Latvijas iedzīvotāji krāpniekiem šogad zaudējuši jau 10 miljonus eiro

Septembrī finanšu iestādes novērsušas 940 naudas izkrāpšanas mēģinājumus, nosargājot 1,1 miljonu eiro klientu naudas. Vienlaikus iedzīvotājiem izkrāpti 635 tūkstoši eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie biedru un asociēto biedru dati. Lai gan pēdējos mēnešos kopējie krāpšanas rezultātā radītie zaudējumi ir mazinājušies, par noturīgu situācijas uzlabošanos vēl ir pāragri runāt. Krāpnieki turpina pielāgot savas metodes, turklāt septembrī pieauguši iedzīvotāju zaudējumi krāpnieciskās investīciju shēmās, ziņo FNA.

Septembrī īstenoti 269 naudas izkrāpšanas gadījumi. Kopējā izkrāptā summa bijusi par 18% lielāka nekā augustā, taču joprojām par aptuveni 38% mazāka nekā jūlijā, kad iedzīvotāji zaudēja vairāk nekā miljonu eiro. Septembrī no finanšu iestāžu klientiem izkrāpts par 43% mazāk naudas nekā šogad vidēji mēnesī. Finanšu iestādēm septembrī izdevies novērst gandrīz 78% no visiem to konstatētajiem naudas izkrāpšanas mēģinājumiem.

Finanšu nozares asociācija

Samazinās telefonkrāpšanas gadījumu skaits un summas

Telefonkrāpšanas kategorijā septembrī īstenoti 95 gadījumi, salīdzinot ar 104 gadījumiem augustā un 226 gadījumiem jūlijā. Tajos izkrāpti 220 tūkstoši eiro - par 31% mazāk nekā augustā un par 64% mazāk nekā jūlijā. Finanšu iestādes septembrī novērsušas 52 šādus krāpšanas mēģinājumus, nosargājot 599 tūkstošus eiro klientu naudas.

Lielākos zaudējumus septembrī radījušas krāpnieciskas investīciju shēmas

Investīciju krāpšanas kategorijā septembrī īstenoti 112 gadījumi, kuros izkrāpts 371 tūkstotis eiro, padarot to par būtiskāko krāpšanas veidu septembrī. Salīdzinājumā ar augustu, kad īstenoti 126 šādi gadījumi un izkrāpti 167 tūkstoši eiro, gadījumu skaits samazinājies, taču izkrāptā summa vairāk nekā dubultojusies. Vienlaikus finanšu iestādes novērsušas 562 investīciju krāpšanas mēģinājumus 328 tūkstošu eiro apmērā.

“Telefonkrāpšanas radīto zaudējumu mazināšanās dod pamatu piesardzīgam optimismam. Tā liecina par telekomunikāciju nozarē ieviesto klientu aizsardzības pasākumu iedarbību, kā arī par tiesībsargājošo iestāžu panākumiem, pārtraucot krāpniecisko zvanu centru darbību Latvijā un ārvalstīs. Nozīmīgu ieguldījumu sniedz arī finanšu un citu nozaru uzņēmumu ieviestie risinājumi savlaicīgai klientu apkrāpšanas mēģinājumu atklāšanai, kā arī pašu iedzīvotāju prasme atpazīt šādus mēģinājumus. Tomēr jārēķinās, ka krāpnieki turpinās pielāgot savas metodes un meklēs jaunus veidus, kā cilvēkiem izkrāpt naudu. Tāpēc ikvienam jāsaglabā modrība. Pieņemot lēmumus par savu naudu, nedrīkst ļauties steigai vai emocijām,” uzsver FNA padomniece Eleonora Bušmane-Zvaigzne.

Krāpnieki izmanto dažādus saziņas kanālus

Mazāki zaudējumi telefonkrāpšanā nenozīmē, ka mazinājušies naudas izkrāpšanas riski kopumā. Kā CERT.LV norāda savā septembra pārskatā, krāpnieki turpina izmantot tālruņa zvanus, e-pastus, īsziņas, viltotas tīmekļvietnes un to reklāmas, uzdodoties par uzticamu iestāžu un uzņēmumu pārstāvjiem. Pārskatā izcelti arī gadījumi, kad bezmaksas tiešsaistes spēļu vietnēs ar maldinošām saitēm cilvēki tiek novirzīti uz krāpnieciskām vai inficētām vietnēm.

FNA atgādina: tas, ka zvanītājs vai ziņas sūtītājs zina jūsu vārdu, personas kodu vai citu patiesu informāciju, neapliecina viņa uzticamību. Tāpat piesardzīgi jāvērtē internetā sastopamie ieguldījumu piedāvājumi un solījumi, sevišķi tādi, kas sola ātru un garantētu peļņu.

Deviņos mēnešos nosargāti 16,6 miljoni eiro

No 2026. gada janvāra līdz septembrim finanšu iestādes novērsušas 14 579 naudas izkrāpšanas mēģinājumus 16,6 miljonu eiro apmērā. Savukārt 3912 īstenotajos gadījumos iedzīvotāji zaudējuši 10 miljonus eiro. Lielākie zaudējumi deviņos mēnešos joprojām saistīti ar telefonkrāpšanu - 5,4 miljons eiro.

Lai pasargātu sevi no krāpniecības, FNA aicina:

• nekad neievadīt internetbankas piekļuves, maksājumu kartes vai autentifikācijas datus vietnē, kas atvērta pēc negaidīti saņemta aicinājuma īsziņā, e-pastā, saziņas lietotnē, saitē vai telefona sarunas laikā;
• nekad neapstiprināt Smart-ID vai eParaksts mobile pieprasījumu, kuru jūs neesat pats iniciējis ;
• neuzticēties zvanam, īsziņai vai e-pastam tikai tādēļ, ka tā sūtītājs zina jūsu vārdu, personas kodu, automašīnas numuru, adresi vai citu personīgu informāciju;
• izmantot drošas un katram pakalpojumam atšķirīgas paroles un, kur iespējams, aktivizēt daudzfaktoru autentifikāciju;
• regulāri atjaunināt tālruņu, datoru un citu ierīču operētājsistēmas un lietotnes, lai tajās būtu uzstādīti jaunākie drošības atjauninājumi;
• internetbankā uzstādīt saviem ikdienas paradumiem atbilstošus maksājumu un pārskaitījumu limitus, kas nav nesamērīgi lieli;
• aktivizēt bankas paziņojumus par maksājumiem un citiem darījumiem, lai ātri pamanītu aizdomīgas darbības;
• nepakļauties steidzināšanai un biedēšanai un to iespaidā neveikt pārskaitījumus vai citus darījumus;
• šaubu gadījumā pārtraukt saziņu un pašam sazināties ar banku vai attiecīgo iestādi, izmantojot tās oficiālajā tīmekļvietnē norādīto kontaktinformāciju.

FNA aicina iedzīvotājus izmantot CERT.LV sadarbībā ar NIC (.LV domēna vārdu reģistra uzturētāju) izveidoto bezmaksas rīku - DNS ugunsmūri. Vairāk informācijas par DNS ugunsmūra darbību un uzstādīšanu https://dnsmuris.lv.