Lai arī šis nav piemērotākais laiks valsts aktīvu pārdošanai, valstij ir jādomā par savu nacionālās lidsabiedrības AS "Air Baltic Corporation" ("airBaltic") daļu pārdošanu, uzskata biznesa portāla "Nozare.lv" aptaujātie investīciju baņķieri.
Valstij aviokompānijā pieder 52,6% akciju, bet uzņēmuma vadītājam Bertoltam Flikam piederošajai SIA "Baltijas aviācijas sistēmas" (BAS) ir 47,2% akciju.
Investīciju kompānijas "Prudentia" partneris Juris Eizentāls norāda, ka "airBaltic" attīstība ir bijusi nozīmīga un tās sasniegumi ir pozitīvi, taču, ņemot vērā citu valstu veiksmīgo pieredzi, valsts līdzdalība šajā uzņēmumā var tikt samazināta. Viņaprāt, valsts līdzdalība šajā uzņēmumā ir nepieciešama tikai tik lielā apmērā, lai "airBaltic" varētu izmantot tās priekšrocības, ko sniedz nacionālās lidsabiedrības statuss.
Turklāt, kā norāda Eizentāls, lai būtu nacionālā lidsabiedrība, ne vienmēr ir nepieciešama valsts līdzdalība uzņēmumā. Piemēram, Vācijas nacionālajā aviokompānijā "Lufthansa" valstij nepieder daļas. Arī Austrijas aviokompānijā "Austrian Airlines" valstij daļu neesot.
Eizentāls kā piemēru minēja arī Igaunijas kuģošanas kompāniju "Tallink", kas ir kļuvusi par vienu no vadošajām kuģošanas kompānijām Baltijas jūrā, privātās rokās spēj ļoti veiksmīgi attīstīties un tiek uzskatīta par Igaunijas transporta lepnumu visas Baltijas jūras reģionā.
"Galvenais, lai "airBaltic" būtu Latvijas lepnums, bet tam obligāti nav jābūt valsts īpašumā," sacīja Eizentāls. "Svarīgāk, lai valsts nodokļu sistēma būtu efektīva, un "airBaltic" un citi uzņēmumi izvēlētos tad tos maksāt Latvijā, ne Kiprā."
Tanī pat laikā Eizentāls piekrīt premjera Valda Dombrovska (JL) teiktajam, ka uzņēmuma vērtībai šis nav īstais laiks pārdošanai, taču uzņēmuma akciju pārdošana nenotiekot vienā dienā un tajā ir jāiegulda ilgstošs darbs, tāpēc par daļu pārdošanu ir jāsāk domāt jau tagad.
Korporatīvo finanšu kompānijas "Laika stars" valdes priekšsēdētājs Vadims Jerošenko uzsvēra, ka "airBaltic" jau lielā mērā darbojas saskaņā ar privātās uzņēmējdarbības principiem, tāpēc valstij no uzņēmuma nav ieguvumu, turklāt nav arī nekādas ietekmes.
Jerošenko uzskata, ka patlaban valsts nodarbojas tikai ar faktu konstatāciju un, ņemot vērā, ka valstij nav stratēģijas, kā uzņēmuma darbību uzlabot un attīstīt, būtu prātīgi valsts daļas nodot privātā sektora rokās. Pretējā gadījumā ir jābūt konsekventai valsts līmeņa stratēģijai, ko šajā nozarē tā vēlas darīt.
Arī viņš piekrīt, ka patlaban par "airBaltic" daļu pārdošanu valsts nevarētu gūt augstāko iespējamo cenu, taču "privatizācijas procesi nenotiek vienas dienas laikā un ir garš process ejams". Šāds darījumus būtu iespējams ne ātrāk kā gada laikā. Tā kā ekonomisti prognozē, ka pasaules ekonomika pusotra gada laikā būs jau stabilizējusies, arī tirgus līdz tam laikam būs uzlabojies un valsts daļas būs jau lielākā vērtē, saka Jerošenko, kura skatījumā, augstāku cenu par "airBaltic" akcijām valsts iegūs tad, ja tās tiks piedāvātas nevis tikai Flikam un viņa vadītājām BAS, bet arī citiem investoriem.
Riska kapitāla fonda "Baltcap" partnera Dagņa Dreimaņa vērtējumā ir neticama un arī nepieļaujama pašreizējā situācija, kad valsts nespēj kā vairākuma akcionārs kontrolēt "airBaltic".
Arī situācija, kad uzņēmuma vadītājs vada vienu kompāniju, bet izveido arī jaunu konkurējošo uzņēmumu, biznesa vidē esot nepieļaujama.
Dreimaņa skatījumā, valstij ir tikai divas izvēles iespējas - vai nu pastiprināt kontroli, vai meklēt savu daļu pircēju. Vienlaikus jāņem vērā, ka tieši kontrolējošās jeb vairākuma paketes pārdošana cels šo aktīvu vērtību, proti, pārdodot daļu akciju, to vērtība var būt pat par 20% zemāka.
Kā uzsvēra Dreimanis, vispirms valstij ir jāsakārto savas attiecības ne tikai ar pārējiem "airBaltic" akcionāriem, bet arī ar uzņēmuma vadību. Ikvienam uzņēmuma investoram esot tiesības, un tās arī ir jāizmanto.
Pēc eksperta domām, "airBaltic" valsts daļu privatizācijai būtu jānotiek situācijā, kad pircējs ir gatavs samaksāt labu cenu. "Kompānijas parasti tiek pirktas, nevis pārdotas. Ja ir labi pircēji, kuriem ir vīzija, ko ar uzņēmumu darīt, tad viņi arī piedāvās labu cenu," sacīja Dreimanis, piebilstot, ka vispirms valstij jāsakārto savas attiecības ar "airBaltic" vadītāju, pretējā gadījumā uzņēmums ir pārdošanai nesagatavots un tā akciju vērtība ir zemāka, nekā tai vajadzētu būt.
Jau ziņots, ka Flikam piederošais BAS gatavojas ienākt Lietuvas tirgū, nākamā gada aprīlī sākot lidojumus no Viļņas, paziņojuši Lietuvas satiksmes ministrs Eliģijs Masjulis un uzņēmuma īpašnieki Fliks un Kristians Kirheiners.
Lietuvā uzņēmums dibinās jaunu lidsabiedrību ar citu nosaukumu, kas būs reģistrēta Viļņā. Jaunais zīmols tiks prezentēts janvārī. Plānots, ka jaunās kompānijas sākotnējās investīcijas būs 3,5 miljoni litu (714 000 latu), bet vēlāk pieaugs līdz 69 miljoniem litu.
Latvijas valdības pārstāvji pauduši neapmierinātību ar Flika darbībām, vienlaicīgi vadot "airBaltic" un plānojot konkurējoša uzņēmuma aktivitātes kaimiņvalsts aviotirgū.
Savukārt vēl pirms paziņojuma par to, ka BAS gatavojas startēt Lietuvas tirgū, kļuva zināms, ka pagājušā gada decembrī "airBaltic" par 9,136 miljoniem latu pārdeva savu zīmolu un ar to saistītas piecas preču zīmes BAS. Vienlaikus pārdotas arī preču zīmes "airBaltic.com", "airBaltic Travel.com", "airBaltic Hotels", "Baltic Miles" un "Baltic Taxi".