Eksperti, kas nosaka diplomātisko dāvanu cenu, netiek informēti, kuras no dāvanām amatpersona pēc amata atstāšanas plānojusi izpirkt, komentējot pārmetumus par bijušās Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) izpirkto dāvanu, iespējams, neatbilstoši zemo cenu, sacīja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce.
Lāce, kura bija viena no dāvanu novērtēšanas ekspertēm, aģentūrai LETA stāstīja, ka diplomātiskās dāvanas novērtē jau aptuveni desmit gadus un parasti tas notiek "uz vietas" - dodoties vai nu uz Ministru kabinetu, vai Saeimu, kur šīs dāvanas atrodas. Ierodoties pie dāvanām, eksperti tiek iepazīstināti ar to klāstu, pēc tam sākas to novērtēšana, balstoties uz līdzšinējo pieredzi, nevis meklējot publiski pieejamu informāciju par analogu lietu cenu.
"Nenoliegšu, ka iedarbojas subjektīvais vērtētāja faktors. Taču vērtības jēdziens ir relatīvs," atzina Lāce. Parasti lietai vērtība veidojas, pārdevējam un pircējam savstarpēji vienojoties, taču diplomātisko dāvanu gadījumos šādas vienošanās nav. "Būtu ideāli, ja katrs priekšmets nāktu ar apliecinājumu, cik tas ir maksājis," piebilda muzeja direktore.
Diplomātisko dāvanu vērtību arī nevarot saistīt ar cenu, kāda būtu, ja šī lieta nonāktu tirgū. Vienlaikus gan ekspertei būtu interesanti, ja tiktu rīkota izsole, kuras laikā tad arī varētu redzēt, cik par konkrēto lietu cilvēki ir gatavi maksāt. Jāatceras arī tas, ka liela daļa šo diplomātisko dāvanu ir piemiņas veltes un uztveramas kā suvenīri. "Neatceros gadījumus, kad kāda dāvana būtu vērtējama kā mākslas fakts vai kad priekšmetam ir izteikti liela naudiskā vērtība," pauda Lāce. Turklāt materiāls, kas komisijai ir jānovērtē, ir ļoti daudzveidīgs - gan valstu izcelsmes, gan kultūrvēsturiskās vērtības, gan mākslinieciskās kvalitātes ziņā.
Valsts kancelejas Komunikācijas departamentā aģentūru LETA informēja, ka dāvanu novērtēšana tiek veikta aptuveni reizi gadā un par darba veikšanu tiek slēgti uzņēmuma līgumi ar piesaistītajiem ekspertiem. Parasti vērtēšanai tiek piesaistīti viens līdz divi eksperti, uzrunājot kvalificētākos un pieredzes bagātākos ekspertus savā jomā - visbiežāk tie ir Latvijas mākslas muzeju un muzeju krājumu vadošie cilvēki, kuri ikdienā nodarbojas ar visdažādāko mākslas darbu vērtēšanu.
Novērtēt Straujumai pasniegtās diplomātiskās dāvanas tika pieaicināta Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce un Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Krājuma nodaļas vadītāja Anita Gailiša. Uzņēmuma līgums paredz katrai ekspertei izmaksāt 70 eiro pirms nodokļu nomaksas par darbu, kas ir novērtējums par ieguldīto laiku un atsaucību.
Novērtēšanas komisijā darbojas arī Valsts kancelejas darbinieki. Komisijas vadītāja ir Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta konsultante Maija Lāce.
Jau ziņots, ka bijusī Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) vēlējās izpirkt 11 viņai pasniegtās dāvanas, kuru vērtība bija no pāris desmitiem eiro līdz 120 eiro par Polijas kādreizējā premjera Donalda Tuska dāvinātajām dzintara krellēm un rokassprādzi.