Pieteikumu skaits saules un vēja parku attīstībai ir ievērojami lielāks, nekā Latvijai ir nepieciešams. TV3 Ziņas, skaidroja, kas notiktu ar elektrības cenu, ja šos visus projektus tiešām īstenotu.
Būvniecībai pieteiktie saules paneļu un vēja ģeneratoru parki piesātinās elektroenerģijas tirgu - tie spētu saražot trīs reizes vairāk elektrības nekā Latvijai nepieciešams. Jaudu ģenerācijai kāpjot reģiona arī citās valstīs, gaidāms cenu kritums “Nord Pool” elektrības biržā, un tad to pozitīvi izjustu ikviens gala patērētājs.
Jo vairāk atjaunojamās ģenerējošās jaudas ienāks tirgū, nepastāvīgā ģenerācija pieaugs, pieaugs arī tendence elektroenerģijas cenu svārstībām. Nākotnē sagaidīsim ļoti augstu cenu pīķa momentus un ļoti zemu cenu periodus. Mēs nākotnē arvien biežāk saskarsimies ar tādām situācijām,”
“Kopumā brīži ar augstu cenu būtu daudz mazāk nekā tagad. Vidējā cena būtu ievērojami mazāka. Tas ir situācijā, kad reģionā sasniedzam jaudas tuvu pie pašpietiekamības. Ja mēs vienkārši uzbūvējam 100 megavatus ar saules un vēja parkiem, tad kopējā ietekme uz cenu nebūs,” skaidro ekonomikas ministrijas ilgtspējīgas enerģētikas politikas departamenta vecākais eksperts Einārs Cilinskis.
Zemā cena par elektrību būtu vasarā, kad saules paneļi strādātu ar pilnu jaudu, augstāka cena - tumšajos mēnešos. Piemēram, Vācijā, kurā ir saules un vēja ražotās elektrības liela kapacitāte, bieža parādība ir negatīva cena. Proti, elektrība nemaksā neko.
Jaudas zema pieprasījuma apstākļos negatīva cena uz vairākām stundām dažkārt bijusi arī Latvijai piesaistītajā “Nord Pool” biržā. Efektu tad gan juta tikai tie patērētāji, kuriem nav līguma par fiksētu elektrības cenu - tie, kas to pirka pēc “Nord Pool” biržas aktuālās cenas. Tas iespējams, ja konkrētajā objektā ir uzstādīts viedais elektroenerģijas skaitītājs, kas spēj identificēt atsevišķo stundu izmaiņas. Saules un vēja enerģijas ražotās jaudas ļaušot izjust ieguvumu visiem.