Pazeminoties gaisa temperatūrai, darba devējiem ir uzdevums ievērot darba aizsardzības prasības un nodrošināt atpūtas telpas, lai ārpus telpām strādājošajiem būtu iespēja sasildīties un atpūsties.
Ja faktiskā gaisa temperatūra ir no -5 līdz -10 grādiem, maksimālais laiks, ko nodarbinātais var strādāt aukstumā ārpus telpām, ir 90 minūšu, pēc kura jāseko vismaz 15 minūšu garam atpūtas laikam apsildāmās telpās. Ja temperatūra ir no -10 līdz -18 grādiem, pēc 80 minūšu gara darba laika jābūt vismaz 20 minūšu atpūtai, savukārt, ja temperatūra ir no -18 līdz -30 grādiem, pēc 70 minūšu darba laika jābūt vismaz 25 minūšu garam atpūtas laikam.
VDI atgādināja, ka, nosakot darba laika un atpūtas ilgumu, jāpievērš uzmanība arī vēja ātrumam, kas ietekmē cilvēka pašsajūtu. Piemēram, ja ārpus telpām gaisa temperatūra ir -15 grādu un vēja ātrums ir līdz trīs metriem sekundē, faktiskā gaisa temperatūra ir -21 C, bet, ja vēja ātrums palielinās līdz astoņiem metriem sekundē, faktiskā gaisa temperatūra ir jau -28 grādi, norādīts Ministru kabineta noteikumos par darba aizsardzības prasībām darbavietās.
Strādājot ārpus telpām, darba devējam ir jānodrošina arī aukstam laikam piemērots darba apģērbs, kā arī iespēja padzerties siltu dzērienu.
Darba inspekcija norādīja, ka darba veikšana pazeminātā temperatūrā ir saistīta ar risku veselībai – gan dažādiem apsaldējumiem, gan arī palielinātu slodzi elpošanas ceļiem un sirdij. Ja, piemēram, tirdzniecības darbiniekiem, kas lielākoties nepārvietojoties uzturas vienā atrašanās vietā, ir paaugstināts atsevišķu ķermeņa daļu ‒ roku, kāju pēdu, sejas ‒ apsaldējumu risks, tad darbinieki, kuru darbs ir saistīts ar fizisku slodzi, vairāk ir apdraudēti plaušu audu apsaldējumā – fiziskas slodzes laikā cilvēki pastiprināti ieelpo auksto gaisu, kurš, nepaspējot sasilt pirms nonākšanas plaušās, var apsaldēt plaušu audus, kā dēļ var attīstīties plaušu iekaisums.