No 100% valsts īpašumā esošajām kapitālsabiedrībām 45 uzņēmumi 2009. gadu beiguši ar peļņu un no tiem 31 uzņēmums valstij pārskaitījis dividendes, liecina Ekonomikas ministrijas (ES) sagatavotais Publisko personu komercdarbības koncepcijas projekts. Savukārt 37 valsts kapitālsabiedrības saņēmušas valsts dotācijas.
Ministru kabineta komitejas sēdē Publisko personu komercdarbības koncepcijas projekts, kura mērķis ir pilnveidot valsts kapitālsabiedrību pārvaldi, vakar netika akceptēts, jo daļai ministriju bija iebildumi. Ministri pie šā jautājuma atgriezīsies vēlreiz. «Koncepcijas apstiprināšana automātiski nenozīmē pārmaiņas valsts uzņēmumos. Katra ministrija pati lems par saviem uzņēmumiem. Koncepcijā ir ietvertas tikai vadlīnijas,» Neatkarīgajai uzsvēra EM sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.
Divi varianti
Saskaņā ar šajā dokumentā minēto valstij šobrīd pieder kapitāla daļas 87 kapitālsabiedrībās, to skaitā 77 valsts kapitālsabiedrībās valsts ir vienīgais īpašnieks. Pēc EM secinātā, kapitālsabiedrības, kurās valsts ir lielākais dalībnieks, gandrīz visas strādā tikai iekšējā tirgū. Lielākās valstij piederošās kapitālsabiedrības darbojas nozarēs, kas ir dabiskie monopoli. Šie uzņēmumi ir lielākie piegādātāji nozarē un daudzos gadījumos arī vienīgie. Bieži vien tiem salīdzinājumā ar esošajiem vai potenciālajiem konkurentiem ir pārliecinošas izmaksu priekšrocības. Tomēr ir vairākas nozares, kurās valsts kapitālsabiedrības darbojas samērā spēcīgas konkurences apstākļos, piemēram, telekomunikācijas, nekustamie īpašumi, finanšu pakalpojumi un lauksaimniecība. Kultūras, veselības aprūpes, sporta un izglītības nozarē strādājošās valsts kapitālsabiedrības tiek dotētas no valsts budžeta. Tajā pašā laikā šīm nozarēm ir izteikti zemi peļņas rādītāji un, ja arī kapitālsabiedrība pārskata gadu beidz ar peļņu, iemaksas valsts budžetā dividenžu veidā tiek veiktas reti, norāda EM. Latvijā ir arī 323 kapitālsabiedrības, kurās vienīgais dalībnieks ir pašvaldība.
Koncepcijā EM piedāvā divus variantus – būtiski sašaurināt publiskas personas tiesības nodarboties ar komercdarbību, ja vien to neprasa svarīgas valsts intereses; vai arī noteikt, ka publiska persona ir tiesīga veikt komercdarbību tikai tad, ja ir konstatēta tirgus nepilnība.
Pārdošanas gaidās
Līdz šim valdības un ministriju darba kārtībā lielākoties bija jautājumi par atsevišķiem valstij pilnībā vai daļēji piederošiem uzņēmumiem – Parex banku, banku Citadele, Hipotēku un zemes banku, Lattelecom un Latvijas mobilais telefons (LMT).
Neatkarīgā jau rakstīja, ka aprīļa vidū valdība apstiprināja finanšu konsultanta SEB Enskilda izstrādāto Hipotēku un zemes bankas pārveides plānu un šobrīd notiek konsultanta piesaiste nākamajam solim – bankas komercdaļas pārdošanai. Maija vidū valdība apstiprināja arī Parex bankas un bankas Citadele pārdošanas stratēģijas.
Par iespējamo Lattelecom un LMT valsts daļas pārdošanu kopš gada sākuma diskutē starpministriju darba grupa, kura vienojusies virzīt izskatīšanai valdībā lēmumprojektu par konsultanta piesaisti abu uzņēmumu kapitāldaļu pārdošanas procesā. Aptuveni 23% LMT akciju pieder Latvijas Valsts radio un televīzijas centram (LVRTC), par kura privatizāciju publiskajā telpā arī nule kā izskanējušas bažas. Satiksmes ministrs Uldis Augulis uzsver, ka ministrijai un LVRTC vienmēr ir bijis vienots viedoklis – tā nav privatizējama kapitālsabiedrība. Viņš gan atzina, ka telekomunikāciju un informācijas tehnoloģiju nozarē ir apspriesta infrastruktūras nodalīšana no vēsturiskā pakalpojuma sniedzēja. «Ir absurdi, ka šobrīd telekomunikāciju operatori konkurē nevis ar pakalpojumiem, bet infrastruktūru. Arī Eiropas Komisija savā ziņojumā norādījusi, ka jaunam operatoram šobrīd ienākt Latvijas tirgū ir vieglāk, būvējot pašam savu infrastruktūru, nevis nomājot esošo. Tāpēc tikai loģiski, ka SM un LVRTC uzstājas ar viedokli, ka infrastruktūras pieejamība Latvijas Republikas tirgū būtu jānoregulē tā, lai tas dabā arī reāli strādātu. Viens no variantiem ir izvērtēt infrastruktūras nodalīšanu no vēsturiskā operatora. Turklāt šobrīd ir runa tikai par jautājuma izvērtēšanu, nevis reālu nodali,» teica U. Augulis.
Citu valstu pieredze
EM veiktais apkopojums liecina, ka 2009. gada oktobrī Vācijai piederēja kapitāla daļas 90 kapitālsabiedrībās, kas darbojas telekomunikācijas, nekustamā īpašuma, transporta, kultūras, tūrisma, būvniecības un citās nozarēs. Zviedrijas valdība 2009. gadā pārvaldīja 57 uzņēmumus, kuri pilnībā vai daļēji piederēja valstij, tai skaitā trīs uzņēmumu akcijas tika kotētas biržā. Somijas valstij 2008. gadā piederēja kapitāla daļas 53 uzņēmumos. Līdztekus tam Somijas valstij piederēja kontrolpakete 12 biržā kotētajos uzņēmumos, kuru kopīgā vērtība sasniedz 18 miljardus eiro. 2009. gada laikā to vērtība pieauga par aptuveni 20%. Ar augstāko vērtību bija enerģētikas uzņēmums Fortum Corporation – 13,9 miljardi eiro, telekomunikāciju uzņēmums TeliaSoner AB – 3,9 miljardi eiro – un naftas pārstrādes uzņēmums Neste Oil Corporation – 3,1 miljards eiro.
***
FAKTI
Valsts uzņēmumu 2009. gadā samaksāto dividenžu TOP 10
Uzņēmums Dividendes, Ls
Latvenergo 20 230 321
Latvijas valsts meži 20 000 000
Latvijas valsts radio un televīzijas centrs 7 380 373
Ceļu satiksmes drošības direkcija 1 972 251
Latvijas autoceļu uzturētājs 714 049
Latvijas loto 481 915
Autotransporta direkcija 419 998
Latvijas dzelzceļš 342 920
Elektronisko sakaru direkcija 327 256
Valsts nekustamie īpašumi 265 626
*
Valsts uzņēmumu 2009. gadā saņemto dotāciju TOP 10
Uzņēmums Dotācijas, Ls
Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca 48 568 950
Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca 38 587 122
Bērnu klīniskā universitātes slimnīca 16 139 260
Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs 7 130 906
Latvijas pasts 6 598 702
Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca 6 073 517
Latvijas Nacionālā opera 4 881 455
Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca 4 444 592
Starptautiskā lidosta Rīga 3 640 516
Slimnīca Ģintermuiža 3 232 658