Nozaru ministrijām līdz šodienai ir jāsniedz savi atzinumi par Pasaules Bankas (PB) sagatavotajiem ieteikumiem budžeta izdevumu mazināšanā sociālajā, veselības un izglītības jomā.
Finanšu ministrijas Komunikāciju nodaļas vadītāja Baiba Melnace aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka, tiklīdz nozaru ministrijas sniegs detalizētu izvērtējumu, FM šo slepeno ziņojumu, kā arī nozaru ministriju komentārus piedāvās izskatīt Reformu vadības grupā, lai par tiem lemtu valdība kopā ar sociālajiem un sadarbības partneriem. Tikai tie priekšlikumi, kas tiks atzīti par pieņemamiem un īstenojamiem, tiks atbalstīti Ministru kabinetā.
Aģentūras LETA rīcībā esošie, iespējams, PB gala ziņojuma dokumenti, liecina, ka Latvijas valdībai darbā pie 2011.gada valsts budžeta izdevumu mazināšanas būs jāizšķiras, vai īstenot PB sagatavotos sāpīgos ieteikumus sociālajā, veselības un izglītības jomā.
Piemēram, apjomīgajā dokumentā PB norāda, ka iespējas gūt plānotos ietaupījumus saistītas ar izdevumu samazināšanu pensijām, nodrošinot valsts administrācijas reformas.
Tūlītējus ietaupījumus varētu gūt, veicot plānotus pasākumus, lai atgūtu vismaz daļu no izmaksātajām lielajām pensijām, aizsargājot vismazākās pensijas. Viens no variantiem paredz no 165 latiem uz 80 latiem samazināt ar nodokļiem neapliekamo minimumu pensijām, kas dotu 85 miljonu latu ietaupījumu budžetā. Otrs variants paredz samazinājumu līdz 140 latiem, kas dotu 24 miljonu latu ietaupījumu.
Tādējādi šie ierosinātie pasākumi būtu pretēji pērn valdības pieņemtajam lēmumam samazināt pensijas neatkarīgi no to apjoma un iedzīvotāju vecuma, netīši sodot pensionārus, kuri izvēlējās strādāt, norāda PB.
Vēl viens ierosinājums, kā varētu ietaupīt 120 miljonus latu, ir pensijām virs 140 latiem mērķtiecīgi atcelt piemaksas, kas pienākas par darba stāžu līdz 1996.gadam, kas patlaban ir papildus 0,7 lati par katru nostrādāto gadu. Tāpat piedāvāts veikt pensiju indeksāciju, paredzot gan inflācijas, gan deflācijas rādītājus.
PB arī ierosina, ka, sākot no 2015.gada janvāra, Latvijā varētu tikt palielināts pensionēšanās vecums, lai arī ietaupījums no tā varētu tikt gūts tikai vidējā termiņā. Banka skaidro, ka pensionēšanās vecuma paaugstināšana pirms 2015.gada janvāra, iespējams, pasteidzinātu cilvēkus pensionēties, tādējādi destabilizējot valsts sociālā nodrošinājuma budžetu.
Pēc PB domām, pastāv tikai nelielas iespējas veikt papildu samazinājumus veselības aprūpes un izglītības budžetos. PB valsts izdevumu pārskatā secināts, ka veselības aprūpes un izglītības sektori uzņēmušies vislielāko fiskālās pielāgošanas triecienu 2009.gada un 2010.gada budžetos. Papildu samazinājums šo sektoru budžetos, ar nelieliem izņēmumiem, varētu apdraudēt līdz šim sasniegto progresu, vēsta PB.
Vienlaikus PB gan norāda uz nepieciešamību stingrāk racionalizēt slimnīcu sektoru, iesakot līdz 2013.gadam likvidēt vēl 5000 gultasvietu, lai sasniegtu mērķi 350 slimnīcas gultasvietas uz 100 000 iedzīvotāju. PB atzīst, ka 2010.gadā valsts budžetam būs vajadzīgi papildus 25-36 miljoni latu.
PB ierosina, ka īstermiņa ietaupījumi var tikt gūti, samazinot maksimālās algas līmeņus, lai tos pietuvinātu pašreizējam vidējam atalgojumam, kuru izmaksā ministrijas un aģentūras. Tādējādi ministrijām, kas izmaksā visaugstākās algas, nāktos samazināt atalgojumu. Īstenojot šos pasākumus, Latvija 2011.gadā varētu ietaupīt 1,5 miljonus latu, bet 2012.gadā - par divus miljonus latu.
Tāpat valdība varētu apsvērt iespēju samazināt centrālā budžeta subsīdijas pasažieru transportam, saglabājot subsīdijas vien zemu ienākumu iedzīvotājiem un noteiktiem lauku ceļiem. Tādējādi Latvijas valdība 2011.gadā varētu ietaupīt 25-33 miljonus latu.
PB arī norāda, ka Latvijas valdība varētu samazināt subsīdijas valsts kompānijām kultūras, televīzijas un sporta jomā, tādējādi ietaupot līdz pat desmit miljoniem latu.
Tajā pat laikā PB iesaka Latvijai iespēju izvērtēt iespējamo pašvaldību apvienošanas turpināšanu, tādējādi radot izmēra ziņā ilgtspējīgas pašvaldības un palielinot administratīvo kvalitāti.
Sociālā budžeta situācijas uzlabošanai PB ierosina pašreizējo pēc darba algas aprēķinātā bērnu kopšanas pabalsta sistēmu aizstāt ar ikmēneša pabalstu 100 latu apmērā, kas tiktu maksāts no valsts pamatbudžeta, nevis no īpašā sociālā budžeta.