"Rīgas siltumam" peļņa krietni pieaugusi
AS "Rīgas siltums" koncerna apgrozījums finanšu gada pirmajā ceturksnī, kas ilga no 2025. gada 1. oktobra līdz 2025. gada 31. decembrim, bija 81,036 miljoni eiro, kas ir par 1,3% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, savukārt koncerna peļņa pieauga par 9,7% un sasniedza 14,901 miljonu eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija.
Mātessabiedrības "Rīgas siltums" apgrozījums attiecīgajā periodā bija 81,032 miljoni eiro, kas ir pieaugums par 1,3%, bet uzņēmuma peļņa pieauga par 46% - līdz 12,419 miljoniem eiro.
Finanšu pārskata vadības ziņojumā ieņēmumu palielinājums skaidrots ar energoresursu cenu pieaugumu, kā ietekmē pieauga siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs. "Rīgas siltuma" siltumenerģijas tarifā lielākās izmaksas veido iepirktā siltumenerģija un kurināmais, līdz ar to tarifs galvenokārt ir atkarīgs no iepirktās siltumenerģijas un kurināmā cenām.
Ieņēmumi no elektroenerģijas realizācijas finanšu gada pirmajā ceturksnī bija 0,8 miljoni eiro, kas ir 1% no kopējā koncerna neto apgrozījuma un 3,6 reizes vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš.
Finanšu gada pirmajā ceturksnī "Rīgas siltums" tīklā nodeva 1111 gigavatstundas (GWh) siltumenerģijas, kas ir par 5% jeb 56 000 megavatstundu (MWh) vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada. Savukārt koncerns saražoja kopumā 8600 MWh elektroenerģijas, kas ir 3,6 reizes vairāk nekā iepriekšējā finanšu gada attiecīgajā periodā. Elektroenerģijas ražošanas pieaugums skaidrots ar to, ka iepriekšējā finanšu gada pirmajā ceturksnī remontā bija siltumcentrāles "Ziepniekkalns" koģenerācijas energobloks.
Vadības ziņojumā skaidrots, ka tīklā nodotās siltumenerģijas daudzuma samazinājumu galvenokārt ietekmēja zemāka āra gaisa temperatūra nekā gadu iepriekš.
Patērētājiem tika piegādāti 997 000 MWh siltumenerģijas, kas ir par 5% jeb 49 000 MWh vairāk, salīdzinot ar iepriekšējā finanšu gada pirmo ceturksni.
Kompānija nodrošināja 45% no kopējā Rīgas centralizētās siltumapgādes siltumtīklos nodotā siltumenerģijas daudzuma, bet pārējos 55% nepieciešamās siltumenerģijas apmēra iegādājās no citiem ražotājiem. Pamatojoties uz līgumiem ar siltumenerģijas ražotājiem, koncerns veica iknedēļas iepirkumus, ievērojot Enerģētikas likumā noteikto ekonomiskā pakāpeniskuma principu.
Finanšu gada pirmajos trijos mēnešos noslēgta vienošanās ar AS "Latvenergo", kas ir dominējošais siltumenerģijas ražotājs Rīgas pilsētas Daugavas labā krasta siltumapgādes sistēmā. Vienošanās nosaka, ka 120 megavatu (MW) jaudu "Latvenergo" ārpus konkurējošā apmēra pārdod par pazeminātu cenu, kas ir zemāka nekā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) noteiktie uzņēmuma tarifi. Tas bija iespējams, veicot siltuma patēriņa analīzi par pagājušajiem gadiem un secinot, ka ir iespēja nodrošināt "Latvenergo" pastāvīgu slodzi 120 MW, kas ir TEC-2 koģenerācijas energobloka minimālā noslodze. Vienošanās darbības laiks ir no 2025. gada 15. novembra līdz 2026. gada 14. martam.
Dienas tirgū finanšu gada pirmajos trijos mēnešos iepirkta siltumenerģija 298 000 MWh apmērā, kas ir 39% no kopējā iepirktās siltumenerģijas daudzuma attiecīgajā periodā.
2025. gada 1. oktobrī stājās spēkā siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs 83,01 eiro par MWh, kas ir palielinājums par 12%, salīdzinot ar iepriekš spēkā esošo. "Rīgas siltuma" siltumenerģijas tarifā lielākās izmaksas veido iepirktā siltumenerģija un kurināmais, tarifa pieaugums saistīts ar iepirktās siltumenerģijas un kurināmā cenu izmaiņām.
"Rīgas siltumā" darbojās 44 siltumavoti, tostarp piecas siltumcentrāles un 39 vidējās un mazās katlumājas ar uzstādīto siltumjaudu no 0,042 līdz 445,1 MW. Koncerna kurināmā īpatsvarā 187 000 MWh jeb 54% veidoja siltumenerģija, kas saražota ar šķeldu, bet ar gāzi saražotas 158 000 MWh jeb 46%.
"Rīgas siltums" ražoja elektroenerģiju koģenerācijas procesā piecos siltumavotos un trīs saules elektrostacijās. Elektroenerģiju pašpatēriņam un pārdošanai ražoja siltumcentrālē "Ziepniekkalns", siltumcentrālē "Vecmīlgrāvis", katlumājā "Keramikas 2A", katlumājā "Viestura prospekts 20", siltumcentrālē "Zasulauks" un saules elektrostacijās siltumcentrālē "Daugavgrīva", Pildas ielā un Cēsu ielā.
"Rīgas siltuma" dabasgāzes vidējā cena finanšu gada pirmajos trijos mēnešos bija 48,46 eiro par MWh, kas ir par 18% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Vidējā šķeldas cena bija 20,79 eiro par MWh un vidējā iepirktās siltumenerģijas cena bija 56,11 eiro par MWh, kas ir attiecīgi par 7% un 10% mazāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš.
Finanšu gada pirmajā ceturksnī "Rīgas siltuma" siltumenerģiju sāka lietot 21 jauna ēka ar kopējo plānoto siltuma slodzi 10,4 MW.
Jau ziņots, ka iepriekšējā finanšu gada pirmajā ceturksnī, kas ilga no 2024. gada 1. oktobra līdz 2024. gada 31. decembrim, "Rīgas siltuma" koncerns strādāja ar 80,005 miljonu eiro apgrozījumu un 13,579 miljonu eiro peļņu. Savukārt paša "Rīgas siltuma" apgrozījums iepriekšējā finanšu gada pirmajos trijos mēnešos bija 80,008 miljoni eiro, bet peļņa - 8,504 miljoni eiro.
Koncernā "Rīgas siltums" ietilpst arī SIA "Rīgas BioEnerģija".
"Rīgas siltums" ir viens no galvenajiem siltumenerģijas piegādātājiem Rīgā. Kompānijas kapitālā 49% pieder Rīgas domei, 48,99% - Latvijas valstij, 2% - SIA "Enerģijas risinājumi. RIX", bet "Latvenergo" pieder 0,005% akciju.
