Otrajai kārtai kompensācijām par piena ražošanas samazināšanu saņemti vien 36 pieteikumi
Eiropas Komisijas (EK) kompensāciju otrajai kārtai par piena ražošanas īslaicīgu samazināšanu saņemti 36 pieteikumi ar kopējo plānoto samazinājumu 208 tonnas, aģentūru LETA informēja Lauku atbalsta dienesta pārstāve Kristīne Ilgaža.
Pieteikšanās atbalstam noslēdzās šodien plkst.13, kas bija vienādi noteikts laiks visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Atbalstam varēja pieteikties zemnieki, kas samazinās piena piegādi no šā gada 1.novembra līdz 2017.gada 31.janvārim salīdzinājumā ar attiecīgo periodu iepriekšējā gadā.
Kā ziņots, pirmajā kārtā, kas noslēdzās 21.septembrī, saņemts 591 pieteikums, savukārt samazinājuma apjoms ir 6649 tonnas, kas nozīmē, ka kopumā atbalstā varētu tikt izmaksāti 930 000 eiro, ja netiks piemērots specifisks samazinājuma koeficients un lauksaimnieki nodrošinās plānoto samazinājumu.
Tikmēr EK prognozē, ka vairāk par divām kārtām izsludināts netiks, ņemot vērā, ka zemnieki bijuši ļoti aktīvi jau pirmajā kārtā, turklāt otrajā kārtā atbalstam visas ES valstis varēja pieteikt tikai 11 407 tonnas. Vislielākais pieteikumu skats līdz šim saņemts no Vācijas, kur 9947 saimniecības trīs mēnešu laikā ražošanu samazinās par 286 000 tonnām. Nākamā ir Francija, kur 12 957 saimniecības apņēmušās mazināt ražošanu par 181 600 tonnām.
EK ziņo, ka atbalsta izmaksas varētu notikt nākamā gada februārī, kad dalībvalstis būs iesniegušas ziņojumus par reāli samazināto piena ražošanas apjomu saimniecībās.
Kopējais EK budžets atbalstam par piena ražošanas samazināšanu ir 150 miljoni eiro visām dalībvalstīm un aptver aptuveni 1,07 miljonus tonnu piena.
Attiecīgā regula paredz atbalstu 140 eiro apmērā par piena tonnu, kas veidojas kā starpība starp piena apjomu, kas piegādāts piena ražošanas samazināšanas periodā, un piena apjomu, kas piegādāts tajā pašā iepriekšējā gada trīs mēnešu jeb references periodā. Valsts finansējums šajā gadījumā nav jāparedz.
Latvijas lauksaimnieki šo atbalsta veidu vērtē piesardzīgi, norādot, ka kompensācijas demonstrē situācijas izpratni no EK puses, taču tas būs tikai īslaicīgs pasākums, turklāt summa uz ES fona nav liela un varētu beigties jau pirmajās kārtās.
Jau vēstīts, ka visā ES šogad vērojama piena pārprodukcija, kas radusies pēc Krievijas embargo noteikšanas un kvotu sistēmas atcelšanas. Tikmēr piensaimniecības 2015.gada nogalē jau saņēmušas vairāk nekā 43 miljonu eiro atbalstu, kā arī 7,15 miljonu eiro pārdalījumu no 8,5 miljonu eiro ES ārkārtas piešķīruma piensaimniecības un cūkkopības nozarei. Šā gada jūnijā piensaimniecībām no valsts budžeta izmaksāts vēl 6 197 000 eiro valsts atbalsts, savukārt jūlijā EK piešķīra vēl 9,7 miljonus eiro.