2012.gada valsts budžeta veidošanā sarkanā līnija, kuru valdība nekādā gadījumā nedrīkst pārkāpt, ir nodokļu celšana, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam "Baltic Business Service" sacīja Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) prezidents un bijušais Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis.
Viņš norādīja, ka Latvijas līdz šim veiktie konsolidācijas pasākumi ir bijuši būtiski. "Lai cik tas ir grūti bijis līdz šim, tomēr konsolidācijas pasākumi milzīgos apmēros ir realizēti. Gan sabiedrībai, gan valdībai tas ir bijis nenormāli smags laiks un izaicinājums. Konsolidēt 16% no iekšzemes kopprodukta! Būsim godīgi – tas ir vājprātīgs cipars. Bet tas ir izdarīts. Ir palikusi īstenībā tikai aste," teica Bičevskis.
LKA vadītājs atzina, ka 2012.gada valsts budžets atšķirsies no citiem, jo šajā reizē nodokļu celšana būs "sarkanā līnija". "Ir skaidrs, ka šī reize atšķiras no tām citām reizēm. Jo šajā reizē ir viena sarkanā līnija, kurai nevar pārkāpt, – nevienu nodokli vairs nevar celt, jo, ja tas notiek, tad tajā brīdī tas ir papildu spiediens uz inflāciju un tas ir pilnīgā pretrunā ar valdības tautsaimniecības stabilizācijas programmu, kas paredz eiro ieviešanu 2014.gadā. Šajā gadījumā valdībai vienkārši nav manevru. Tur vairs nav, kur spert soli. Tur ir krauja. Solis pa labi nodokļu celšanas virzienā ir kāpiens bezdibenī pie nezināmas jaunas programmas. To īsti valdība nevar atļauties," paskaidroja Bičevskis.
Uz jautājumu, vai valdība nevarētu atteikties no eiro ieviešanas, Bičevskis atbildēja, ka tas būtu ļoti riskanti. "Valdībai tas nozīmē nezināmu risku, neziņu kā, to novērtēs ārējie tirgi, kā iespaidos parāda apkalpošanā un vai tas neizmaksās procentos divas reizes dārgāk par valsts parādu. Kamēr valdība konsekventi jau trešo gadu no vietas realizē pašas izvirzīto tautsaimniecības stabilizēšanas programmu, kas paredz, pirmkārt, pakāpenisku, nepārprotamu budžeta deficīta samazināšanu, otrkārt, sasniegt Māstrihtas kritērijus un treškārt, ieiet eiro zonā, kas jau ir atspoguļoti ne tikai valdības budžetos, bet arī jau konverģences programmā, ko valdība iesniedza Eiropas Komisijai šogad aprīlī, tikmēr mums ir acīmredzams procentu likmju kritums par mūsu valsts parāda apkalpošanu, kas veido milzīgi nozīmīgus izdevumus budžeta ailēs. Kāpšana nezināmajā, šajā bezdibenī nozīmē lēkt kopā ar nesaprotamu akmeni, kas ir valsts parāds. Tas no mazas sniega pikas var kļūt par milzīgu sniega bumbu," uzsvēra bijušais FM valsts sekretārs.