais pieprasījums vai starpsavienojumu traucējumi. Turklāt septembrī, tieši pirms aktīvās patēriņa sezonas, Ziemeļvalstu hidroelektrostaciju ūdenskrātuvēs ūdens līmenis sasniedza zemāko atzīmi pēdējo 30 gadu laikā. Visticamāk, hidroelektrostaciju iespējas piedāvāt tirgū lētu elektroenerģiju tuvākajā laikā saruks.

Vēl viena barga ziema var atstāt nepatīkamus nospiedumus mājsaimniecību budžetā, savukārt maigs, vējains un lietains rudens un vējaina ziema - līdzsvarot pieprasījumu un piedāvājumu, veicinot vēja un hidroenerģijas izstrādi. Taču nekas nav tik neparedzams kā laikapstākļi.

Neviens no faktoriem, kas noteiks elektrības cenu ziemā, - laikapstākļi, gāzes cenas, hidroenerģijas pieejamība, ražošanas jaudas un elektroenerģijas plūsma starp valstīm, - pats par sevi negarantē ne augstu, ne zemu cenu. To nosaka visu faktoru mijiedarbība. Nebūtu pareizi katru ziemu automātiski gaidīt jaunu cenu krīzi, taču tikpat nepamatoti būtu paļauties, ka elektrība noteikti būs lēta. Vienīgais veids, kā gūt maksimālu izdevīgumu elektroenerģijas tirgū, ir labi zināt savas vajadzības un paradumus un izvēlēties tiem atbilstošu līguma veidu.

Video