Kazahstāna cer organizēt EDSO galotņu apspriedi
Kazahstāna, kura nākošā gadā būs Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) prezidējošā valsts, cer savas prezidentūras laikā organizēt EDSO valstu galotņu apspriedi. Tāda pēdējo desmit gadu laikā nav notikusi.
Kazahstānas vēstnieks Latvijā Galimzhans Koišibajevs atzina, ka būt par EDSO prezidējošo valsti Kazahstānai ir liela atbildība un izaicinājums. Kazahstānai EDSO prezidentūra ir svarīga, lai pastiprinātu savas valsts imidžu starptautiskā mērogā, realizētu kopējos mērķus un gūtu starptautisku pieredzi.
Kazahstānas īpašo uzdevumu vēstnieks Doulats Kuaniševs (Doulat Kuanyshev) uzsvēra, ka gan kadru, gan finansiālā ziņā Kazahstāna ir gatava prezidentūrai.
Savas prezidentūras laikā Kazahstāna negrasās īpaši lobēt kādas valsts intereses, tomēr D. Kuaniševs neslēpa, ka vairāk uzmanības tiks valstīm no "Vīnes uz Austrumiem", kas ļaus aktualizēt šo valstu problēmas.
"Mēs negrasāmies EDSO uzspridzināt no iekšpuses. Ir dzirdēti pat izteicieni, ka Kazahstānai varētu būt Trojas zirgs EDSO. K Kazahstāna nav Trojas zirgs un mēs negrasāmies pārstāvēt kādas trešās valsts intereses," pasvītroja D. Kuaniševs.
Iespēja būt par EDSO prezidējošo valsti Kazahstānai ir svarīga arī tās virzībā uz Eiropu. „Prezidentūru mēs izvirzām kā vienu no galvenajiem ceļiem Kazahstānas virzībai uz Eiropu. Mums ir valsts programma, kas paredz virkni pasākumu, lai harmonizētu juridisko, normatīvi aktu un tehnisko bāzi ar Eiropas normatīviem. Pagaidām ne vienmēr mums veicas visās jomās, bet vektors attīstībai Eiropas virzienā ir nemainīgs,” teica D. Kuaniševs.
EDSO ir pasaulē lielākā starpvalstu organizācija drošības jomā, tajā ietilpst 56 dalībvalstis. EDSO misija Latvijā beidza savu darbību 2002. gadā. Pērn EDSO prezidējošā valsts bija Somija, šogad tā ir Grieķija, nākošgad prezidentūru pārņems Kazahstāna, bet 2011. gadā Latvijas kaimiņvalsts - Lietuva.
Pēdējo reizi EDSO sammits notika 1999. gadā, lai gan dokumentos ir paredzēts, ka tas ir jāsasauc reizi pāris gados. Tā kā šis jautājums nav stingri reglamentēts, tad termiņš - pāris gadi - jau ir pārvērties par desmitgadi. Kazahstāna cer to labot, organizējot EDSO galotņu apspriedi nākošgad - savas prezidentūras laikā. Pirmais EDSO sammits notika1990. gadā Parīzē, tad 1994. gadā Budapeštā, un 1999. gadā Stambulā. „Nākošgad būs EDSO valstu Parīzes hartas divdesmitgade un arī tas ir vismaz formāls iemesls, lai sarīkotu samitu,” uzsvēra D. Kuaniševs.
Kazahstāna jau ir sākusi strādāt, lai šo savu ieceri pārvērstu īstenībā, un tā esot saņēmusi pozitīvas atsauksmes.
Darbs EDSO norisinās trīs dimensijās: politikas un militārajā dimensijā, ekonomikas un vides dimensijā un cilvēkdimensijā.
Viens no EDSO Kazahstānas prezidentūras jautājumiem varētu būt Afganistānas jautājums, atzina D. Kuaniševs, jo "visa reģiona drošība ir atkarīga no tā, kāda situācija būs Afganistānā”.
Savukārt ekonomiskā jomā par vienu no svarīgākiem jautājumiem Kazahstāna ir apņēmusies izvirzīt transporta un tranzīta problēmu risināšanu.
"Kā Āzijas, tā Baltijas valstis ir ieinteresētas tranzītā. Āzijas valstīm nav pieejas jūrai, bet Baltija vēlas attīstīt savas ostas. Galvenās risināmās problēmas - pilnveidot transporta koridoru un harmonizēt normatīvo aktu bāzi,” atzina D. Kuaniševs.
Savukārt vides jautājumos Kazahstāna plāno pievērst EDSO valstu uzmanību Arālijas jūrai. Pasaules Banka ir augsti novērtējusi to, ko Kazahstāna ir veikusi Arālijas jūras atveseļošanā savā daļā, bet ir nepieciešams, lai arī EDSO valstis pievērstu uzmanību Arālijas jūras ekoloģiskajam faktoram,” skaidroja Kazahstānas īpašo uzdevumu vēstnieks.