zeme

Zinātnieki apgalvo, ka tas varētu būt spēcīgs arguments par labu pagātnes dzīvībai uz Sarkanās planētas, vēsta “The Guardian”, jo NASA roveris “Perseverance” ir atklājis sarežģītas oglekļa molekulas iežu paraugos uz Marsa. Secinājumu gan var izdarīt tikai laboratorijas uz Zemes.

Džefs Bezoss uzskata, ka cilvēcei ir jādodas uz Mēnesi ne tikai izpētes nolūkos, bet arī lai glābtu planētu no tehnoloģiju un rūpniecības ietekmes.

Tibetas iedzīvotāji pērkona negaisa laikā redzēja milzīgus sarkanās gaismas stabus, ziņo “India Today”.

Krievijas varas iestādes Maskavas apgabalā konfiscējušas 12 pamestas lauksaimniecības zemes vienības ar kopējo platību 488 hektāri, ziņo “The Moscow Times”.

Nākamo piecu gadu laikā vidējā temperatūra uz Zemes pārspēs jaunus rekordus. Paredzams, ka viens periods būs karstākais vismaz 70 gadu laikā. Sinoptiķi prognozē, ka 2027. gads būs karstākais gads. Šī prognoze ir balstīta uz ANO Pasaules Meteoroloģijas organizācijas (WMO) datiem, ziņo “TengriLife”.

NASA TESS satelīts astoņus gadus rūpīgi fotografēja nakts debesis, reģistrējot visas tālo zvaigžņu spilgtuma izmaiņas. Zinātnieki apvienoja šos fragmentus vienā milzu mozaīkā, radot pilnīgāko cilvēcei zināmo tālo pasauļu atlantu, liecina NASA dati.

Zinātnieki ir atklājuši neizbēgamo cilvēces galu, ko iepriekš noteikusi pati daba. Mūsu dzīve neturpināsies mūžīgi.

"Artemis II" misijas astronauti gatavojas savam Mēness posmam. Pirmdien, 6. aprīlī, plkst. 5.42 pēc Centrāleiropas laika viņu kosmosa kuģis "Orion" veiksmīgi iegāja zonā, kur Mēness gravitācija uz to iedarbojas spēcīgāk nekā Zemes gravitācija. Cita starpā misijas dalībnieki drīzumā testēs jaunus skafandrus, kas spēj nodrošināt autonomu elpošanu līdz pat sešām dienām.

Mēness attālinās no Zemes, pakāpeniski pagarinot mūsu dienas un izmainot visas planētas līdzsvaru, raksta “The Daily Galaxy”.

Zinātnieki atspēkojuši mītu par "retrogrādo Merkuru". Neparastā parādība debesīs esot tikai optiska ilūzija un nekādi neietekmē cilvēka dzīvi, ziņo "Tengri Life". "Retrogrādais Merkurs" ir tikai vizuāla ilūzija.

Astronomi spekulē, ka tās temperatūra varētu būt zemāka par -70°C. Zinātnieki ir atklājuši potenciāli apdzīvojamu planētu.

Unikāls astronomisks notikums, ko Zemes iedzīvotāji varēs novērot 2026. gada janvāra pirmajās dienās, neatkārtosies līdz 23. gadsimtam un nekad iepriekš nav noticis pareizticīgo Ziemassvētkos. Tas ietver gandrīz perfektu Saules konjunkciju ar Veneru un Marsu. Tā ir mistiska sakritība.

Zeme ne vienmēr būs apdzīvojama - saskaņā ar NASA zinātnieku aprēķiniem sadarbībā ar Toho universitāti, aptuveni miljarda gadu laikā skābeklis izzudīs no planētas atmosfēras, raksta “Le Ravi”.

Daži zinātnieki apgalvo, ka esam nonākuši "sestajā masveida izmiršanā", kas ir līdzīga tai, kas iznīcināja dinozaurus pirms 66 miljoniem gadu, taču šoreiz tā ir cilvēku izraisīta bioloģiska iznīcināšana, nevis pilsētas lieluma asteroīds, raksta “CNN”.

Zinātnieki Antarktīdā ir atklājuši vairāk nekā 300 zemūdens kanjonus, ziņo “IFLScience”.

Virs mākoņiem un ozona slāņa aug milzīga anomālija - zinātnieki gadu desmitiem ir novērojuši smalku, bet noturīgu Zemes magnētiskā lauka defektu, raksta “Ecoticias”.

Vidusjūra ir sasilusi līdz neparasti augstam līmenim. Zemes enerģijas līdzsvars ir izjaukts, apgalvo zinātnieki, raksta DW.

Pastāv izplatīts mīts, ka Lielo Ķīnas mūri un Ēģiptes piramīdas var redzēt no kosmosa, tomēr, ja ignorē augstas kvalitātes satelītattēlus un ņem vērā tikai skatu ar neapbruņotu aci, piemēram, no Starptautiskās kosmosa stacijas iluminatora, tad šie divi pasaules brīnumi no kosmosa ir gandrīz neredzami, raksta “Farmingdale Observer”.

Zinātnieki ir atklājuši milzīgu apslēptu okeānu 644 km zem Zemes virsmas, raksta “Daily Galaxy”.

Dienas garums uz Zemes var nebūt tik nemainīgs, kā mēs esam pieraduši domāt - gadsimtiem ilgi mēs esam dzīvojuši 24 stundu ciklā, taču jaunākie pētījumi liecina, ka planētas rotācija pakāpeniski palēninās un tālā nākotnē diennakts varētu ilgt 25 stundas, raksta “The Daily Galaxy”.