Lēnām pieaug mājokļu cenas
Ticamākais izskaidrojums mājokļu tirgošanai par pieaugošu cenu ir tirgojamo un vispār esošo mājokļu daudzuma sarukums.
Lielākie nekustamo īpašumu tirdzniecības starpnieki sniedza ļoti viendabīgu informāciju par mājokļu cenu celšanos janvārī. Par cenu indeksu izmantotais rādītājs – Rīgas standartapbūves dzīvokļu kvadrātmetra cena eiro – nostiprinās 550 eiro līmenī. Tas jau ir sasniegts atbilstoši Latio aprēķiniem. Arco Real Estate nosauc 545 eiro, bet Ober Haus nosauc 520 eiro komplektā ar straujāko cenu pieauguma tempu (+5% Ober Haus krietni pārsniedz +2% Latio).
Liecību par naudas pieaugumu nekustamo īpašumu tirgū sniedz NIRA fonda atgriešanās ar informāciju par darījumiem. Cenu krišanās gados firma netērēja naudu un laiku cenu apskatu sagatavošanai, bet pagājušā gada nogalē sāka atgādināt par sevi un tādējādi cīnīties par savu daļu starpniecības tirgū. NIRA fonda informācija tiek pasniegta mazliet atšķirīgā veidā, uzrādot nevis vidējo cenu, kas atgādina tādu rādītāju kā slimnīcas pacientu vidējā temperatūra, bet cenu intervālu, kādā pārskata periodā notikuši vairums darījumu. Šis intervāls ir pārbīdījies no 520–550 eiro pērnā gada oktobrī līdz 570–650 eiro janvārī. "Tās nav piedāvājuma cenas. Tās ir cenas, par kurām notiek pirkšanas un pārdošanas darījumi," uzsver NIRA fonda viceprezidents Eduards Krūmiņš.
Nekustamā īpašuma tirdzniecības starpnieku informācija par īpašumu cenu celšanos kopš pagājušā gada septembra vai oktobra tiek ļoti bieži apšaubīta ar norādi uz daudziem citiem rādītājiem, kas nepārtraukti slīd uz leju (ja bezdarbs pieaug, tad tas pats rādītājs apliecina nodarbinātības pazemināšanos). Tiek piesaukts arī nekustamo īpašumu darījumu skaita sarukums pēdējos gados un nupat janvārī it īpaši. NIRA fonds to izskaidro ar 1. janvārī ieviesto mājokļa nodokli, pirms kura nomaksas pārdevējs nevar darījumu reģistrēt zemesgrāmatā. Savukārt nodokļa summa vispirms ir jānoskaidro, kas aizņem 7–14 dienu saraksti ar iestādēm. Pēc tam nodoklis jāsamaksā un par to jāsaņem izziņa. Šīs manipulācijas pārceļ janvāra darījumu reģistrāciju uz februāri.
Nodokļa ieviešana neattiecas uz faktu, ka jau 2009. gada decembrī reģistrēto darījumu bija reizes trīs mazāk nekā 2007. gada decembrī. Ar to toties pietiek, lai izskaidrotu, kāpēc mājokļu cenu paaugstināšanās nav pretrunā ar kopējām ekonomiskajām tendencēm. Proti, daudzu nekustamo īpašumu cena Latvijā turpina pazemināties līdz nullei un zem tās. Piemēram, Pierīgas pļavas atbrīvošana no pļavu ciemata jaunbūvēm izmaksās dārgāk, nekā maksās pļava pēc pusuzcelto jaunbūvju novākšanas. Par graustu var pārvērsties arī jebkura ēka kaut Rīgas centrā. Neatkarīgā jau ir centusies noskaidrot, kāpēc tas draud lielai un labi būvētai mājai Cēsu ielā 23, gandrīz vai kaimiņos avīzes redakcijai. Turpretī māklerus neinteresē objekti ar nulles vai negatīvu vērtību. Viņu statistikā paliek tikai tas, kam cena patiešām ceļas. Mākleri to sauc par cenu normalizēšanos. Norma esot līdzīgu īpašumu cenas Viļņā un Tallinā. Līdzīgi normalizējas pacientu vidējā temperatūra slimnīcā, karsonī nomirušos pārvietojot atdzesēšanai un morgu, bet morgā atdzisušos – uz kapiem.