Saeimas Budžeta un finanšu komisijas darbs pie Kredītiestāžu likuma grozījumiem izraisa pilnīgi pretējus vērtējumus.
Pilsoniskā savienība Ilmas Čepānes personā publiski aicināja Valsts prezidentu Valdi Zatleru neizsludināt grozījumus Kredītiestāžu likumā, jo tie esot "nepieņemami un neatbalstāmi". Proti, tie došot tiesības bijušajiem Parex bankas akcionāriem turpināt saņemt procentu maksājumus par saviem ieguldījumiem, kuriem, pēc valdības domām, pareizāks pielietojums būtu Parex bankas zaudējumu segšanā. Pretējās domās ir bankas bijušo īpašnieku Valērija Kargina un Viktora Krasovicka advokāts Uģis Grūbe. Viņš skaidroja Neatkarīgajai, ka tieši tagadējā Kredītiestāžu likuma redakcija "ļauj par 99% prognozēt maniem klientiem labvēlīgu iznākumu Satversmes tiesā, ja par šādu soli viņi izšķirtos, tad tagad sakarā ar likuma juridiskās kvalitātes uzlabošanu mūsu un jebkuras citas personas izredzes, manuprāt, būtiski samazināsies". Domu gaita šeit tāda, ka tagad atliek apelēt pie Satversmē ierakstītajām tiesībām uz īpašumu, bet pēc Kredītiestāžu likuma grozīšanas valsts uzņemtos garantēt nevis rezultātu – īpašuma saglabāšanu, bet gan procedūru – Kredītiestāžu likuma jaunās redakcijas prasību izpildi. Tā vairs it kā nebūtu valsts atbildība, ka procedūra tiek pildīta, bet īpašums pazūd. Procedūras pašvērtība tiktu nodrošināta arī tādējādi, ka par to katras uz valsts kapitālu balstītas bankas un konkrēti Parex bankas gadījumā būs jānobalso Saeimai.
Šie pretēji interpretētie likuma grozījumi pagaidām ir tikai uzmetums materiālam, par kādu Saeimas Budžeta un finanšu komisijas deputāti strīdēsies un balsos nākamās nedēļas otrdienā.
Komisijas loceklis Aigars Štokenbergs (Sabiedrība citai politikai) saka, ka viņš no plāna cer sagaidīt skaidrību par to, cik daudz naudas valsts gatavojas zaudēt Parex bankā neatkarīgi no tā, cik daļās to sadalītu. Viņaprāt, ekonomiskā situācija Latvijā nav tāda, lai atrastos gribētāji pirkt šejienes bankas, ko praksē parāda mēģinājums nodibināt Pasta banku. Viņaprāt, vēlēšanos tādus aprēķinus noslēpt varētu apmierināt tā, ka komisijas locekļu balsis vairākos balsojumos sadalās vienādi, un tas nozīmē, ka tiek noraidīti visi Kredītiestāžu likuma grozījumu varianti un likums paliek līdzšinējā redakcijā. Viņaprāt, likuma grozīšana vai negrozīšana nemainītu iesaistīto pušu iespējas tiesāties par bankas vai banku īpašumu pārdalīšanu.
Komisijas loceklis Kārlis Leiškalns (Tautas partija) toties paredz, ka Saeima atvēlēs sev tiesības akceptēt vai sacerēt tādu bankas darbības plānu, kas neradīs ne skaidrību, ne pienākumus šā plāna pildīšanā.