Ministru kabinets šodien atbalstījis Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumus budžeta ieņēmumu palielināšanai, kuru fiskālā ietekme ir 50,3 miljoni eiro, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā.
Strādājot pie nākamā gada budžeta, FM apkopojusi visu nozaru ministriju priekšlikumus un starptautisko partneru ierosinājumus, kas bija saistīti ar budžeta ieņēmumu sadaļu. Īpaša uzmanība esot tikusi pievērsta ēnu ekonomikas apkarošanas priekšlikumiem.
Starp atbalstītajiem priekšlikumiem bija iecere mazināt iespējas Latvijā noliet, uzglabāt un tirgot ar atvieglojumiem ievesto degvielu. Šis priekšlikums paredz pienākumu deklarēt no trešajām valstīm ievestās degvielas apjomu, ko pēc tam uzņēmuma kontroles laikā izmantos, vērtējot nobraukto kilometru daudzumu un patērēto degvielas apjomu.
Lai ierobežotu negodīgu komersantu iesaistīšanos apsardzes pakalpojumu darījumu shēmās, paredzēts noteikt, ka tikai noteiktā apjomā ir atļauts piesaistīt apakšuzņēmējus apsardzes veikšanai. Lai apkarotu nelegālā audiovizuālā tirgus izplatīšanu, Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei paredzēs tiesības pārtraukt audiovizuālo programmu retranslāciju bez retranslācijas atļaujas saņemšanas.
Tāpat akceptēts priekšlikums pilnveidot nosacījumus lietotu transportlīdzekļu reģistrācijai, lai novērstu PVN izkrāpšanas gadījumus ar transportlīdzekļiem. Tam nepieciešams grozīt normatīvos aktus, lai transportlīdzekļu pārdošanas darījumus varētu veikt tikai ar tādiem transportlīdzekļiem, kas reģistrēti Ceļu satiksmes drošības direkcijā.
Atbalstu guvis priekšlikums ierobežot darījumus ar skaidru naudu, nosakot aizliegumu fiziskām personām veikt skaidras naudas darījumus gadījumos, ja to summa pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas, neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā vai vairākās operācijās.
Atbalstīts arī priekšlikums, kas paredz ieviest ātru, ērtu un efektīvu risinājumu piedziņas vēršanai uz naudas līdzekļiem parādnieku banku kontos, nodrošinot elektronisko datu apmaiņu starp Valsts ieņēmumu dienestu, kredītiestādēm, maksājumu iestādēm un Tiesu administrāciju par Valsts ieņēmumu dienesta un Zvērināto tiesu izpildītāju izdotajiem izpilddokumentiem.
Finanšu ministrija arī rosinājusi neaplikt ar darbaspēka nodokļiem darba devēja apmaksātos koplīgumā noteiktos darbinieka ēdināšanas izdevumus, ja tie nepārsniedz 480 eiro gadā jeb 40 eiro mēnesī.
Ministri akceptējuši arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa regulējuma maiņu attiecībā uz izmaksām no privātajiem pensiju fondiem. Iemaksas privātajos pensiju fondos jāatstāj ieguldītas taksācijas gadā un pēctaksācijas gadā. Ja iemaksas privātajos pensiju fondos tiek izņemtas ātrāk, par taksācijas gadā izmantotajiem attaisnotajiem izdevumiem palielina pēctaksācijas gada apliekamo ienākumu.
Valdība šodien rosinājusi arī pārskatīt solidaritātes nodokli, integrējot to citos nodokļos. Par šo jautājumu gan vēl tiks gatavots atsevišķs priekšlikums. Tāpat vēl diskusijas gaidāmas par dabas resursa nodokļa likmes pārskatīšanu.
Valdība vienojusies, ka nepieciešams pārskatīt pieļaujamo alkoholisko dzērienu zuduma normu piemērošanas nosacījumus uzglabāšanas, pārvadāšanas un ražošanas posmos, kas nav pārskatīti jau 20 gadus.
Atbalstīts FM priekšlikums par nodokļu nemaksāšanas risku ierobežošanu transportlīdzekļu apkopes un remonta nozarē, kad kā apdrošināšanas atlīdzības veids tiek izvēlēts remonta pakalpojuma kompensācija. Tāpat atbalstīts priekšlikums par kravas transportlīdzekļu izdevumu norakstīšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas ierobežošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā. Proti, lai ierobežotu uzņēmuma ienākuma nodokļa samazināšanu, kravas automobiļi ar pilnu masu līdz 3000 kilogramiem būtu uzskatāmi par reprezentatīviem automobiļiem, ja tie pārklasificēti no vieglā automobiļa par kravas automašīnu.
Diskusijas turpināsies arī par valsts kapitālsabiedrībām dividendēs izmaksājamās daļas apmēra paaugstināšanu 2017.gadā.
Atbalstīts priekšlikums ieviest apgriezto pievienotās vērtības nodokļa maksāšanas kārtību dārgmetālu jomā un ieviest risku vadības sistēmu Uzņēmumu reģistrā, kas nepieciešama, lai pārskatītu Uzņēmumu reģistra iekšējās kontroles un uzskaites sistēmu, nodrošinot iespēju atlasīt, klasificēt un identificēt komercdarbības riskus. Valdība akceptēja priekšlikumu pastiprināt e-komercijas uzraudzību un kontroles nodrošināšanu, kā arī VID tiesību paplašināšanu. Tas nozīmētu paplašināt Valsts ieņēmumu dienesta tiesības bloķēt mājaslapas, ja tiek veikta nereģistrēta saimnieciskā darbība.
Lai mazinātu ēnu ekonomiku taksometru nozarē, nolemts ieviest nodokļa avansu. Tādējādi tiktu radīts jauns darbaspēka nodokļu maksājuma veids, kas ietver gan iedzīvotāju ienākuma nodokli, gan valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Maksājums par vienu mašīnu mēnesī būs 286 eiro.
Diskusijas bijušas arī par kredītiestāžu augsta riska darījumu nodevas ieviešanu. Nodevas mērķis ir finansēt papildu izdevumus, kas saistīti ar paaugstināta riska darījumu pārvaldību - nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēmas stiprināšanai, vienlaikus radot papildu motivāciju paaugstinātu risku darījumu mazināšanai.
Ministri atbalstījuši iespēju uzlabot sociālo pabalstu kontroli, novēršot nepamatotu ziņošanu par darba ņēmēja statusa iegūšanu.