Katrs ceturtais jeb 25 % aptaujāto Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem pēdējos sešos mēnešos nav veidojuši nekādus naudas uzkrājumus, liecina pētījumu aģentūras “ pēc “ Latvija” pasūtījuma veiktās aptaujas dati.
Latvijas Ekonomikas ministrs Viktors Valainis sociālajos tīklos dalījies ar kādu pozitīvu ziņu: "Pavisam nesan mēs kopā ar Edgaru Rinkēviču un vēsturiski lielāko delegāciju no Latvijas - 130 dažādu uzņēmumu, zinātnes, pašvaldību un valsts iestāžu pārstāvjiem devāmies uz Vāciju."
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad deviņos mēnešos salīdzināmajās cenās samazinājies par 0,5%, salīdzinot ar 2023.gada attiecīgo periodu, tostarp trešajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP samazinājies par 1,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Iedzīvotāju paradumu maiņa, konkurence un vispārējā digitalizācija, kā arī mežonīgas svārstības pārrobežu pasta pakalpojumu sniegšanā Krievijas agresijas dēļ nozīmē grūtus laikus “Latvijas pastam”. Citās Eiropas valstīs šādos grūtos brīžos efektīvais risinājums bijusi valstij piederošā pasta privatizācija.
„Vai tiešām kāds nopietni domā, ka šie ļaudis būs potenciālie nodokļu maksātāji? Viņi atbrauc pie mums no Zviedrijas un Vācijas, lai nevis strādātu tur par 4000, bet gan te par 600 vai 800 eiro un kārtīgi maksātu nodokļus? Kāds tiešām tam tic? Nu, izbeidziet, lūdzu!” TV24 raidījumā „Preses klubs” skarbu viedokli pauda rokmūziķis, Latvijas Rokmūzikas asociācijas prezidents Jānis Bukums.
Oktobra beigās konsolidētā kopbudžeta bilancē bija pārpalikums 0,7% apmērā no prognozētā iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 311,6 miljoni eiro, teikts Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) mājaslapā.
Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb darba samaksa pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad trešajā ceturksnī bija 1703 eiro, kas ir par 9,9% jeb 154 eiro vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Konkurējošajā izsolē trešdien pārdotas iepriekš starptautiskajos tirgos emitētās valsts obligācijas 25 miljonu eiro apmērā, liecina biržas "Nasdaq Riga" sniegtā informācija.
Daļa daudzbērnu ģimeņu nākamgad atradīsies uz maznodrošinātā statusa robežas, šodien Sociālo un darba lietu komisijas sēdē šādu viedokli pauda Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības (LDĢA) valdes priekšsēdētāja Elīna Treija.
Solidaritātes iemaksu likums būtu pozitīvi vērtējams no vietējo augošo banku viedokļa, jo saasinās konkurenci ar lielajām bankām par atsevišķiem kreditēšanas darījumiem, intervijā aģentūrai LETA sacīja "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.
Zināms, ka "RB rail", kas ir bēdīgi slavenā "Rail Baltic" vadošā struktūra, 2024.gada personāla izmaksas sastāda vairāk kā 16 miljonus eiro. Cik, kam un par ko tiek maksāts, "RB rail" neatklāj.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) piektdien iepazīstināja mazumtirdzniecības nozares pārstāvjus ar priekšlikumiem pamata pārtikas preču cenu samazināšanai, kas ietver piecus risinājumus.
Latvijā par 4% pieauguši izdevumi sociālajai aizsardzībai, 2023. gadā jau sasniedzot septiņus miljardus eiro. Tajā pašā laikā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valde šodien spriedusi par tālāko rīcību nākamā Latvijas Bankas prezidenta jautājumā, bet gala lēmumu par to, vai uz amatu būtu virzāms "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, vēl nepieņēma.
Valsts parāda audzēšana nav risinājums Latvijas problēmām, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) norāda uz vairākiem trūkumiem Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādātajā Enerģētikas stratēģijā 2050.gadam, aģentūru LETA informēja LDDK pārstāvji.
Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.
Turpinot darbību dažādos biznesa virzienos un tehnoloģiju inovācijās, kā arī saglabājot daudznozaru uzņēmuma asi un apgūstot eksporta tirgu, Latvijas vadošais telekomunikāciju un tehnoloģiju uzņēmums LMT ar esošo klientu portfeli jau tuvākajos 6 - 7 gados varētu sasniegt 500 miljonu eiro lielu apgrozījumu. Tas būtu 60% pieaugums, salīdzinot ar 2023.gadu. Tiesa, šāda plāna īstenošana būs atkarīga no uzņēmuma nākotnes izaugsmes turpmākā scenārija, īpašnieku ambīcijām un iespējas eksportēt, informē LMT.
AS "Latvijas gāze" valdes locekļu speciālā mērķa kompānija SIA "Energy Investments" pārējiem "Latvijas gāzes" lielākajiem akcionāriem piederošo akciju izpirkšanu plāno pabeigt 2025.gada aprīlī, piektdien intervijā Latvijas Radio sacīja AS "Latvijas gāze" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.
Ir zināmi nozīmīgākie sabiedrības ieguvumi nākamajā, 2025. gadā Labklājības ministrijas atbildības jomā. Tomēr ne par vienu no priekšlikumiem vēl nav bijis lēmums, tā ka šis ir plānotais, bet ne apstiprinātais. Gala lēmumu, izskatot nākamā gada valsts budžetu, pieņems Saeima, "Neatkarīgo" informēja Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Aiga Isajeva.