Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts vakar piedāvāja jaunu veidu, kā aprēķināt nodevu, kādu Reformu partija (RP) prasa uzlikt trijām lielajām Latvijas ostām.
RP sākotnējā prasība bija 20% jeb 12 miljoni lati no 60 miljonu latu apgrozījuma kopā Rīgas, Ventspils un Liepājas ostās. Jaunā prasība ir puse no summas, par kādu ostu ieņēmumi pārsniedz izdevumus (atbilstoši juridiskām formalitātēm ostu gadījumā tā nav peļņa). Viņš tūlīt pat atzina, ka tad ostas parūpēsies, lai naudas pārpalikuma tām vairs nebūtu. Tad valsts samierināšoties ar mazumiņu – tādu pašu summu, kādu ostas maksā ostu pilsētu pašvaldībām. Šādu pārmaiņu rezultāts būtu nākamgad iekasējamās summas samazinājums no 12 miljoniem līdz 6 miljoniem latu, kā arī Liepājas ostas atbrīvošana no maksājuma vispār. Visticamāk, Liepājas metalurga kravu zuduma dēļ valstij nāksies piemaksāt par Liepājas ostas pastāvēšanu, tāpēc šīs ostas iemaksas valsts budžetā būtu pārāk acīmredzama aplamība. Tādas kārtības tālākais rezultāts būtu Rīgas un Ventspils ostu maksājumu sarukums līdz diviem trijiem miljoniem latu gadā pēc tam, kad tās jau parūpētos neiegrāmatot ieņēmumu pārsvaru pār izdevumiem, un atliktu orientēties apmēram uz tādu summu, kādu Ventspils osta tagad maksā savai pašvaldībai. Nāktos vēl arī piespiest Rīgas ostu maksāt vismaz valstij vairāk – pēc Ventspils parauga.
D. Pavļuts vakar darbojās ienaidnieka teritorijā – Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas organizētā pasākumā, jo tā bija ļoti laba vieta, lai mēģinātu pārliecināt ostā strādājošos uzņēmējus, kā arī valsts uzņēmumu Latvijas dzelzceļš, ka ostu valdēs ieceltie valdošās koalīcijas pārstāvji nepieļaušot ostām uzliktā maksājuma pārlikšanu uz ostu klientiem – pārkraušanas uzņēmumu, kuģu un kravu īpašniekiem. Ekonomikas ministra un dažu viņa palīgu argumenti nevienu tranzītbiznesa uzņēmēju gan nepārliecināja. Nekādu atsaucību sava kolēģa idejām neizrādīja arī satiksmes ministrs Anrijs Matīss.
PR pozīcija galu galā saruka līdz Saeimas RP frakcijas priekšsēdētājas Zandas KalniņasLukaševicas solījumam «nepieļaut automātisku ostu tarifu pieaugumu» atbilstoši ostu izdevumiem no maksājuma valstij. Protams, tarifi netiktu celti «automātiski», bet atbilstoši aprēķiniem, cik liela nauda ostām vajadzīga, lai segtu jau uzņemtās saistības. Kā formulēja Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis, «ostas nav naudas bedre». Līdz ar to izpildīt RP solījumu necelt ostu tarifus «automātiski» būtu vieglāk par vieglu.
Viens no RP pārstāvjiem Rīgas brīvostas valdē Ģirts Greiškalns piesauca tādus skaitļus, ka brīvostas pārvalde pēdējo piecu gadu laikā ieguldījusi 175 miljonus latu, kas ļāvis palielināt kravu apgrozījumu no 31 līdz 36 miljoniem tonnu gadā. Viņa doma bija tāda, ka šos 175 miljonus varēja ievākt valsts budžetā un izlietot vienalga kā, bet Rīgas osta mierīgi dzīvotu kā dzīvojusi ar 31 miljona tonnu apgrozījumu. Grūti iedomāties, ka viņš pats ticētu tam, ko teica. Ar pavisam virspusējiem priekšstatiem par ostu darbu pietiek, lai saprastu, ka gadījumā, ja viņa priekšlikums tiktu izpildīts burtiski, Rīgas brīvosta jau būtu labākajā gadījumā jahtu osta vispār bez kravu apgrozījuma, t.i., bez kravas kuģiem nepieciešamā kuģu ceļu un piestātņu dziļuma.