Kāpēc Latvijas eksports zaudē tempu?

Latvijas maksājumu bilances kārtējo maksājumu konta deficīts šogad pirmajā pusgadā bija 749 miljonu eiro apmērā, kas ir 3,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija. Tostarp šogad otrajā ceturksnī kārtējo maksājumu konta deficīts bija 479 miljoni eiro, kas ir 4,5% no IKP.

Latvijas Bankā aģentūrai LETA norādīja, ka būtiskākais deficīta veidošanās iemesls 2025.gada otrajā ceturksnī bija preču eksporta samazinājums - pēc samērā aktīva gada sākuma turpmākajos mēnešos preču eksportu negatīvi ietekmēja vājš ārējais pieprasījums un valūtas svārstības atsevišķos tirgos.

Eksporta samazinājumu šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pirmo ceturksni galvenokārt noteica minerālā kurināmā eksporta kritums. Šī preču grupa veidoja apmēram pusi no kopējām eksporta izmaiņām. Papildus tradicionālajam sezonalitātes faktoram eksporta kritumu sekmēja arī pieprasījuma mazināšanās pēc elektroenerģijas Latvijas galvenajā importētājvalstī - Lietuvā, skaidro Latvijas Bankā, piebilstot, ka jau kopš 2021.gada Lietuvā vērojams noturīgs elektroenerģijas patēriņa kritums un pakāpeniska pāreja uz vēja un saules enerģijas ražošanu.

Tāpat Latvijas Bankas ekonomisti atzīmē, ka pēc ļoti labiem gada sākuma rezultātiem šogad otrajā ceturksnī apsīka mehānisko iekārtu eksports. No Latvijai svarīgākajām preču grupām eksporta struktūrā vēl asāks kritums bija koksnes produktu eksportā, it īpaši uz Zviedriju, ASV un Dāniju - pēdējā gadījumā eksporta apmēri saruka gandrīz uz pusi.

"Iespējams, šādu dinamiku noteica gan eiro vērtības pieaugums attiecībā pret ASV dolāru, gan ārējās politikas neskaidrības, tostarp pieaugošā spriedze ASV tirdzniecības attiecībās ar partneriem, gan arī kopējā vājā ekonomikas izaugsme," min Latvijas Bankas ekonomisti.

Vienlaikus gan Latvijas Bankā atzīmē, ka Dānijas gadījumā eksporta samazinājums nav saistīts ar valūtu kursa ietekmi - eksporta samazinājums no Latvijas uz Dāniju, visticamāk, saistīts ar Dānijas pašmāju koksnes un blakusnozaru uzņēmumu uzplaukumu, kas pēdējos divos gados sasniedzis augstāko līmeni. To veicināja pieaugošais iekšējais pieprasījums saistībā ar pāreju uz zaļo ekonomiku.

Tāpat Latvijas Bankas ekonomisti pauž, ka eksporta aina nebija viennozīmīga. Transporta līdzekļu eksportā reģistrēts pieaugums, īpaši uz Lietuvu, kur to lielā mērā veicināja reeksports, kā arī uz Ukrainu, kur piegādes apmēri palielinājās gandrīz sešas reizes. Neliels kāpums bija arī pārtikas un ķīmisko produktu eksportā, kas apliecina šīs nozares noturību.

Savukārt importā, pēc Latvijas Bankas ekonomistu minētā, dominēja mehānisko ierīču, kā arī transporta līdzekļu importa pieaugums, kas nodrošināja nelielu - nepilna procenta apmērā - kopējo kāpumu.

Šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni gan eksports, gan imports pieauga, taču imports audzis straujāk, palielinot tirdzniecības bilances deficītu. Importa pieaugumu galvenokārt noteica transporta līdzekļu, kā arī elektro un mehānisko ierīču iegādes no Latvijas tradicionālajām piegādes valstīm - Vācijas un Lietuvas, atzīmē Latvijas Bankā.

Tajā pašā laikā Latvijas Bankā arī norāda, ka pakalpojumu eksportā novērojama izaugsme, lielākoties pateicoties braucienu un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu pieaugumam. Tūristu skaita palielinājums, iespējams, saistāms ar labvēlīgajiem laika apstākļiem - karstais laiks izpalika vasarā, bet pavasarī bija rekordaugstas gaisa temperatūras.

Latvijas Bankas ekonomisti piebilst, ka IKT pakalpojumu sektors joprojām strauji aug, līdz ar to arī IKT pakalpojumu eksports. Eksporta kritumu piedzīvojuši gaisa transporta pakalpojumi, kas ir SIA "SmartLynx" biznesa modeļa pārstrukturizācijas un flotes samazināšanas dēļ - attiecīgais uzņēmums 2024.gada maijā pārtrauca čarterlidojumus no Baltijas valstīm un šajā gadā samazina floti par 30%. Izaugsmi turpina profesionālie, vadībzinību un citi saimnieciskie pakalpojumi, gan eksportā, gan importā.

Pakalpojumu importā pieaugums vērojams arī būvniecības pakalpojumiem, kas saistāms ar būvniecības aktivitātes palielināšanos, jo īpaši inženierbūvniecības jomā. IKT pakalpojumi turpina uzņemto strauji augošo trajektoriju, līdzīgi kā IKT pakalpojumu eksports. Pieaugums vērojams arī finanšu pakalpojumiem, informē Latvijas Bankas ekonomisti.

Šogad otrajā ceturksnī ārvalstu tiešās investīcijas, pēc Latvijas Bankas ekonomistu minētā, uzrādīja pieticīgu 23 miljonu eiro jeb 0,2% no IKP ieplūdi. Pārliecinoši lielākā daļa investīciju veikta profesionālajos pakalpojumos. Lielākie investori bija no Luksemburgas un Zviedrijas. Savukārt pirmajā ceturksnī bija vērojamas dividenžu izmaksas.