Ziemeļkorejas galvaspilsētā Phenjanā vakar valdīja sajūsma par veiksmīgo trīspakāpju raķetes Unha3 izmēģinājumu, kura rezultātā orbītā esot izdevies nogādāt klimata novērošanai paredzētu mākslīgo Zemes pavadoni.
Starptautiskā sabiedrība gan paudusi dziļu nožēlu un bažas, uzsverot, ka satelīta palaišana ir tikai aizbildinājums un patiesībā Ziemeļkoreja nodarbojas ar ballistisko raķešu izmēģinājumiem, neraugoties uz to, ka tādus veikt aizliegusi 2009. gadā pieņemta ANO Drošības padomes rezolūcija.
Savus kaimiņus Phenjana sasprindzinājumā sāka turēt jau decembra sākumā, kad īpaši neslēpjoties sāka gatavoties raķetes izmēģinājumam. Oficiāli tika ziņots, ka Unha3 (Piena ceļš3) mērķis ir nogādāt orbītā satelītu Kwangmyongsong3 (Mirdzošā zvaigzne3), kura uzdevums ir vākt informāciju par mūsu planētas klimatu. Reuters atgādina, ka šā gada aprīlī notikušais raķetes izmēģinājums beidzās neveiksmīgi un nepilnas divas minūtes pēc starta raķete iegāzās Dzeltenajā jūrā. Tāpēc Ziemeļkorejas aktivitātes bija radījušas ievērojamu spriedzi kaimiņvalstīs – Dienvidkorejas armijā tika izsludināta paaugstināta kaujas gatavība, bet Japānas pilsētās izvietoja Patriot pretgaisa aizsardzības kompleksus, kuru uzdevums bija notriekt raķeti, ja tā radītu kādus draudus Japānas iedzīvotājiem. Pat Krievija un Ķīna, kas tiek uzskatītas par Ziemeļkorejas sabiedrotajām, pauda savas bažas, jo iepriekšējie izmēģinājumi apliecinājuši – tehnoloģiski vāji attīstītajā Ziemeļkorejā izgatavotās raķetes mēdz arī nelidot tajā virzienā, kā to iecerējuši konstruktori un militārpersonas.
«Phenjana, kā jau ierasts, parūpējusies par pārsteigumiem,» vakar rakstīja britu raidkorporācijas BBC mājaslapa. Pirmais no šiem pārsteigumiem ir raķetes starta laiks. Proti, vēl šīs nedēļas sākumā Ziemeļkoreja paziņoja par būtiskām tehniskām problēmām, izlūkošanas dati pat liecināja, ka sagatavošanās darbi raķetes palaišanai ir pārtraukti. Tomēr, neraugoties uz to, vakarrīt īsi pirms desmitiem no rīta dažādu valstu radari uztvēra signālu, ka no Sohē poligona (Ziemeļkorejas rietumos, Tongčanri pilsētiņas apkaimē, dažu desmitu kilometru attālumā no robežas ar Ķīnu) tomēr ir startējusi raķete. Otrs, vēl lielāks pārsteigums ir tas, ka mēģinājums izrādījies veiksmīgs vai vismaz daļēji veiksmīgs. To, ka «Ziemeļkorejai izdevies nogādāt orbītā kādu objektu», apstiprinājuši arī Ziemeļamerikas gaisa telpas un kosmiskās aizsardzības aģentūras NORAD speciālisti. BBC, atsaucoties uz NASA, vēsta, ka orbītā nogādāti pat trīs objekti ar atšķirīgām trajektorijām. Tas vedina uz domām, ka izmēģinājums nav ritējis tik gludi kā iecerēts. Arī Japānas speciālisti, pētot raķetes atlūzu krišanas trajektoriju, secinājuši, ka netālu no Filipīnām Klusajā okeānā iegāzies ievērojams daudzums atlūzu, ļoti iespējams, ka kosmosā nav nogādāta daļa no derīgās kravas, bet tā, kas tur nokļuvusi, nav sasniegusi aplēsto orbītu. Tajā pašā laikā Japāna atzinusi, ka nekādus draudus raķete, kas pārlidoja Okinavas arhipelāgam, nav radījusi. «Mums nebija iemesla dot Patriot sistēmai rīkojumu to notriekt,» paziņojusi Japānas aizsardzības ministrija.
Tiesa, Japāna jau rosinājusi sasaukt ANO Drošības padomes sēdi, lai spriestu par reakciju uz notikušo izmēģinājumu un 2009. gada rezolūcijas pārkāpšanu. Phenjanas rīcību asi kritizējušas arī ASV un Dienvidkoreja, pat Ķīna un Krievija bijušas spiestas paust bažas par izmēģinājumu un atzīt, ka ANO Drošības padomes rezolūcija ir pārkāpta. Tiesa, nav domājams, ka padomes sēdē varētu tikt pieņemts lēmums par kādām jaunām sankcijām pret Ziemeļkoreju – visticamāk, tā aprobežosies ar tradicionālo nosodījumu. BBC citē Ķīnas ārlietu ministrijas pārstāvi Hun Lei, kurš aicinājis visas ieinteresētās puses «saglabāt vēsu prātu» un «rīkoties tā, lai vairotu uzticības gaisotni». Tiesa, nav skaidrs, kā ir iespējams uzticēties Ziemeļkorejas līderiem, kuri regulāri pārkāpj pašu dotos solījumus un nodarbojas ar provokācijām un šantāžu, norādījis viens no Dienvidkorejas prezidenta Lī Mjunbaka padomniekiem, kurš vēlējies palikt anonīms. Viņš uzsvēris, ka gadījumā, ja Drošības padome nerīkosies, Dienvidkorejai nāksies pieņemt vienpusēju lēmumu par sankciju paplašināšanu.
AP korespondents no Phenjanas vēsta, ka parasti klusajā Ziemeļkorejas galvaspilsētā vakar bijis īsts svētku noskaņojums un ierasti atturīgie ziemeļkorejieši nav kautrējušies paust savas emocijas. Lielākā daļa gandrīz vārds vārdā citējuši oficiālās ziņu aģentūras KCNA paziņojumu par to, ka Ziemeļkoreja par godu
100. gadadienai kopš pirmā un mūža prezidenta Kima Ir Sena dzimšanas dienas (tā gan bija pavasarī) veikusi grandiozu izrāvienu un apliecinājusi, ka tās vieta ir starp pasaules attīstītākajām valstīm. Interesanti, ka valsts televīzija par izmēģinājumu paziņojusi tikai vairāk nekā pusotras stundas pēc raķetes starta – acīmredzot pēc tam, kad speciālisti pārliecinājušies, ka kaut ko orbītā tomēr izdevies nogādāt. Toties pēc tam televīzijā atskaņotas patriotiskas dziesmas, bet diktore laiku pa laikam atkārtojusi, ka «visu valsti pārņēmis neiedomājams prieks». CNN gan ironiskā tonī norādījusi, ka šis prieks ziemeļkorejiešiem izmaksājis 1,3 miljardus dolāru. Katrs no diviem raķetes startiem maksājis pa 300 miljoniem dolāru, 400 miljoni ieguldīti Sohē poligona modernizācijā, bet vēl 300 miljoni iztērēti raķešu būvei. Ņemot vērā, ka vismaz 10% no Ziemeļkorejas 25 miljoniem iedzīvotāju regulāri cieš badu, bet vairāk nekā puse dzīvo zem nabadzības sliekšņa, šos līdzekļus varēja izmantot racionālāk.
Taču valsts jaunajam līderim Kim Čen Inam licies svarīgāk pienācīgi atzīmēt pirmo gadadienu kopš sava tēva Kima Čen Ira nāves (tā apritēs 17. decembrī) un atgādināt kaimiņiem par Ziemeļkorejas militāro varenību. Iespējams, ka tā ir tikai sagadīšanās, taču raķetes izmēģinājums sarīkots nepilnu nedēļu pirms Dienvidkorejā paredzētajām parlamenta vēlēšanām. Lepojoties ar satelīta palaišanu, Phenjena arī nav kavējusies Seulai atgādināt, ka divi Dienvidkorejas mēģinājumi nogādāt orbītā mākslīgos Zemes pavadoņus ir beigušies neveiksmīgi.
Taču, pēc speciālistu domām, svarīgākais tomēr nav pavadonis, bet gan pati raķete – Ziemeļkoreja aktīvi attīsta šo nozari, vēloties savā rīcībā iegūt ballistisko raķeti, kas varētu sasniegt ASV rietumu piekrasti, ir pārliecināts amerikāņu ieroču eksperts Sedriks Leitons. Savukārt viņa dienvidkorejiešu kolēģis Čae Jun Seoks uzskata, ka Phenjanas mērķis ir šādu raķeti aprīkot ar kodolieročiem, kas jau ir šīs valsts rīcībā.