Pirms 66 gadiem kāds slavens fiziķis prezentēja "Pastardienas vienādojumu". Saskaņā ar viņa aprēķiniem kritiskais brīdis pienāks 2026. gada 13. novembrī.
Mali tuksnesī atrastais 800 gramus smagais, pavisam parasta izskata akmens izrādījies Marsa meteorīts. Portāls “Futura”, atsaucoties uz NASA pētījumu, ziņo, ka šis akmens pieder pie senākajiem Marsa garozas paraugiem, kādi jebkad nonākuši uz Zemes.
Mums mācīja, ka Zeme riņķo ap Sauli pa noslēgtu riņķa līniju. Patiesībā pēdējo 4,5 miljardu gadu laikā Zeme ne reizi nav atgriezusies tajā pašā telpas punktā, raksta "Philosophy Of Physics".
Jau piektdien, 6. novembrī, uz Zemes varētu nokrist NASA kosmiskais teleskops “Swift”. Mēģinājums glābt aparātu ar īpaša robota palīdzību cietis neveiksmi, un teleskops turpina zaudēt augstumu. Saskaņā ar ASV Kosmosa spēku prognozēm tā nokrišana gaidāma tuvākajās dienās, vēsta medijs “Index”.
Astronomi atklājuši jaunas detaļas par noslēpumainu objektu, kas atrodas tikai aptuveni 7,5 gaismas gadu attālumā no Zemes. Tur novēroti ūdens mākoņi, kuru biezums laika gaitā mainās — līdzīgi laikapstākļu procesiem uz mūsu planētas, raksta “EurekAlert!”
Planētas lielais vecums vēl nenozīmē, ka uz tās izveidosies sarežģītas dzīvības formas — eksoplanētu var apdzīvot tikai mikroorganismi. Žurnālā „International Journal of Astrobiology” publicēts pētījums liecina, ka daudz būtiskāks par planētas vecumu var būt fotosintēzei pieejamās enerģijas daudzums.
Mūsdienās ar skābekli bagāta atmosfēra šķiet pašsaprotama Zemes sastāvdaļa, taču tāda tā nebūs mūžīgi – zinātnieku veiktā datormodelēšana liecina, ka aptuveni pēc miljarda gadu mūsu planētas atmosfērā var sākties straujš skābekļa daudzuma kritums, raksta “BBC Sky at Night”.
Pulkstenis mums rāda, ka diennaktī ir 86 400 sekundes, taču pati Zeme šim precīzajam grafikam neseko. Pēdējo sešu desmitgažu laikā diennakts ilgums ir mainījies par dažām milisekundēm – reizēm diena kļūst nedaudz garāka, reizēm īsāka, raksta “Earth”.
Jauns ģeodēzisks novērtējums liecina, ka Zemes virsma pēdējās desmitgadēs ir piedzīvojusi globālas izmaiņas – polārie reģioni ir sākuši straujāk celties, savukārt apgabali pie ekvatora, gluži pretēji, grimst, raksta “Daily Galaxy”.
Zemes un masīvas Marsa izmēra protoplanētas sadursme, visticamāk, izraisīja mūsu Mēness veidošanos. Tiek uzskatīts, ka Mēness veidošanos izraisīja tieši Zemes veidošanās aizsākums, raksta "DW".
Zinātnieki ir snieguši satraucošu prognozi par to, kāda varētu būt dzīvība uz Zemes līdz 21. gadsimta beigām. Viņi lēš, ka globālā sasilšana, plaši izplatīti meža ugunsgrēki, tradicionālās lopkopības noriets un ģenētiskās inženierijas attīstība varētu radikāli mainīt pasauli, kādu mēs to pazīstam, raksta “Daily Mail”, atsaucoties uz pētījumu, kas publicēts “Australian Journal of Botany”.
Zinātnieki apgalvo, ka tas varētu būt spēcīgs arguments par labu pagātnes dzīvībai uz Sarkanās planētas, vēsta “The Guardian”, jo NASA roveris “Perseverance” ir atklājis sarežģītas oglekļa molekulas iežu paraugos uz Marsa. Secinājumu gan var izdarīt tikai laboratorijas uz Zemes.
Krievijas varas iestādes Maskavas apgabalā konfiscējušas 12 pamestas lauksaimniecības zemes vienības ar kopējo platību 488 hektāri, ziņo “The Moscow Times”.
Nākamo piecu gadu laikā vidējā temperatūra uz Zemes pārspēs jaunus rekordus. Paredzams, ka viens periods būs karstākais vismaz 70 gadu laikā. Sinoptiķi prognozē, ka 2027. gads būs karstākais gads. Šī prognoze ir balstīta uz ANO Pasaules Meteoroloģijas organizācijas (WMO) datiem, ziņo “TengriLife”.
NASA TESS satelīts astoņus gadus rūpīgi fotografēja nakts debesis, reģistrējot visas tālo zvaigžņu spilgtuma izmaiņas. Zinātnieki apvienoja šos fragmentus vienā milzu mozaīkā, radot pilnīgāko cilvēcei zināmo tālo pasauļu atlantu, liecina NASA dati.