Kamēr valsts 2014. gada budžeta projekts vakar tika nests no valdības uz Saeimu, Satiksmes ministrijā tika publiskots Pasaules bankas pētījums par ostām, kurā brīdināts neuzlikt brīvostu pārvaldēm budžeta projektā paredzētās nodevas.
Ar Pasaules bankas (PB) zīmolu aizsegtais pētījums vakar saņēma iznīcinošu kritiku no divām pusēm. No jau minētās puses, valdība ignorēja atzinumu par neiespējamību paaugstināt Latvijas lielo ostu starptautisko konkurētspēju ar jaunas nodevas ieviešanu. No otras puses, Latvijas Ostu asociācija un Latvijas Tranzīta biznesa asociācija nāca klajā ar kopīgu paziņojumu, kurā detalizēti parādīja, ka aiz PB izkārtnes darbojušies cilvēki, kuru sajēga par ostām bijusi pavisam maza. Gan no vienas, gan no otras puses, kļūst skaidrs, ka PB darbinieku atvestie papīri, par kuriem Latvijas valsts apņēmusies samaksāt 275 tūkstošus latu, noderēs tikai intrigu dzīšanai, nevis ostu darba uzlabošanai.
Satiksmes ministrijā vakar apspriestā dokumenta rekvizīti rāda, ka tas esot Final Report – tātad gala ziņojums, bet tā saturs izrādījās tik pārliecinoši aplams, ka dokumentu nācās pārkvalificēt par uzmetuma uzmetuma uzmetumu utt. Pēc satiksmes ministra Anrija Matīsa preses pārstāves Līgas Līces teiktā, PB darbinieki apsolījušies līdz oktobra beigām savus papīrus pārstrādāt, lai tie atstātu labāku iespaidu nekā pašlaik. Viņa neuzņēmās paredzēt, ko šie cilvēki mēneša laikā spēs izdarīt – vai nevajadzēs palūgt, lai viņi ar saviem papīriem pastrādā vēlreiz un vēlreiz.
Jautājums par ostām un nodevu uzlikšanu trijām lielajām Latvijas ostām patiešām ietilpst paketē – koalīcijas neatrisināto jautājumu paketē, kas vakar tika pāradresēta Saeimas deputātiem. Uz to vakar norādīja Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone. Viņa atsaucās uz valdības nodomu grozīt Ostu likumu un Imigrācijas likumu, likumus par dabas resursu nodokli un par autoceļu lietošanas nodevu kā piemēriem, kuri, pēc L. Meņģelsones vērtējuma, «neveicina jaunu uzņēmumu veidošanos, nerada jaunas darba vietas un neuzlabo uzņēmējdarbības vides kvalitāti» utt. Atliek vien cerēt, ka «budžeta paketes izskatīšanas gaitā Saeimā virsroku gūs racionāli, pragmatiski apsvērumi, nevis jau sāktā priekšvēlēšanu gada populisms».
Iesildīšanās Ostu likuma atvēršanai vakar notika Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē, kur Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Viktors Valainis pretēji aizvakar valdošajā koalīcijā un vakar valdībā pieņemtajiem (vai it kā pieņemtajiem) lēmumiem turpināja skaidrot, ka brīvostu pārvalžu aplikšana ar jaunu nodevu neesot pieļaujama. Šajā gadījumā atsaukšanās uz PB pētījumu noderēja gluži labi. Reformu partijas deleģētais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts aizstāvēja partijas viedokli, ka brīvostu pārvaldēm tomēr būšot jāmaksā, bet ar piebildi, ka jāmaksā būšot tad, ja kravu apgrozījums ostās turēsies pērnā gada līmenī, bet nu jau var droši teikt, ka tas sarūk.
Vadoties no D. Pavļuta teiktā, ir iespējams ostām uzliktā maksājuma sarukums līdz simboliskai summai, ar kuru Reformu partija un pārējie tagadējās koalīcijas locekļi mēģinās atskaitīties nākamās Saeimas vēlētājiem, kā viņi turpinājuši cīnīties pret oligarhiem, kuri esot paslēpušies aiz brīvostu žogiem. Cita lieta, ka šāds pavērsiens nesola neko labu ne ostām, ne valstij. Saprotams, ka ne jau lielās ostas titula dēļ Liepājas osta spēs maksāt valstij, bet Liepājas metalurga izputēšanas dēļ valstij būs jāpiemaksā ostai vai Liepājas pašvaldībai, lai osta tur turpinātu pastāvēt. Tas nav nekas jauns Latvijā, kur valdībai nākas aizvien kaut ko izdomāt, lai varētu pastāvēt Rīgas lidosta. Grūti pārmest nekompetenci Latvijas ostu lietās PB darbiniekiem, ja to pašu vēl lielākā mērā demonstrē Latvijas valdība.