ASV ekspertu pārbaudēs par nerezidentu banku iekšējās kontroles sistēmu atbilstību ASV standartiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā neviena no bankām nav saņēmusi izcilu vērtējumu, žurnālistiem atzina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Atbilstības kontroles departamenta direktore Maija Treija.
Novembrī noslēdzās ASV konsultantu neatkarīga pārbaude 12 Latvijas bankās, kuras koncentrējas uz nerezidentu klientu apkalpošanu.
Kā būtiskāko pārbaudēs atklāto trūkumu Treija minēja to, ka atsevišķās bankās nav nodrošināts iekšējās kontroles sistēmas neatkarības un pastāvības princips, proti, ir atsevišķas bankas, kurās akcionāru struktūra ierobežo iekšējās kontroles sistēmas pastāvību. Tas ir uzskatāms par būtisku un nepieļaujamu risku, arī FKTK noteikumi paredz, ka iekšējai kontrolei ir jānodrošina pilnīga neatkarība un spēja ietekmēt procesus. "Tur, kur jāpasaka nē, iekšējai kontrolei jābūt rīkiem, pilnvarām un spējai pateikt: nē, ar šo klientu nevaram strādāt, mums klientu apkalpošana ir jāpārtrauc, jo vai nu darījumi nav pamatoti, vai nav saņemta nepieciešamā informācija," skaidroja FKTK Atbilstības kontroles departamenta direktore.
Konfidencialitātes prasību dēļ FKTK nesniedz informāciju, kādi tieši trūkumi konstatēti kurās bankās un kurās bankās akcionāri ietekmē iekšējās kontroles sistēmas. Taču Treija uzsvēra, ka bankās šis trūkums būs jānovērš un FKTK uzraudzīs, vai trūkums novērsts savlaicīgi un pilnā apjomā. Ja šis vai citi trūkumi netiks novērsti, sekos regulatora sankcijas.
ASV ekspertu pārbaudē konstatēta nepietiekama kvalitātes kontrole klientu saimnieciskās darbības pārzināšanā un izpētē. Šis ir ļoti būtisks un kritisks atklājums, sacīja Treija. Nenodrošinot pilna apjoma klientu pārzināšanu, banka nevarēs novērtēt ar to apkalpošanu saistītos riskus, banka nevarēs noteikt riska mazinošos pasākumus un nevarēs izdarīt tos uzdevumus, kas jādara attiecībā uz ziņošanu par aizdomīgiem un neparastiem darījumiem. Šī ir ļoti būtiska problēma, kas jārisina visos līmeņos, gan nosakot labākus normatīvos aktus bankas iekšienē, gan arī nodrošinot personāla kvalifikāciju un veidojot IT sistēmas, kas daļu no šī pārzināšanas procesa spēj automatizēt un vadīt.
Būtiski arī, lai bankas piesaistītu kompetentus iekšējās kontroles speciālistus.
FKTK vērš uzmanību, ka iekšējās kontroles sistēmā jānodrošina visaptveroša risku novērtēšana grupas līmenī. Latvijā ir arī bankas, kurām ir struktūras ārpus Latvijas, un arī šīm banku struktūrvienībām jānodrošina pilnīga atbilstība bankas naudas atmazgāšanas novēršanas procedūrām. Ne visos gadījumos tas pilnībā ievērots, secināts pārbaudē.
Secināts arī, ka pastāv nepamatoti vienkāršota klientu risku novērtēšana. Bankai klientu risku jāspēj novērtēt, vēl pirms tiek pieņemts lēmums par viņa konta atvēršanu. Nedrīkst būt formālas pieejas, un ir jāpamato, kāpēc banka kādus lēmumus pieņem. Jābūt dokumentāliem pierādījumiem par slēdzieniem.
Bankās ir nepieciešama vēl plašāka izpratne par to, kas ir aizdomīgs darījums. Bankām jāspēj vērtēt savus biznesa virzienus un jānosaka vēl detalizētākas aizdomīgo darījumu tipoloģijas, lai darbinieki, tostarp ne tikai iekšējās kontroles darbinieki, bet arī ierindas darbinieki, spētu ātri un nekļūdīgi ieraudzīt aizdomīgu darījumu pazīmi, sniegt ziņojumu bankas iekšējai kontrolei, kas savukārt ziņotu Kontroles dienestam, skaidroja Treija.
Pārbaudē secināts, ka ne visos gadījumos bankās bijusi pilnīga padziļināta analīze par klientu darījumu ekonomisko pamatojumu. Atklāts, ka dokumenti, uz kā pamata veikta šī analīze, bieži vien ir formāli, un arī pieeja analīzei ir formāla. Katrs secinājums, ka klienta darbība ir saprotama vai patiesā labuma guvēju līdzekļu izcelsme ir skaidra un legāla, ir jāpamato, sacīja FKTK pārstāve.
Treija vērsa uzmanību, ka bankām jāievēro prasība par pilnīgāku klientu dokumentu izpēti. Nepietiek tikai ar līgumiem, bet ir nepieciešami dokumenti, kas pamato, ka darījums ir legāls, nevis fiktīvs. Piemēram, jābūt dokumentiem, kas apliecina preces piegādi, piemēram, muitas dokumenti, transporta dokumenti un glabāšanas dokumenti.
Bankām jāpilnveido klientu darījumu monitoringa sistēmas atbilstoši individuālajam biznesa riska modelim. Tam ir nepieciešamas atbilstošas IT sistēmas. Ņemot vērā, ka ir ne tikai liela apjoma darījumi, bet ir skaitliski ļoti daudz darījumu, tad manuāli risinājumi nevar nodrošināt vēlamo kvalitāti un ir jāiegulda IT sistēmu ieviešanā.
FKTK Atbilstības kontroles departamenta direktore atzina, ka bankas ir gatavas novirzīt papildu resursus gan personālam, gan arī IT sistēmu izveidei un iekšējās kontroles sistēmu nodrošināšanai. Tas ir būtiski, jo tam nepieciešamas investīcijas. "IT sistēmu ieviešana, uzturēšana prasa būtiskas investīcijas, bet bez tās izpildīt visas prasības būs praktiski neiespējami," sacīja Treija.
FKTK pārstāve rezumēja, ka bankās ir ļoti nopietni plāni atbilstības stiprināšanai un ka bankas ir gatavas un arī spējīgas ar konkrētiem pasākumiem nodrošināt atbilstību naudas atmazgāšanas novēršanas jomā.
"Cik labas būs bankas, kas strādā starptautiskajā finanšu tirgū, tik labi arī Latvija varēs attīstīties kā jauns, augošs finanšu centrs," secināja FKTK Atbilstības kontroles departamenta direktore.
Savukārt FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš sacīja, ka secinājumi par iekšējās kontroles sistēmām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai jāizdara visam Latvijas banku sektoram kopumā, tie attiecas uz jebkuru Latvijā licencētu banku, ne tikai uz nerezidentu segmentā strādājošajām kredītiestādēm. Iekšējās kontroles sistēmu pilnveidošanā ļoti liels darbs gaida visas bankas, paskaidroja FKTK vadītājs.