Ziemeļkoreja ir paziņojusi, ka izstājas no līguma ar Dienvidkoreju, kas bija paredzēts nejaušu militāru sadursmju novēršanai Dzeltenajā jūrā, ziņo BBC.
ASV valsts sekretāte Hilarija Klintone uzskata, ka starptautiskajai sabiedrībai ir jāreaģē uz aizvien pieaugošo spriedzi Korejas pussalā pēc tam, kad Ziemeļkoreja tika atzīta par vainīgu Dienvidkorejas kuģa nogremdēšanā.
Reaģējot uz Dienvidkorejas pieņemto lēmumu par tirdzniecības pārtraukšanu ar saviem ziemeļu kaimiņiem, Ziemeļkorejas līderis Kim Čen Irs izsludinājis paaugstinātu kaujas gatavību valsts bruņotajos spēkos.
Vakar pasaules biržās atkal bija novērojams ievērojams akciju kursu un eiro vērtības kritums. Tas saistīts ne tik daudz ar bažām par iespējamu karadarbību starp Ziemeļkoreju un Dienvidkoreju, kā analītiķu brīdinājumu, ka Eiropas valstu problēmas var izraisīt jaunu globālo recesiju.
Ziemeļkorejas līderis Kims Čenirs izdevis rīkojumu armijai un civilajām organizācijām būt kaujas gatavībā, izskanot Seulas apsūdzībām par Phenjanas saistību ar dienvidkorejiešu karakuģa nogremdēšanu.
ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone ir brīdinājusi, ka Ziemeļkorejai par Dienvidkorejas kuģa nogremdēšanu, kas notika martā, būs jārēķinās ar starptautisku reakciju.
Dienvidkorejas kuģi Cheonan ar 46 jūrniekiem martā nogremdēja Ziemeļkoreja, – šāds ir starptautiskās izmeklēšanas komisijas vakar publicētā ziņojuma secinājums. Ziemeļkoreja bija piedraudējusi, ka gadījumā, ja par notikušo tiks sodīta, sāks karu, tomēr jau torpēdas raidīšana Dienvidkorejas kuģim ir uzskatāma par karadarbību.
Ziemeļkoreja ir paziņojusi par būtiskiem sasniegumiem kodoltermiskās enerģijas ieviešanā. Ir pamats skepsei par paziņojuma ticamību, jo, par spīti tam, ka šādā veidā būtu iespējams radīt daudz lētas un tīras enerģijas, nevienai valstij līdz šim tas vēl nav izdevies.
26. martā Dzeltenajā jūrā nogrimušais Dienvidkorejas karakuģis Cheonan visticamāk kļuvis par Ziemeļkorejas uzbrukuma upuri. Dienvidkorejas aizsardzības ministrija vakar apstiprinājusi, ka kuģa vrakā atrastas eksplozīvu ķīmisko materiālu pēdas un šādi materiāli tiek izmantoti torpēdu izgatavošanai.
Netālu no Ziemeļkorejas teritoriālajiem ūdeņiem vakar nogrima dienvidkorejiešu kuģis, un pastāv iespēja, ka kuģi skārusi Ziemeļkorejas torpēda, ziņo Reuters.
Ziemeļkoreja piedraudējusi ASV un Dienvidkorejai ar «līdz šim nepieredzētiem kodoluzbrukumiem», ja Vašingtona un Seula mēģinās destabilizēt politisko situāciju valstī, ziņo "Associated Press".
Taizemes prokuratūra ir atsaukusi apsūdzības pret pieciem cilvēkiem, kuri pagājušā gada nogalē tika aizturēti par ieroču kontrabandu no Ziemeļkorejas uz Irānu. Prokuratūra pieļauj, ka aizturētie noziegumā ir vainīgi, tomēr viņi tiks atbrīvoti, lai nesabojātu Taizemes attiecības ar šo cilvēku mītnes valstīm Baltkrieviju un Kazahstānu.
Taizeme pārtvērusi ieročus, ko Ziemeļkoreja bija sūtījusi Irānai. Šāda informācija ir atrodama slepenā ziņojumā, ko Taizemes vadība ir iesniegusi ANO Drošības padomes komitejai.
Rīt kādā modīgā Zviedrijas veikalā tirdzniecībā nonāks dizaineru darinātas džinsa bikses, kuru birkās lasāms — „Made in North Korea” jeb „Izgatavots Ziemeļkorejā”. Šis būs pirmais lielais komunistiskās valsts mēģinājums iekarot Rietumu modes pasauli.
Nabadzībā slīgstošās Ziemeļkorejas varas iestādes šķiet apņēmības pilnas pabeigt bēdīgi slavenās viesnīcas Ryugyong celtniecību. 330 metru augstā, piramīdai līdzīgā celtne, kuru žurnāls Esquire nodēvējis par "briesmīgāko ēku cilvēces vēsturē", joprojām spocīgi slejas virs Phenjanas, taču tagad viena no tās skaldnēm vismaz ir apdarināta ar alumīnija un stikla plāksnēm.
Ziemeļkorejas vadītāja Kima Čenira rīcībā ir seši grezni personiskie vilcieni braucieniem pa valsti un šo braucienu laikā sastāvs apstājas īpaši šim mērķim būvētās stacijās, kādu valstī ir 19, vēsta Dienvidkorejas avīze „Čoson Ilbo”, atsaucoties uz ASV un Dienvidkorejas izlūkdienestu datiem.