NASA superdators aprēķinājis precīzu dzīvības beigu datumu uz Zemes

Zinātnieki ir atklājuši neizbēgamo cilvēces galu, ko iepriekš noteikusi pati daba. Mūsu dzīve neturpināsies mūžīgi.

Pastardienas pulkstenis ir tuvāk pusnaktij nekā jebkad agrāk, daļēji pateicoties potenciālajai konfrontācijai starp Ķīnu un Amerikas Savienotajām Valstīm, kas draud saistībā ar Donalda Trampa ierosināto Hormuza šauruma blokādi. Bet, pat, ja cilvēcei izdosies izvairīties no trīskāršajiem draudiem - klimata pārmaiņām, mākslīgā intelekta izraisītas katastrofas un kodolkara, mūsu pasaule joprojām saskarsies ar savu ierobežoto eksistenci, raksta “Unian”. Atomzinātnieku biļetens 1947. gadā izveidoja Pastardienas pulksteni, lai tas kalpotu kā brīdinājums par cilvēku izraisītas apokalipses draudiem. Tomēr, saskaņā ar laikraksta “Daily Star” sniegto informāciju, neizbēgamais dabiskais visas dzīvības uz Zemes gals tuvojas neatkarīgi no mūsu rīcības. Pēc pētnieku Kazumi Ozaki un Kristofera T. Reinharda domām, šis gals iestāsies ievērojami ātrāk nekā iepriekš prognozēts. Aptuveni pirms 2,5 miljardiem gadu Zemes atmosfērā bija ļoti maz skābekļa, taču jaunas dzīvības formas parādīšanās, kas kā blakusproduktu ražoja skābekli, situāciju pilnībā mainīja. Tā sauktais oksidācijas notikums iznīcināja praktiski visus dzīvos organismus uz planētas tajā laikā, radot ļoti skābekļa piesātinātu un — kā uzsvēra Ozaki un Reinhards — attālināti nosakāmu biosfēru. Tomēr šī ar skābekli bagātā vide, no kuras mēs esam atkarīgi, nav obligāti pastāvīga iezīme. Izmantojot NASA Astrobioloģijas institūta datus, Ozaki un Reinhards aprēķināja, ka mūsu atmosfēras derīguma termiņš pienāks daudz ātrāk nekā gaidīts. "Daudzus gadus Zemes biosfēras dzīves ilgums ir apspriests, pamatojoties uz pastāvīgo Saules gaismas pieaugumu," skaidroja pētījuma vadošais autors Ozaki. Jaunais pētījums liecina, ka iepriekšējās aplēses, kas paredzēja, ka mūsu planēta kļūs neapdzīvojama dzīvībai tādā formā, kādu mēs to pazīstam, aptuveni divu miljardu gadu laikā mūsu māteszvaigznes sastāva izmaiņu dēļ, bija ievērojami pārvērtētas. Tomēr tūlītēja iemesla bažām nav. Zinātniskajā žurnālā "Nature Geoscience" publicēts pētījums liecina, ka divu miljardu gadu vietā mums ir joprojām komfortabli viens miljards gadu. NASA datoraplēses norāda, ka mūsu neizbēgamā izmiršana notiks aptuveni pēc 1 000 002 021. gada. Iedomāsimies uz brīdi, ka cilvēcei izdodas pārvarēt savas destruktīvās tieksmes un apvienoties, lai atrastu risinājumu klimata pārmaiņām. Cilvēkiem šajā tālajā nākotnē varētu būt kādi līdzekļi, lai vai nu labotu situāciju, vai arī izvairītos no problēmas.