"Zaļais barometrs": Koku ciršanas apjomu palielināšana ir drauds mežu ilgtspējai

Zemkopības ministrija (ZM) ir izteikusi priekšlikumu kāpināt koksnes ieguvi par diviem miljoniem kubikmetru gadā valsts mežos, ko apsaimnieko AS "Latvijas valsts meži" (LVM), un peļņu novirzīt kā vienu no iespējamiem finansējuma avotiem aizsardzības budžetam. Šādu ideju aktīvi virza Latvijas kokrūpniecības sektors.

"Zaļā barometra" ieskatā lēmums būtiski palielināt ciršanas apjomus balstās nevis ekoloģiskos vai sabiedriskos apsvērumos, bet gan īstermiņa ekonomiskās interesēs. Pieaugošais izejmateriāla piedāvājums neveicina augstākas pievienotās vērtības produktu attīstību Latvijā. Tieši pretēji - lielais apjoms samazina spiedienu ieguldīt pārstrādē ar augstāku pievienoto vērtību un inovācijās.

"Zaļā barometra" pārstāvis, Pasaules Dabas fonda (PDF) Latvijā direktors Jānis Rozītis skaidro, ka pašlaik visā pasaulē ir diskusijas par meža pārvaldības kvalitāti un izmantošanas intensitāti. Ciršanas intesitāte esot jāmazina gan klimata pārmaiņu krīzes ierobežošanai, gan dabas daudzveidības izzušanas dēļ. Pēc viņa paustā, šīs abas problēmas ir ļoti aktuālas arī Latvijā. Izprotot bioekonomikas nozīmi un mazāku resursu pieejamību, nepārpotami dodams atbalsts tieši produktu ražošanai ar augstāku pievienoto vērtību, uzskata Rozītis. Taču, pēc viņa paustā, Latvija vēlas iet pretēju ceļu - viss galvenais spēks un uzmanība aiziet vēl intensīvākai koksnes resursu ieguvei, jo zāģētāvām vienkārši vajag koksni.

"Tas neveicina modernu, ilgtspējīgu meža nozari, bet tikai padziļina atkarību no masveida ciršanas un vēl lielāku kailciršu īpatsvaru meža vidē," uzsver Rozītis.

"Zaļais barometrs" skaidro, ka 2023.gadā Latvijā tika izcirsti 15 miljoni kubikmetru koksnes - līdz tam augstākais rādītājs vismaz pēdējo 100 gadu laikā. Taču jau 2024.gadā šis rekords tika pārspēts - 16 miljoni kubikmetru. Tas noticis, neskatoties uz biežajiem apgalvojumiem, ka nozari pārlieku "ierobežo" dabas aizsardzība un citi nosacījumi.

Galvenās cirtes īpatsvars samazinās, un tas ir bīstams signāls, atzīmē Rozītis. Dati rāda, ka galvenā cirte veido arvien mazāku daļu no kopējā izcirstā apjoma valsts mežos - no 74% 2014.gadā līdz 57% 2024.gadā. Tas liecinot par pieaugošu citu veidu ciršu izmantošanu - sanitāro, kopšanas un atmežošanas ciršu, kas nereti skar mežus, kas vēl nav sasnieguši ciršanas vecumu. Tajos izcirstās koksnes apjoms netiek pilnvērtīgi ieskaitīts likumā maksimāli pieļautajā koku ciršanas apjomā. Šī tendence apdraud nākotnes ciršanas iespējas un mežu atjaunošanos, līdz ar to - ir pretrunā ar ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu, brīdina "Zaļais barometrs".

Vēl nesen meža nozare kā apliecinājumu ilgtspējai izmantoja pozitīvo koksnes krājas bilanci - ka pieaug mežos uzkrātā biomasa. Saskaņā ar Nacionālā meža monitoringa datiem pašlaik šī bilance kļuvusi negatīva, taču ZM un kokrūpniecības nozare turpina piekopt retoriku, kurā tiek piesaukta situācija pirms 100 gadiem, kad mežu bija mazāk, skaidro "Zaļā barometra" pārstāvis. "Vai kādā citā nozarē mēs pieņemtu, ka "pirms 100 gadiem bija sliktāk" ir pietiekams pamats tam, lai apgalvotu, ka viss ir kārtībā?" retoriski vaicā Latvijas Ornitoloģijas biedrības priekšsēdētājs Viesturs Ķerus, skaidrojot, ka Latvijas valsts mežzinātnes institūta "Silava" dati rāda, ka koku dabiskais atmirums ir saglabājies gandrīz nemainīgs, bet kopējā bilance pēdējos gados kļuvusi negatīva, samazinoties koksnes pieaugumam un palielinoties mežizstrādes apjomam. Līdz ar to pārmērīga mežizstrāde ne tikai apdraud mežus, bet var atstāt arī negatīvu ietekmi uz koksnes pieejamību pašai meža nozarei.

"Zaļais barometrs" uzsver, ka virzīt meža izciršanas palielinājumu aizsardzības budžeta vārdā ir nepamatoti un bīstami. Populistiski paziņojumi un tālāk sekojoša nepārdomāta rīcība var sagraut ilgtspējas rāmjus pilnībā, nevis tos stiprināt. Tā nav mežu aizsardzība, bet graušana, brīdina "Zaļais barometrs".

"Zaļais barometrs" aicina atcerēties Latvijas meža politikā noteikto: "Mežs nav izmērāms naudā un kubikmetros, tas pilda neaizstājamas ekoloģiskās un sociālās funkcijas gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī."

"Zaļais barometrs" ir lielāko Latvijas vides organizāciju iniciatīva, kas analizē un vērtē partiju un politiķu nostāju vides un klimata jautājumos. To veido Latvijas Ornitoloģijas biedrība, Latvijas Dabas fonds, biedrība Zaļā brīvība, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija un PDF.