Ieguldot 4,6 miljonus eiro, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) iecerējusi nepilnu trīs gadu laikā ieviest un aprobēt pašvadītās mācīšanās pieeju informācijas un komunikācijas tehnoloģiju speciālistu sagatavošanai, izriet no IZM sagatavotā noteikumu projekta, kas nodots publiskai apspriešanai.
Pašvadīta mācīšanās pieeja ļauj ātrāk sagatavot un iesaistīt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju speciālistus darba tirgū, uzskata IZM. Pēc tās aplēsēm, investīcijas kopumā palielinātu pieejamo speciālistu skaitu Latvijas darba tirgū par 1000 cilvēkiem.
Pašvadīta mācīšanās pieeja ir mācību posmos strukturēts mācīšanās process, kurā persona patstāvīgi, bez pasniedzēja iesaistes plāno, organizē, vada un pārrauga mācīšanās rezultātu sasniegšanu, izpildot praktiskus uzdevumus mācību digitālajā vidē, kā arī izvēloties sev piemērotākus mācīšanās paņēmienus un veidojot sadarbību ar citām pašvadītas mācīšanās pieejā iesaistītām personām, skaidro IZM. Mācību programmas ciklā, izpildot visus uzdevumus, dalībniekam būtu jāapgūst informācijas un komunikācijas tehnoloģiju speciālistam vajadzīgās prasmes un jāizveido savu darbu portfolio, kas nozarē kalpo kā sava prasmju un zināšanu apliecinājums.
Iecerēts, ka informācijas un komunikācijas tehnoloģiju speciālisti, kuri pašvadītā mācīšanās pieejā būs pabeiguši vismaz vienu mācību posmu, spēs patstāvīgi radīt un pilnveidot informācijas tehnoloģiju sistēmas, iekārtas, aparatūru un programmatūru dažādiem pielietojumiem, plānojot, projektējot, veidojot dizainu, testējot un sniedzot ieteikumus uzlabojumiem dažādās tautsaimniecības jomās. To apliecinās personai izsniegtā apliecība par neformālās izglītības programmas apguvi, kurā tiks norādīts iegūto kompetenču līmenis.
Mācīšanās process notiek atbilstošā mācību vidē, tostarp digitālā, personai nodrošinot nepieciešamo aprīkojumu, mācīšanās materiālus un mentora atbalstu. IZM vērš uzmanību, ka liela loma ir procesiem, kuri notiek ārpus mācību platformas - informācijas meklēšanai, problēmsituāciju risināšanai, sadarbībai komandā ar citiem dalībniekiem. Tādēļ esot svarīga arī fiziskā mācību vide, īpašu uzmanību pievēršot telpu iekārtojumam, lai tas atbilstu programmas prasībām un atbalstītu dažādus mācību veidus un sadarbību starp dalībniekiem.
Tāpat iecerēts, ka līdz 2026.gada 30.jūnijam tiktu izstrādātas rekomendācijas izglītības iestādēm par pašvadītas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izglītības pieejā sasniegto mācīšanās rezultātu atzīšanu formālajā izglītībā.
Kā mērķa grupu IZM redz pieaugušos no 18 gadu vecuma no dažādam sociālajām grupām, lai pēc iespējas plašāks sabiedrības loks varētu pārkvalificēties vai sākt darbu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē. Vienlaikus IZM uzsver, ka īpaša uzmanība būs jāpievērš dzimumu samērīgumam, veicinot lielāku sieviešu iesaisti informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē - iecerēts, ka 30% no projekta dalībnieku skaita būs sievietes. Piedāvātā mācīšanās pieeja, ministrijas ieskatā, ļautu organizēt savu mācīšanās laiku līdz ar citām saistībām, tai skaitā, atrodoties bērnu kopšanas atvaļinājumā vai aprūpējot radiniekus, kā arī ir piemērota cilvēkiem reģionos.
Lai nodrošinātu iekļaujošo pieeju un padarītu mācības pieejamas dažādam sociālajām grupām, mācību dalībniekiem iecerēt piešķirt sociālās stipendijas, kas vajadzības gadījumā segtu daļu no dzīvošanas izdevumiem mācību laikā.
IZM vērš uzmanību, ka kopējās projekta izmaksas esot lielākas par plānoto investīcijas finansējumu, tāpēc, lai nodrošinātu projekta aprobāciju, ieviešanu un pēctecību, nepieciešamais privātā sektora līdzfinansējums sastādīs vismaz 1,9 miljonus eiro.
Ministrija arī izvērtējusi esošās alternatīvās speciālistu sagatavošanai, piemēram, dažādas uzņēmēju rīkotas mācības vai atsevišķas privātās iniciatīvas, vienlaikus tās tiek raksturotas kā "samērā dārgas" un "specifiskiem mērķiem domātas", turklāt vidēji tikai neliels skaits cilvēku, kuri iestājās pašmācības tiešsaistes kursos, tos arī pabeidzot.
Noteikumu projekts publiskai apspriešanai nodots līdz 7.decembrim.
Par nepieciešamību pēc risinājuma, lai mazinātu trūkstošo speciālistu skaitu nozarē, valdība un industrija vienojās 2019.gadā. Vairākās diskusijās ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozares uzņēmējiem pausts atbalsts šādas pieejas īstenošanai Latvijā, uzsverot, ka ir nepieciešams sakārtot 5.līmeņa informācijas un komunikācijas speciālista profesiju struktūru un attiecīgi arī radīt alternatīvas formālās izglītības piedāvājumā, kas sagatavotu nepieciešamos speciālistus.
Ņemot vērā, ka šogad vasarā Elektronisko un optisko iekārtu ražošanas, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas nozares kvalifikāciju struktūrā iekļauto profesiju kartē ir tikai septiņas profesijas, kas atbilst 5.līmenim, ir svarīgi, ka kopā ar nozares pārstāvjiem tiek izstrādātas arī citu profesiju standarti informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā šajā līmenī. Kad tas tiks izdarīts, tad var plānot 5.līmeņa izglītības programmas, kurām nākotnē varētu pielīdzināt šādas pašvadītās mācīšanas pieejas absolventus, norādīja IZM.