VK: IZM un EM ar 681 miljona eiro publisko finansējumu nav izdevies uzlabot uzņēmumu konkurētspēju

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un Ekonomikas ministrijas (EM) darbības, plānojot politiku 2014.-2020.gadam, nav bijušas pietiekamas, lai ar 681 miljona eiro publisko finansējumu inovāciju atbalsta projektiem būtiski ietekmētu Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam (NIPP2020) noteiktos mērķus - uzlabot uzņēmumu konkurētspēju un produktivitāti, secināts Valsts kontroles veiktajā (VK) revīzijā, kurā vērtēts, kā atbildīgās ministrijas plāno un īsteno inovāciju atbalsta politiku.

Revīzijā īpaši vērtēti tie atbalsta pasākumi, kuru mērķis ir uzņēmumos attīstīt inovācijas, tā veicinot to konkurētspēju un produktivitāti.

VK norāda, ka Latvijā inovāciju attīstība ir lielā mērā atkarīga no Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma. Iepriekšējā ES fondu plānošanas periodā no 2014. līdz 2020.gadam inovāciju atbalsta pasākumiem Latvijā izmantots 681 miljons eiro publiskā līdzfinansējuma, taču sasniegt NIPP2020 noteiktos mērķus - uzlabot uzņēmumu konkurētspēju un produktivitāti - nav izdevies.

Lai gan EM un IZM atsevišķās jomās uzlabojušas inovāciju atbalsta pasākumu rādītāju plānošanu, revīzijā konstatēts, ka politikas plānošanā iepriekš identificētās problēmas joprojām netiek risinātas. Tas rada risku, ka arī 2021.-2027.gada plānošanas periodā netiks sasniegta iecerētā tautsaimniecības attīstība.

Valsts kontrolieris Rolands Irklis intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" skaidroja, ka atbildīgās institūcijas regulāri identificē minētās problēmas savos informatīvajos ziņojumos un koncepcijās, taču tās atkārtojas gadu no gada un netiek risinātas.

"Piemēram, viena no problēmām, kas regulāri tiek identificēta, ir problēma piesaistīt finansējumu, aizdevumus šādiem projektiem. Protams, ir Eiropas fondi, ir publiskais finansējums, bet tas, kur mēs arī atpaliekam būtiski, ir privātais finansējums, un faktiski mēs neredzam, ka šai problēmai tiktu meklēts risinājums. (..) Protams, izmantojam "Altum" līdzekļus, bet tur nav īsti redzama šī sasaiste - visiem ir pieejams šis finansējums, bet, vai tas ir tieši tēmēts uz inovācijām un konkurētspēju, to mēs šajā revīzijā neatradām," sacīja Irklis.

Inovāciju atbalsta pasākumiem 2021.-2027.gada plānošanas periodā piešķirts 721 miljons eiro.

Inovāciju atbalsta pasākumiem jāspēj būtiski ietekmēt politikas mērķu sasniegšanu. VK revidenti norāda - valstī īstenotie inovāciju atbalsta pasākumi ir solis pareizajā virzienā. Tomēr, nenovēršot trūkumus, riskējam nesasniegt ne inovāciju attīstību plānotajā apjomā, ne tautsaimniecības attīstības mērķus.

Proti, EM un IZM identificējušas problēmas iepriekšējā plānošanas periodā un plānojušas konkrētus uzdevumus to novēršanai, taču aktuālajos plānošanas dokumentos galvenās problēmas, kas kavē inovāciju attīstību, paliek nemainīgas.

Pastāv arī vairākas problēmas, ko periodiski min dažādos plānošanas dokumentos vai to īstenošanas izvērtējumos, bet par kuru risināšanu nav informācijas. Piemēram, NIPP2020 minēts, ka finanšu sektors nav gatavs finansēt uzņēmumu investīcijas pētniecības un attīstības jomā, bet revidenti nav konstatējuši nekādus pasākumus, lai šīs problēmas risinātu.

Revīzijā, padziļināti vērtējot EM politikas attīstības plānošanu un tam izvēlētos atbalsta pasākumus, secināts, ka pasākumu īstenošanā sasniegti plānotie rādītāji - tas liecina par uzņēmumu ieinteresētību un spēju īstenot projektus un sasniegt noteiktos iznākumu rādītājus.

Tāpat konstatēts, ka Latvijā uzņēmējdarbības inovāciju atbalsta pasākumi saturiski ir līdzīgi citās ES valstīs īstenotajiem pasākumiem. Turklāt Latvijā inovāciju attīstības atbalstam tiek piedāvāts krietni plašāks pasākumu grozs nekā izvērtējumā iekļautajās valstīs - Horvātijā, Slovākijā, Polijā un Čehijā.

Tomēr VK min, ka, lai gan salīdzinājumā ar 2014.gadu inovāciju sniegums uzlabojas, Latvija atpaliek ne tikai no vidējā ES līmeņa, bet arī no Igaunijas un Lietuvas. Statistikas dati rāda, ka Latvijas uzņēmumi arvien mazāk iegulda līdzekļus produktu un procesu inovācijās: 2020.gadā izdevumi produktu un uzņēmējdarbības procesu inovācijām turpināja sarukt - salīdzinājumā ar 2018.gadu samazinājās par 39,4 miljoniem eiro jeb aptuveni 20%.

Inovāciju veicināšanas atbalsta pasākumu īstenošanā iesaistīta EM, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un uzņēmumus pārstāvošie nozaru klasteri un kompetences centri.

Revīzijā atsevišķi vērtēts, vai EM uzņēmējdarbības inovāciju atbalsta pasākumu īstenošanas uzraudzība ir efektīva. Secināts, ka plānotie pasākumi īstenoti un pasākumu rezultāti sasniegti, bet netiek vērtēta to ietekme uz politikas mērķiem.

Septiņi no 12 revīzijā iekļauto atbalsta pasākumu iznākuma rādītājiem raksturo atbalstu saņēmušo uzņēmumu skaitu, un viens iznākuma rādītājs - jaunradīto produktu un tehnoloģiju skaitu. Rādītāji ir skaidri, izmērāmi un sasniedzami konkrētā termiņā, taču tie neraksturo ne pasākumu mērķi, ne sasniegtu politikas rezultātu, piemēram, iecerētā apstrādes rūpniecības produktivitātes pieauguma 2020.gadā, salīdzinot ar 2011.gadu, mērķēto 40% vietā faktiski sasniegti 26,6%.

Revīzijā skatīta sešu EM pārziņā esošo inovāciju attīstības atbalsta pasākumu programmu efektivitāte, novērtējot atbalstu saņēmušo uzņēmumu konkurētspējas un produktivitātes rādītāju izmaiņas pēc atbalsta saņemšanas.

VK secinājusi, ka tikai pasākums "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai" trīs gadus pēc atbalsta saņemšanas ir veicinājis uzņēmumu produktivitātes pieaugumu.

Vienlaikus atzinīgi vērtējama trīs pasākumu - "Starptautiskās konkurētspējas veicināšana", "Reģionālie biznesa inkubatori un radošo industriju inkubators" un "Klasteru programma" - pozitīvā ietekme uz konkurētspēju.

VK norāda, ka turpmāk jāpārvērtē, kā noteikt mērķus un iznākuma rādītājus atbalsta pasākumam "Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei kompetences centru ietvaros" un "Atbalsts jaunu produktu ieviešanai ražošanā", lai rezultātus vairāk sasaistītu ar attīstības politikā noteiktajiem rādītājiem, jo starp šo pasākumu īstenotājiem bija vissliktākie rezultāti uzņēmumu produktivitātes un konkurētspējas izmaiņās pēc atbalsta saņemšanas.

EM ir uzlabojusi atbalsta pasākumu iznākuma rādītāju un politikas rezultāta rādītāju kvalitāti šim periodam, tomēr joprojām kā snieguma rādītājs pamatā noteikts atbalstu saņēmušo uzņēmumu vai zinātnisko institūciju skaits, nevis ietekme uz eksporta pieaugumu, kas ir galvenais NIPP2027 mērķis.

VK padomes locekle Inese Kalvāne norāda, ka "tie var būt nepareizi signāli atbalsta saņēmējiem, piemēram, ka par labu projekta rezultātu uzskata radītu produktu skaitu vai atbalstīto uzņēmumu skaitu, nevis palielinātu eksporta apjomu, produktivitātes kāpumu".

VK norāda, ka atbildīgajām ministrijām savlaicīgi un kvalitatīvi jāizstrādā noteikumi ES fondu finansētu pasākumu īstenošanai, lai neradītu atbalsta pasākumu pārtraukumus zinātniskajām institūcijām un uzņēmumiem, kā arī kopumā jāmazina atkarība no ES fondu finansējuma.

Pārtraukumi rada vairākus riskus, jo Latvijā inovāciju attīstība ir atkarīga no ES fondu finansējuma: 2014.-2023.gadā tas veidojis 61% jeb 520 miljonus eiro no inovāciju attīstības atbalsta finansējuma.

Kalvāne pauž, ka ilgtermiņā pārtraukumi rada risku nesasniegt inovāciju atbalsta politikas mērķus. Tāpat jāņem vērā, ka pārtraukumi negatīvi ietekmē inovāciju projektu īstenošanā iesaistītos cilvēkresursus - riskējam zaudēt kompetentos un pieredzējušos ekspertus, kuri "pārtraukumos" spiesti rast citas nodarbinātības iespējas.

"Ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā Latvijā jāpieaug un 2027.gadā būtu jāsasniedz 1,5% no IKP, tomēr, nenovēršot revīzijā konstatētās nepilnības inovāciju attīstības politikas plānošanā un ieviešanā, finansējuma apjoma palielināšana vien nenodrošinās labāku rezultātu sasniegšanu - produktivitātes, konkurētspējas vai eksportspējas palielinājumu un ar to saistīto iedzīvotāju labklājības paaugstināšanos," min Kalvāne.

Vienlaikus viņa uzsver, ka VK ir aicinājuši EM un IZM turpināt strādāt kopā un uzlabot politikas plānošanu, attīstot un "pa īstam" iedarbinot tās jauno ieviešanas pārraudzības sistēmu, neatlaidīgāk domājot ne tikai par inovāciju atbalsta pasākumu ieviešanas procesa pilnveidošanu, bet arī par īstenoto aktivitāšu rezultātu novērtēšanu, lai skaidri redzētu ieguldījumu ietekmi uz tautsaimniecību, sabiedrību un inovatīvo uzņēmumu kopienas attīstību.

Revīzijā EM, IZM un LIAA sniegti septiņi ieteikumi, lai veicinātu īstenoto atbalsta pasākumu lielāku ietekmi uz politikas rezultātu sasniegšanu un mērķtiecīgi mazinātu inovāciju attīstību kavējošos šķēršļus.

VK norāda, ka šā gada 29.novembrī organizēs diskusiju "Kā uzlabot uzņēmējdarbības inovāciju atbalsta politiku?".