Piecas lielākās Latvijas komercbankas pagājušajā nedēļā pieteica kopā 660 miljonus latu zaudējumu 2009. gadā
Zaudējumi aprēķināti, novērtējot izsniegto kredītu neatgūšanas risku un veidojot uzkrājumus. Uz to rēķina bankas apņemas pildīt savas saistības neatkarīgi no tā, vai bankas parādnieki savas saistības pildīs vai nepildīs. Uzkrājumu pielīdzināšana zaudējumiem bieži tiek apšaubīta no sadzīves pieredzes viedokļa, jo cilvēki nemēdz saukt par zaudētu to naudu, ko ietaupījuši un glabā vai nu skaidrā naudā, vai bankas kontā, vai pārvērš zeltā, nekustamos īpašumos u.tml. Par zaudētu no šāda viedokļa gribētos saukt tikai to naudu, no kuras piedziņas bankas jau atteikušās, galvenokārt pārdodot (cedējot) parāda piedziņas tiesības kādam citam.
Pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotās informācijas, visas 29 Latvijā strādājošās bankas (ieskaitot astoņas citvalstu banku filiāles) pagājušajā gadā ir norakstījušas kredītus 82 miljonu latu apmērā. Šis skaitlis ir mikroskopisks attiecībā pret banku izsniegto kredītu kopapjomu un ļoti pieticīgs pret 1,4 miljardiem latu, kurus bankas ieskaitījušas uzkrājumos uz peļņas un pamatkapitāla rēķina. Ievērības cienīga gan šķiet norakstīto kredītu apjoma trīskāršošanās no 27 miljoniem latu 2008. gadā uz jau minēto skaitli pērn. Tas atgādina par pāris gadus senu pagātni, kad uzkrājumu kopapjoms tika rēķināts vēl tikai dažu desmitu miljonu latu robežās. Uzkrājumu lēcienveidīgais pieaugums sākās tikai pagājušajā gadā un liek pieļaut, ka norakstīto kredītu kopapjoma pieaugums vēl ir priekšā. Ja tā notiks, tad uzkrājumi attaisnos savu pielīdzināšanu zaudējumiem.
Dramatiskās pārmaiņas Latvijas banku sektorā lieku reizi ilustrē atgādinājums par situāciju vēl tikai pirms gada ap šo pašu laiku, kad Latvijas lielākās komercbankas nāca klajā ar paziņojumiem par 2008. gada peļņu: Swedbank – 59 miljoniem latu, SEB banka – 30 miljoniem, Nordea Latvijas filiāle – nepilniem 17 miljoniem un DnB NORD banka – kaut tikai 6,2 miljoniem. Melnā aita šajā kompānijā bija Parex banka ar zaudētiem 124 miljoniem latu. Šogad, t.i., 2009. gada rezultātu paziņošanas laikā Parex banka atkārto pērn sniegto rādītāju ar 107 miljonu latu zaudējumiem, bet uz pilnīgi cita fona. Swedbank ar 302 miljonu latu zaudējumiem ir pārspējusi Parex bankas divu gadu zaudējumu kopapjomu. Parex līmenī nonākusi SEB banka ar -129 miljoniem un turpat līdzās DnB Nord ar -87 miljoniem.
Savu stilu kaut daļēji notur Nordea banka ar -35 miljoniem, jo tas ir salīdzinoši mazāk nekā citās bankās attiecībā pret izsniegto kredītu apjomu. Citiem vārdiem sakot, Nordea atskaitās par salīdzinoši vislabāko kredītportfeli, kas neprasa veidot lielus uzkrājumus, kuri ir izšķirošais faktors peļņas vai zaudējumu uzrādīšanā. Tas bija secināms arī no Nordea atskaites par 2008. gadu un lika uzdot jautājumu, kur gan viena banka Latvijā dabū tādus klientus kā neviena cita banka. Nordea nevēlas publiskot savas prasmes šādu klientu piesaistīšanā (sk. Neatkarīgā 2009. gada 11. februārī).
Bankas gandrīz vai sacenšas ar ziņojumiem par uzkrājumu apjomiem kā garantijām banku noguldītājiem u.c. kreditoriem. Līdzīgi notiek ar ziņojumiem par banku administratīvo izdevumu samazināšanu. "Aizvadītajā gadā mēs strādājām tā, lai sniegtu bankas pakalpojumus atbilstoši šodienas pieprasījuma līmenim un nodrošinātu to par klientiem pieņemamām izmaksām," gada rezultātus raksturo SEB bankas prezidents Ainārs Ozols.
Lielākus zaudējumus cietušas bankas ir spiestas pastiprināt šāda veida apgalvojumus ar skaitliskiem pierādījumiem. Parex banka ziņo, ka personāla izmaksas samazinājusi par 41% un komandējumu izdevumus – pat par 91%; transporta izdevumi samazināti 65% un kancelejas izdevumi – par 58%. Swedbank atzīst, ka, "lai pielāgotos mazākiem biznesa apjomiem un ekonomiskai aktivitātei, darbinieku skaits Latvijā pērn samazināts par 25%, savukārt filiāļu tīkls samazināts par 18%". Tas nozīmē, ka šajā bankā darbu zaudējuši nepilni pieci simti cilvēku. Ziņu arhīvi liecina, ka sākotnēji banka nodomājusi 2009. gadā atlaist tikai 5–10% bankā strādājošo, bet skaitlis pieauga apmēram tāpat kā Latvijas 2009. gada iekšzemes kopprodukta sarukums.