Nākamo kārtu Briseles kompensācijām par piena ražošanas samazināšanu vairs nebūs
Saistībā ar to, ka iepriekšējās divās kārtās piensaimniecības jau pieteikušās visam Eiropas Komisijas (EK) atvēlētajam finanšu limitam atbalstā par piena ražošanas samazināšanu, nākamās kārtas izsludinātas netiks, aģentūru LETA informēja Lauku atbalsta dienesta pārstāve Kristīne Ilgaža.
"Trešo, kā arī ceturto kārtu bija plānots izsludināt tikai tad, ja būs pieejams budžets. Līdzekļi tika izsmelti jau pirmajā un otrajā kārtā, tāpēc nākamo divu kārtu nebūs," sacīja Ilgaža.
Kā ziņots, EK kompensācijai pirmajā kārtā Latvijā pieteicās 591 piensaimnieks, bet otrajā kārtā - 36 saimniecības ar attiecīgi 6649 tonnu un 208 tonnu samazinājumu. Kopumā atbalstā tiks izmaksāti vairāk nekā 930 000 eiro, ja netiks piemērots specifisks samazinājuma koeficients un lauksaimnieki nodrošinās plānoto samazinājumu.
Tika plānots, ka kopumā būs četri ražošanas samazināšanas periodi, no kuriem trešajam iesniegumi būtu jāiesniedz rīt, 9.novembrī. Taču EK jau iepriekš prognozēja, ka vairāk par divām kārtām izsludināts netiks, jo zemnieki bijuši ļoti aktīvi jau pirmajā kārtā, turklāt otrajā kārtā atbalstam visas Eiropas Savienības (ES) valstis varēja pieteikt tikai 11 407 tonnas. Vislielākais pieteikumu skats saņemts no Vācijas, kur 9947 saimniecības trīs mēnešu laikā ražošanu samazinās par 286 000 tonnām. Nākamā ir Francija, kur 12 957 saimniecības apņēmušās mazināt ražošanu par 181 600 tonnām.
EK ziņo, ka atbalsta izmaksas varētu notikt nākamā gada februārī, kad dalībvalstis būs iesniegušas ziņojumus par reāli samazināto piena ražošanas apjomu saimniecībās.
Kopējais EK budžets atbalstam par piena ražošanas samazināšanu ir 150 miljoni eiro visām dalībvalstīm un aptver aptuveni 1,07 miljonus tonnu piena.
Attiecīgā regula paredz atbalstu 140 eiro apmērā par piena tonnu, kas veidojas kā starpība starp piena apjomu, kas piegādāts piena ražošanas samazināšanas periodā, un piena apjomu, kas piegādāts tajā pašā iepriekšējā gada trīs mēnešu jeb references periodā. Valsts finansējums šajā gadījumā nav jāparedz.
Latvijas lauksaimnieki šo atbalsta veidu vērtējuši piesardzīgi, norādot, ka kompensācijas demonstrē situācijas izpratni no EK puses, taču tas būs tikai īslaicīgs pasākums, turklāt summa uz ES fona nav liela un varētu beigties jau pirmajās kārtās.
Jau vēstīts, ka visā ES šogad vērojama piena pārprodukcija, kas radusies pēc Krievijas embargo noteikšanas un kvotu sistēmas atcelšanas. Tikmēr piensaimniecības 2015.gada nogalē jau saņēmušas vairāk nekā 43 miljonu eiro atbalstu, kā arī 7,15 miljonu eiro pārdalījumu no 8,5 miljonu eiro ES ārkārtas piešķīruma piensaimniecības un cūkkopības nozarei. Šā gada jūnijā piensaimniecībām no valsts budžeta izmaksāts vēl 6 197 000 eiro valsts atbalsts, savukārt jūlijā EK piešķīra vēl 9,7 miljonus eiro.