EM budžets nākamajam gadam ir 203,1 miljons eiro; kādas ir ministrija prioritātes?

 
©f64.lv, Oksana Džadana

Ekonomikas ministrijas (EM) ieplānotais budžets nākamajam gadam ir 203,1 miljons eiro, budžeta prioritātēm esot uzņēmumu konkurētspējas un produktivitātes, kā arī mājokļu pieejamības veicināšanai, informē ministrija.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) skaidroja, ka Latvijas ekonomikas izaugsme 2022.gadā tiek prognozēta 5% robežās, bet joprojām lielu nenoteiktību rada neziņa par Covid-19 pandēmijas ietekmi.

"Ekonomiskās izaugsmes sekmēšanai un Covid-19 krīzes seku mazināšanai arī nākamgad uzņēmējiem būs pieejamas virkne atbalsta programmu, sekmējot ekonomikas transformāciju, produktivitāti un digitalizāciju, mājokļu pieejamību, nevienlīdzības mazināšanu, tai skaitā īres un sociālo mājokļu pieejamību, kā arī energoefektivitāti," sacīja ministrs.

Ar mērķi paaugstināt budžeta finansējumu augstu sasniegumu zinātnes un pētniecības projektu īstenošanai 2022.gadā tiks izveidots Inovācijas fonds četru miljonu eiro apmērā. Plānots izveidot valsts ilgtermiņa misiju orientētas pētījumu programmas katrā no Latvijā apstiprinātajām Viedās specializācijas stratēģijas (RIS3) jomām - zināšanu ietilpīga bioekonomika, biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, farmācija, fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas, viedā enerģētika un mobilitāte, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.

Tāpat, lai nodrošinātu finanšu pieejamību lieliem investīciju projektiem ekonomikas atveseļošanai pēc Covid-19 izraisītās krīzes, šogad izveidotajam finanšu instrumentam - aizdevums investīciju projektiem ar kapitāla atlaidi - paredzēts papildināt esošo finansējumu ar vēl 41 miljonu eiro, tādējādi sasniedzot turpat 100 miljonu eiro valsts atbalstu investīcijām.

EM skaidroja, ka aizdevumu programmas mērķis ir sekmēt komersantu attīstību, konkurētspēju, eksporta apjoma palielināšanu, nodrošinot finansējumu dzīvotspējīgu uzņēmējdarbības projektu īstenošanai, kuri ir vērsti uz jaunu ražotņu, iekārtu un tehnoloģisko procesu ieviešanu un veicināt Latvijas tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību un starptautisko konkurētspēju. Aizdevuma mērķis - atbalstīt lielus investīciju projektus, kur projektā paredzēto ieguldījumu apjoms ir vismaz desmit miljoni eiro. Atbalstīto investīciju rezultātā līdz 2029.gadam tiks atbalstīti līdz 20 lieli projekti, paredzot radīt 164 darba vietas un pētniecībai un attīstībai novirzot vismaz 6,25 miljonus eiro.

Vienlaikus, lai sniegtu atbalstu Latvijas uzņēmumiem eksporta palielināšanā, 2022.gadā 1,2 miljoni eiro tiks investēti 21 Latvijas Ārējo ekonomiskās pārstāvniecības darbības nodrošināšanai.

Ministrijā pauda, ka, tā kā eksporta attīstību lielā mērā noteiks ražotāju un pakalpojumu sniedzēju konkurētspēja, balstīta uz ražošanas efektivitātes uzlabošanu un inovāciju, ir jāsekmē augsto tehnoloģiju preču un zināšanu ietilpīgu pakalpojumu eksporta īpatsvara pieaugums, jāveicina inovācijās balstītu sektoru attīstība un tradicionālo nozaru transformācija uz augstāku pievienoto vērtību preču un pakalpojumu veidošanu.

Lai to nodrošinātu, jāmaina arī pārstāvniecību darbības virziens, piesaistot stratēģiskos partnerus inovācijās, palīdzot jaunuzņēmumiem piesaistīt investīcijas, kā arī veicinot sadarbību starp zinātniskajām institūcijām, tai skaitā ārvalstu. Piešķirot finansējumu 21 pārstāvniecības darbībai, tiks kāpināta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) efektivitāte, nodrošinot Latvijas ekonomisko interešu pārstāvību un jaunu tehnoloģiju ietilpīgu projektu identificēšanu un sadarbību sākšanai.

Enerģētikas politikas ieviešanai un uzraudzībai, tai skaitā obligātā iepirkuma (OI) kopējo izmaksu mazināšanai, nākamgad rezervēti 71,5 miljoni eiro, savukārt elektroenerģijas lietotāju atbalstam, atbalstam aizsargātajiem lietotājiem un energoietilpīgiem uzņēmumiem 2022.gada valsts budžetā plānots novirzīt 43,6 miljonus eiro. Ir paredzēts, ka šis atbalsts ir būtisks gan no patērētāju maksātspējas un enerģētiskās nabadzības mazināšanas, gan no uzņēmumu starptautiskās konkurētspējas, tai skaitā eksporta, palielināšanas perspektīvas. Savukārt 26,6 miljoni eiro tiks izlietoti naftas produktu rezervju uzturēšanai un 439 000 eiro tiks investēti enerģētikas politikas īstenošanas monitoringa veikšanā, ziņošanas sistēmas un IKT risinājumu izstrādē.

Tāpat "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") īstenotās mājokļu garantiju atbalsta programmas un "Balsts" programmas turpināšanai 2022.gadā kopumā piešķirti 9,1 miljoni eiro. Mājokļu pieejamības atbalsta programmām ir nozīme ģimenes drošības veicināšanai un ģimenes pieauguma plānošanai, programma veicina nekustamā īpašuma tirgus attīstību, palielinot nekustamo īpašumu pārdošanas darījumu skaitu un dzīvojamo māju būvniecību, kā arī programmai ir būtiska ietekme uz hipotekāro kredītu tirgu, apgalvo EM.

Godīgas konkurences nodrošināšanai iekšējā tirgus un patērētāju tiesību aizsardzībā nākamgad tiks investēti 6,7 miljoni eiro. Tāpat rasta iespēja nākamgad stiprināt Konkurences padomes kapacitāti, piešķirot papildu finansējumu 168 000 eiro, lai efektīvāk izpildītu konkurences noteikumus un uzraudzītu iekšējā tirgus pienācīgu darbību. Savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) darbības procesu un sniegto pakalpojumu digitalizēšanā nākamgad tiks investēti 287 000 eiro.

Jau ziņots, ka valdība pagājušajā nedēļā atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2022.gadam", kurā nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 10,66 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi - 12,4 miljardu eiro apmērā.

2022.gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,62 miljardu eiro jeb 4,8% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Salīdzinājumā ar 2021.gada plānu likumprojektā par valsts budžetu 2022.gadam paredzēts ieņēmumu palielinājums 1,078 miljardu eiro apmērā un izdevumu palielinājums 1,642 miljardu eiro apmērā.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2022.gadā prognozēti 7,47 miljardi eiro un izdevumi plānoti 9,263 miljardu eiro apmērā (bruto).

Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2021.gada plānu, ir 1,417 miljardi eiro jeb 18,1%. Izdevumu palielinājums 1,006 miljardu eiro apmērā paredzēts izdevumiem valsts pamatfunkciju finansēšanai. Savukārt ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai paredzēts finansējuma palielinājums 410,9 miljonu eiro apmērā.

Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi prognozēti attiecīgi 3,438 miljardu eiro un 3,387 miljardu eiro apmērā (bruto). Valsts speciālā budžeta izdevumu palielinājums pret 2021.gada plānu ir 214,5 miljoni eiro jeb par 6,8%.

2022.gada valsts budžetā nozīmīgs finansējums paredzēts ārstniecības personu, pedagogu un iekšlietu nozarē strādājošo darba samaksas pieaugumam. Tāpat paredzēti nozīmīgi papildu līdzekļi ar valsts drošību saistītiem pasākumiem, pieņemto lēmumu un saistību izpildei, kā arī citiem nozīmīgiem prioritārajiem pasākumiem.

Viena no valdības galvenajām prioritātēm nodokļu jomā ir darbaspēka nodokļu sloga mazināšana. Lai turpinātu mazināt darbaspēka nodokļu slogu zemu ienākumu saņēmējiem un uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju Baltijas valstu starpā, plānots turpināt paaugstināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu, vienlaikus paaugstinot neapliekamo minimumu arī pensionāriem.

Attiecīgajām izmaiņām 2022.gadā plānoti 93,8 miljoni eiro, paredzot, ka maksimālais diferencētais neapliekamais minimums, kā arī pensionāra neapliekamais minimums no nākamā gada 1.janvāra būs 350 eiro, bet no 1.jūlija - 500 eiro mēnesī.