Latvijā šogad pirmajā ceturksnī bija nodarbināti 868 000 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem jeb 63,2%, kas ir par 0,8 procentpunktiem mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma rezultāti.
Šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2024.gada ceturto ceturksni, nodarbinātības līmenis samazinājās par 0,2 procentpunktiem.
Pirmajā ceturksnī vīriešu nodarbinātības līmenis bija par 5,2 procentpunktiem augstāks nekā sieviešu (attiecīgi - 65,9% un 60,7%).
Trīs mēnešos šogad 86,4% nodarbināto bija darbinieki (darba ņēmēji), 8,1% - pašnodarbinātas personas, 5% - darba devēji un pavisam neliela daļa (0,5%) bija neapmaksātas personas, kas palīdz citam ģimenes loceklim viņa uzņēmumā vai lauku saimniecībā.
Latvijā nodarbinātības līmenis pārsniedz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo nodarbinātības līmeni (2024.gada ceturtajā ceturksnī ES - 61,8%). Tikmēr šī gada pirmajā ceturksnī Igaunijā nodarbinātības līmenis bija 67,4%, savukārt Lietuvā - 65,3%.
Pirmajā ceturksnī nodarbinātības līmenis jauniešiem 15 līdz 24 gadu vecumā bija 28,1%, kas ir par 2,8 procentpunktiem zemāks rādītājs nekā attiecīgajā periodā pērn. Nodarbināti bija 52 300 jauniešu (2024.gada pirmajā ceturksnī - 57 800).
Nodarbinātie pirmajā ceturksnī pamatdarbā nedēļā nostrādāja vidēji 37,4 stundas, kas ir par 0,5 stundām mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī un par 0,6 stundām mazāk nekā pirms gada. Vīrieši strādāja vairāk - 38 stundas, kamēr sievietes - vidēji 36,8 stundas nedēļā.
Katrs divpadsmitais (75 400 jeb 8,7%) nodarbinātais strādāja nepilnu darbalaiku. Tas ir par 3200 jeb 0,5 procentpunktiem vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada un par 6500 jeb 0,7 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī.
Pirmajā ceturksnī 51 800 (6%) nodarbināto strādāja arī blakusdarbā - bez pamatdarba strādāja vēl kādā darbavietā vai veica dažādus gadījuma darbus un guva papildu ienākumus. Tas ir par 7000 jeb 15,6% vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada un par 7600 jeb 17,2% vairāk nekā 2024.gada ceturtajā ceturksnī.
Sievietes (31 600) biežāk nekā vīrieši (20 300) strādāja blakusdarbā. Blakusdarbā nodarbinātie visbiežāk līdzās pamatdarbam nostrādāja vienu līdz desmit stundas (41%), bet 34,2% nostrādāja 11 līdz 20 stundas.
Šogad pirmajā ceturksnī darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 5000 mājsaimniecību, kurās aptaujāja 8300 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tai skaitā vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem - 4300 mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7100 iedzīvotāju.