Veselības ministrijā gadu strādājusī darba grupa nav vienojusies par uzcenojumu samazinājumu zālēm, kas būtiski ietekmē medikamentu cenu. Viens no priekšlikumiem darba grupā bijusi ierosme samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) medikamentiem, taču šis priekšlikums nav guvis atbalstu, visticamāk, pašā valsts aparātā, jo farmācijas nozares spēlētāji un pacientu organizācijas ideju samazināt šo nodokli zālēm apsveica.
Neatkarīgā rakstīja, ka Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija veikusi izpēti un konstatējusi, ka lielākā daļa zāļu Latvijā ir dārgākas nekā Lietuvā un Igaunijā, lai gan ražotāja noteiktā cena medikamentam ir tāda pati vai pat zemāka. Izpētot 50 konkrētu medikamentu cenas, asociācija secināja, ka lielu daļu zāļu cenas aptiekā veido nevis paša medikamenta cena, bet uzcenojumi. Salīdzinājums ar Igauniju un Lietuvu parāda, ka tieši Latvijā zāļu cenas ir būtiski augstākas tieši šo uzcenojumu dēļ. Cits viedoklis ir zāļu lieltirgotavām un aptiekām, kas uzskata - bez šiem uzcenojumiem nevarētu nodrošināt zāļu pieejamību pacientiem.
Veselības ministrijas darba grupa vērtēja zāļu cenu veidošanās caurskatāmību, zāļu finansiālo pieejamību iedzīvotājiem un farmaceitiskās darbības uzņēmumu iespējamo konkurences pārkāpumu ietekmi uz zāļu pieejamību. Bija virkne priekšlikumu, no kuriem viens bija par pievienotās vērtības nodokļa likmes pārskatīšanu, taču, kā uzsver Veselības ministrijas speciālists Oskarts Šneiders, valsts nodokļu politikas pamatnostādnēs 2018.-2021. gadam ir ietverti uzdevumi, lai nodrošinātu nodokļu reformas ieviešanu, un tie attiecas arī uz PVN. «Nodokļu politikas pamatnostādnes neparedz samazināt jau esošo PVN samazināto likmi nevienai preču un pakalpojumu grupai,» saka O. Šneiders. Zālēm PNV likme ir 12%.
Viens no priekšlikumiem bijis arī lieltirgotāju un aptieku uzcenojumu pārskatīšana, ievērojot to, ka lētāko recepšu zāļu uzcenojumiem būtu jābūt lielākiem nekā dārgāko zāļu uzcenojumiem, apstiprināja Veselības ministrijā. Tāpat tika rosināts pašreizējā mazumtirdzniecības uzcenojuma vietā noteikt fiksētu maksu par konsultāciju aptiekā, kas būtu vienāda visām zālēm neatkarīgi no to cenas. «Lieltirgotavu un aptieku pieļaujamie piecenojumi, veidojot zāļu cenu, ir apstiprināti 2005. gadā, un arī Veselības ministrijas ieskatā tie būtu pārvērtējami,» saka O. Šneiders. «Nepieciešams pārskatīt gan piecenojumu piemērošanu dažādu cenu grupu medikamentiem, gan jāvērtē arī atšķirības piecenojumu piemērošanā zālēm kompensācijas sistēmā un arī ārpus tās. Turpinām analizēt situāciju zāļu cenu veidošanā citās valstīs.»