Pat tad, ja Eiropā iestājas diezgan nopietna stagnācija, tas Latviju tiešā veidā tik ļoti neskars, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja likvidācijas procesā esošās Tautas partijas politiķis, bijušais finanšu ministrs un Rīgas domnieks Edmunds Krastiņš.
Viņš norādīja, ka pēdējos gados Latvijas dzinējspēks ir eksports, kas atgriezies pirmskrīzes - 2008.gada - apjomos jau 2010.gadā, taču Latvijas eksporta tirgos situācija esot salīdzinoši stabila.
"Puse Latvijas eksporta ir uz četrām valstīm - Krieviju, Lietuvu, Igauniju un Vāciju. Krievija attīstās veiksmīgi, un pie augstas naftas cenas finansiālā situācija šajā eksporta tirgus valstī ir laba. Igaunijā viss ir daudzmaz kārtībā, un no krīzes tā atkopjas ātrāk nekā mēs. Lietuvieši arī atkopās ātrāk, jautājums, kādu iespaidu atstās "Snoras" bankas bankrots, jo tas var ietekmēt patēriņu," skaidroja Krastiņš.
Arī Vācija esot viena no labākajām Eiropas Savienības (ES) valstīm ekonomikas ziņā. Jautājums vien esot, vai tas, kas tiek eksportēts uz Vāciju, netiek eksportēts kaut kur tālāk, kur ir recesija. "Tiešas ietekmes uz Latvijas eksportu nav," rezumēja Krastiņš.
Kā ziņots, eirozonas ekonomikai draud dziļāka recesija, nekā uzskatīts iepriekš, iekšzemes kopproduktam (IKP) šogad piedzīvojot 0,3% kritumu salīdzinājumā ar iepriekš lēsto 0,5% izaugsmi, paziņoja Eiropas Komisija (EK).
"Negaidītais atveseļošanās pārtraukums 2011.gada nogalē turpināsies 2012.gada pirmajos divos ceturkšņos," norādīja EK, taču uzsvēra, ka tā saskata mērenu recesiju ar stabilizācijas pazīmēm.
Paziņojot jaunākās prognozes, ES ekonomikas un monetāro lietu komisārs Oli Rēns tās salīdzināja ar vispārējo pasaules ekonomikas izaugsmi, kas šogad varētu veidot 4,3%.
EK pavēstīja, ka neliela izaugsme sagaidāma gada otrajā pusē, bet inflācijas prognoze nedaudz palielināta līdz 2,1%, ņemot vērā enerģijas izmaksas un netiešo nodokļu pieaugumu.
Tikmēr Grieķijas ekonomika šogad piedzīvos piekto recesijas gadu ar 4,4% kritumu, liecina EK prognozes, kas tomēr ir nedaudz optimistiskākas salīdzinājumā ar Grieķijas valdības lēsto 5,5% lejupslīdi.
Savukārt Itālijai, kura uzkrājusi eirozonā lielāko parādsaistību slogu aptuveni 1,3 triljonu eiro apmērā, šogad draud recesija, kas IKP samazinās par 1,3%.
"Lai arī izaugsme ir apstājusies, mēs Eiropas ekonomikā saskatām stabilizācijas pazīmes," norādīja Rēns.