Gada laikā sarucis ilgstošo darba meklētāju īpatsvars

Darba meklētāju skaits vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem 2014.gada pirmajā ceturksnī bija 118 700 cilvēku, tajā skaitā 15 500 jaunieši no 15 līdz 24 gadiem jeb 13% no kopējā darba meklētāju skaita, liecina Centrālās statistikas pārvaldes veiktā darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Pirmajā ceturksnī nedaudz vairāk nekā divas piektdaļas - 51 700 jeb 43,6% no darba meklētājiem vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem bija ilgstošie darba meklētāji, kuri darbu meklē 12 mēnešus un ilgāk. To īpatsvars ir samazinājies par 10,2 procentpunktiem, salīdzinot ar 2013.gada pirmo ceturksni, un par 2,9 procentpunktiem salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni.

Darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā pirmajā ceturksnī bija 11,9%, un gada laikā tas ir samazinājies par 1,1 procentpunktu (2013.gada pirmajā ceturksnī - 13,0%), bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, tas ir pieaudzis par 0,6 procentpunktiem (2013.gada ceturtajā ceturksnī - 11,3%).

Darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo jauniešu kopskaitā pirmajā ceturksnī bija 18,2%, kas ir par 4,7 procentpunktiem zemāks nekā pirms gada (22,9%) un par 3,5 procentpunktiem zemāks nekā iepriekšējā ceturksnī (21,7%).

Darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo jauniešu kopskaitā ir augsts, jo tikai neliela daļa jauniešu strādā un kopā ar darba meklētājiem veido ekonomiski aktīvo jauniešu skaitu, pret kuru tiek rēķināts darba meklētāju īpatsvars. Liela daļa jauniešu vēl mācās un nemeklē darbu, līdz ar to ir ekonomiski neaktīvi.

Ekonomiski neaktīvi pirmajā ceturksnī bija 503 300 iedzīvotāji no 15 līdz 74 gadiem jeb trešdaļa (33,5%) Latvijas iedzīvotāju vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem. Salīdzinājumā gan ar atbilstošo periodu gadu iepriekš, gan ar iepriekšējo ceturksni to īpatsvars ir samazinājies (attiecīgajos periodos bija 34,1% un 33,9% ekonomiski neaktīvu iedzīvotāju).

Ekonomika

Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) līdzekļu izlietojums netiek plānots izmaksu efektīvā veidā – siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšana nenotiek ar mazāko finanšu līdzekļu izlietojumu. Turklāt pieejamais finansējums ilgstoši netiek izmantots klimata pārmaiņu mazināšanai, līdz 2023. gada beigām uzkrājot jau 320 miljonus eiro, tādējādi neveicinot Latvijai noteikto SEG emisiju samazināšanas mērķu sasniegšanu.

Svarīgākais