Latvijā šogad pirmajā ceturksnī bija nodarbināti 868 000 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem jeb 63,2%, kas ir par 0,8 procentpunktiem mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma rezultāti.
Raidījumā "Dienas personība ar Veltu Puriņu" viesojās Baiba Šmite-Roķe, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore, stāstot, ka VID plāno nodokļu iekasēšanu pārvērst par servisu.
Pagājušajā darba nedēļā Rīgā degvielas cenas palielinājās, mazliet arī Tallinā, bet Viļņā degvielas cenas nemainījās, liecina aģentūras LETA apkopotie dati.
AS “Latvijas valsts meži” (LVM) padome ir apstiprinājusi uzņēmuma 2024. gada darbības pārskatu. 2024. gadu uzņēmums noslēdzis ar auditēto neto peļņu 150,1 miljona eiro apmērā, bet ieņēmumi sasnieguši 598,8 miljonus eiro, no kuriem lielāko daļu jeb 94 % veido ieņēmumi no koksnes produktu pārdošanas. 2025. gadā par pērnā gada rezultātiem 92 % no gūtās peļņas LVM iemaksās valsts budžetā: 111,0 miljoni eiro tiks izmaksāti dividendēs un 27,8 miljoni eiro – kā uzņēmumu ienākuma nodoklis par dividenžu izmaksu.
Pamatakmens (īstenībā laika kapsulas) iebetonēšana valsts a/s “Latvenergo” vēja parkam “Laflora Energy” 2025. gada 22. maijā sakrita ar 88. gadadienu pamatakmens likšanai Ķeguma spēkstacijai un kaismīgām debatēm Saeimā par to, cik vēja parki Latvijai ir labi vai kaitīgi.
Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārskats par patērētāju (nebanku) kreditēšanas tirgus darbību liecina, ka licencētie tirgus dalībnieki 2024. gadā ar patērētājiem noslēdza vairāk nekā 1 miljonu jaunu darījumu, no jauna izsniedzot kredītus vairāk nekā 811 miljonu EUR apmērā, kas skaitā ir par 3.89 % un summā par 9,08 % vairāk nekā 2023. gadā, liecina PTAC izplatītais paziņojums medijiem.
Latvijas konsolidētā kopbudžeta bilancē šogad aprīļa beigās bija deficīts 1,9% apmērā no prognozētā iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 777,5 miljoni eiro, liecina Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) publiskotā informācija.
Kamēr pēc ilgstošajām lietavām dabā viss ir sulīgi zaļš, zemnieku sirdīs mājo bažas. Pēdējo dienu spēcīgās lietusgāzes varētu atsaukties pircēju naudas makos jau rudenī. Ir applūduši kartupeļu lauki, un zemnieki ar satraukumu lūkojas nākotnē, jo mitrais laiks pamatīgi kavē kartupeļu attīstību un rada augstu puves risku. Diemžēl tas varētu nozīmēt, ka šogad kartupeļi veikalos kļūs dārgāki.
Pagājušajā gadā 15 Latvijas lielākie nodokļu maksātāji Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu ieņēmumos, izņemot transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli, nodrošināja 0,6 miljardus eiro jeb 4% no kopējiem ieņēmumiem, ceturtdien svinīgajā pasākumā paziņoja VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.
Darba tirgus šā gada laikā varētu absorbēt darbaspēka resursu pieaugumu, un darbaspēka trūkuma problēma atgriezīsies, ekonomikai atsākot augt, prognozē banku ekonomisti.
Pircēji ir ievērojuši, ka uz veikalu cenu zīmēm tagad obligāti jānorāda pārtikas produkta izcelsmes valsts. Šī prasība, kas stājās spēkā pagājušā gada rudenī, bija iecerēta ar labu mērķi – sniegt pircējiem vairāk informācijas un veicināt Latvijas ražotāju atpazīstamību. Tomēr, kā atklāj tirgotāji, praksē šis noteikums rada ne mazums jucekļa un pat absurdas situācijas, vēsta 360TV Ziņas.
Sagaidāms, ka 2025.gada otrajā pusē ekonomiskā aktivitāte varētu pakāpeniski atjaunoties, aģentūrai LETA prognozēja Ekonomikas ministrijas (EM) Analītikas dienestā.
Latvijā šogad pirmajā ceturksnī bezdarba līmenis bija 7,4% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, kas ir par 0,2 procentpunktiem vairāk airāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā un par 0,5 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati.
Saeimā ceturtdien, skatot iedzīvotāju iniciatīvu par Latviju bez vēja parkiem, deputāti aktīvi diskutēja par to, vai un kādos apmēros valstī ir nepieciešami vēja parki.
Latvija ir dinamiski attīstoša valsts, kas jau sen ir atspēkojusi mītu par savu nabadzību. Pievienošanās Eiropas Savienībai bija svarīgs solis ekonomikas stiprināšanā, investīciju piesaistē un tās statusa atzīšanā pārtikušo valstu vidū, Latvijas Radio 4 sacīja ekonomiste Inna Šteinbuka.
Latvijas dalība "Expo 2025" Osakā ir svarīgs solis turpmākajai valsts ekonomiskās diplomātijas attīstībai, uzsvēra Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš otrdien darba vizītes laikā Japānā apmeklēja Osaku, lai piedalītos Latvijas nacionālajai dienai veltītajos pasākumos starptautiskajā izstādē.
Latvijas iedzīvotājiem cenu slogs pārtikai ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā un tas ir jāsamazina pēc iespējas ātrāk, trešdien, 21.maijā, sprieda Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Sēdes dalībnieki diskutēja par inflācijas pieaugumu un pārtikas cenu kāpuma iespaidu uz to.
Energoresursu tirgotājs AS "Virši-A", kas darbojas ar zīmolu "Virši", no 2024.gada peļņas dividendēs izmaksās 934 098 eiro, kas atbilst 747 279 eiro pēc uzņēmuma ienākuma nodokļa nomaksas jeb 0,05 eiro par vienu akciju, liecina uzņēmuma paziņojums biržai "Nasdaq Riga".
Ārvalstu investori aicina uz proaktīvu atbalstu Baltijai, lai saglabātu Eiropas robežu stipru, aģentūrai LETA norādīja Ārvalstu investoru padomē Latvijā (FICIL), atsaucoties uz jaunākā sentimenta indeksa pētījuma rezultātiem.
Šā gada sākumā satiksmes ministrs Kaspars Briškens padzina "airBaltic" padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku un padomes locekļus Kasparu Ozoliņu un Andri Liepiņu. Pēc tam premjere Evika Siliņa padzina pašu Kasparu Briškenu. Pēc tam jaunais satiksmes ministrs Atis Švinka padzina “airBaltic” valdes priekšsēdētāju un izpilddirektoru Martinu Gausu. Oficiāli gan tika lietoti citi darbības vārdi – “vienojās par pilnvarojuma līguma izbeigšanu”, “nolēma nomainīt”, “atstādināja no amata”, bet būtība no tā nemainās – tie, kam politiskās varas hierarhijā amats augstāks, atbrīvojās no balasta, kas bija kļuvis sabiedrībā pagalam nepopulārs – “airBaltic” padome, Briškens un Gauss tika izsviesti kā smilšu maišeļi no gaisa balona kastes, lai pārējie pasažieri varētu atkal celties gaisā un turpināt lidot tālāk.
Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) pauž atbalstu Ekonomikas ministrijas (EM) virzītajiem risinājumiem izklaides trokšņu pārvaldībā Rīgā un citās Latvijas pilsētās, aģentūru LETA informēja asociācijā.