Vai dubultos attaisnotos izdevumus par medicīnas izdevumiem? Iniciatīva nonāk Saeimā

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija trešdien lēma nodot tālākai izvērtēšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai sabiedrības iniciatīvu, kurā rosināts palielināt attaisnotos izdevumus gada ienākumu deklarācijā.

Iniciatīvas pārstāve Laura Jauce komisijas sēdē norādīja, ka pie esošajām, piecu gadu laikā pieaugušajām izglītības un medicīnisko pakalpojumu cenām 600 eiro attaisnoto izdevumu slieksnis ir ļoti nesamērīgs. Viņa minēja, ka attaisnoto izdevumu sliekšņa paaugstināšana no 600 eiro līdz 1500-1700 eiro apmērā varētu arī veicināt to, ka cilvēki par savu veselību rūpētos savlaicīgāk.

Komisijas vadītājs Jānis Vucāns (ZZS) sēdē sacīja, ka 2017. gada lēmums paaugstināt attaisnoto izdevumu slieksni par 300 eiro - līdz 600 eiro - toreiz licies atbilstošs.

Sēdē klātesošie Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji piekrita, ka inflācijas ietekmē cenas vairākiem medicīnas un izglītības pakalpojumiem ir augušas, tostarp kopējais inflācijas pieaugums kopš 2018. gada 1. janvāra ir aptuveni 46%, bet konkrēti veselības aprūpes jomā - 39,7%.

FM valsts sekretāra vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins informēja, ka, paaugstinot attaisnoto izdevumu apmēra slieksni no 600 eiro līdz 1500 vai 1700 eiro, tas nozīmētu papildu 45-60 miljonu eiro potenciālu atmaksu, kas vienlaikus samazinātu arī pašvaldību ieņēmumus.

Patlaban FM vērtē iespēju nākotnē palielināt attaisnoto izdevumu apmēru, tomēr procesā būtiski vērtēt šāda soļa fiskālo ietekmi un administrēšanas izmaksas.

FM parlamentārais sekretārs Jānis Upenieks skaidroja, ka šāda priekšlikuma fiskālā ietekme ir pietiekami apjomīga un attaisnoto izdevumu aprēķināšana un analīze ir salīdzinoši administratīvi sarežģīts process. Tādēļ līdz šim prioritāri FM izvēle bijusi sakārtot tos instrumentus, kas automātiski nodrošina to, ka līdzekļi pēc iespējas vairāk nonāk iedzīvotāju maciņos.

Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Ginta Gruntmane sacīja, ka lielu administratīvo slogu rada papīra čeku un kvīšu iesniegšana gada ienākumu deklarācijā, ko salīdzinājumā ar elektroniskiem dokumentiem ir grūtāk apstrādāt.

Gruntmane norādīja, ka pēdējos gados vidēji 4% gadījumu gada ienākumu deklarācijas iesniegtas papīra dokumenta veidā - attaisnotie dokumenti pievienoti papīra formātā.

Komisijas vadītājs sēdē aktualizēja arī birokrātijas mazināšanas iespējas, tostarp ideju par e-čeka sistēmas plašāku izmantošanu. Pēc viņa teiktā, iespēja maksājuma brīdī reģistrēt elektronisku čeku varētu samazināt administratīvo slogu un vienlaikus ļautu pārliecināties, ka nodokļu atvieglojumi tiek izmantoti paredzētajiem mērķiem. Gruntmane gan norādīja, ka patlaban Valsts ieņēmumu dienestā nav sagatavota detalizēta informācija par to, cik liela daļa iesniedz šos elektroniskos čekus.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības eksperte izglītības un nodarbinātības jautājumos Linda Romele pauda atbalstu attaisnoto izdevumu apmēra paaugstināšanai.

Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas Sociālās drošības un veselības aizsardzības eksperts Pēteris Leiškalns uzsvēra, ka attiecībā uz bērnu veselības aprūpes pakalpojumu izdevumu attaisnošanu nevajadzētu būt limitam, turklāt situācija, ka bērniem veselības aprūpes pakalpojumi jāpērk par maksu, ir Ārstniecības likuma pārkāpums. Tam piekrita arī deputāte Līga Rasnača (P), piebilstot, ka arī augstskolu maksai, sevišķi ņemot vērā, ka to maksā studējošie, kas reizē audzina bērnus un ir nodarbināti, nevajadzētu būt ierobežojumiem.

Komisijas deputāti sēdē norādīja arī uz strauju cenu pieaugumu tieši interešu izglītībā, kur dažos gadījumos izmaksas pieaugušas pat vairāk nekā divkārt.

Deputāts Raivis Dzintars (NA) aicināja neuztvert attaisnoto izdevumu sliekšņa palielināšanu kā alternatīvu citiem nodokļu atvieglojumiem. Pēc viņa teiktā, šis instruments ir atsevišķs atbalsta pasākums iedzīvotājiem. Dzintars arī aicināja Saeimas frakcijas aktīvi iesaistīties iniciatīvas virzīšanā, tostarp rosināja to skatīšanai nodot arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai.

Vucāns sēdes noslēgumā sacīja, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā sagaidāma detalizēta diskusija par priekšlikumu un vēlams, lai tā notiktu pirms nākamā budžeta skatīšanas.

Komisijas vadītājs norādīja, ka šajā jautājumā vienlaikus vērojami divi pretējos virzienos ejoši procesi. No vienas puses, daļa no iedzīvotājiem atgūstamajām summām netieši jau ir kompensēta ar pēdējo gadu nodokļu izmaiņām, kas palielinājušas iedzīvotāju rīcībā paliekošos ienākumus. Vienlaikus medicīnas un izglītības pakalpojumu cenu inflācija nozīmē, ka pašreizējais attaisnoto izdevumu slieksnis vairs nav samērīgs ar reālajām izmaksām un ir nepietiekams. Tādēļ, pēc Vucāna sacītā, būtu nepieciešams rūpīgi izvērtēt situāciju līdzīgi kā 2017. gadā, analizējot dažādus patēriņa grozus un skrupulozi vērtēt, kā attaisnoto izdevumu apmēra palielināšana ietekmētu sabiedrības grupas.

Iniciatīvu parlamentā plānots skatīt 19. martā.

Kā vēstīts, iniciatīvas autore Jauce argumentē, ka rindas uz valsts ārstu un izmeklējumu vizītēm esot ļoti ilgas, līdz ar to lielai daļai cilvēku nākas izmantot maksas medicīnas pakalpojumus. Kā pauž Jauce, medicīnas pakalpojumu izmaksas vienam cilvēkam gada laikā dažkārt sniedzas krietni pāri 1000 eiro, tādēļ viņa aicina celt attaisnoto izdevumu slieksni.

Autore aicina pacelt attaisnoto izdevumu slieksni no 600 eiro līdz 1500-1700 eiro, jo patlaban esošo medicīnas pakalpojumu cenu dēļ par pārmaksāto nodokli praktiski neesot iespējams saņemt atpakaļ pat pusi viena gada laikā.

"Paceļot attaisnoto izdevumu slieksni, daļa cilvēku nebaidīsies izmantot maksas veselības pakalpojumus, jo zinās, ka var atgūt atpakaļ vairāk par pārmaksāto nodokli, tādējādi rūpēsies par savu veselību savlaicīgi, nevis veicinās iespējams kādu ilgtermiņa kaiti," pausts iniciatīvā.