Zāles

Nenoliedzami zāles daudziem cilvēkiem ir tāda pati pirmās nepieciešamības prece kā dienišķā maize. Meklēt pārtiku par iespējami zemākām cenām šķiet pašsaprotami, bet, ja runa ir par zālēm, traucē gan neziņa, gan aizspriedumi, reizēm arī nespēja iedziļināties veselības aprūpes profesionāļu teiktajā, dažkārt vienkārši nav laika speciāli meklēt informāciju.

Būdami praktiski ļaudis, mēs allaž meklējam iespēju lētāk iegādāties preces un pakalpojumus, sekojam cenām, gaidām sezonas atlaides un īpašos piedāvājumus. Aptieka, protams, nav parasta tirdzniecības vieta, tomēr arī tie, kuriem ārsts nozīmējis recepšu medikamentus, vairumā gadījumu var izvēlēties ekonomiski izdevīgākos zāļu variantus, proti, iegādājoties patentbrīvās jeb ģenēriskās zāles. Daļa Latvijas iedzīvotāju šo iespēju aktīvi izmanto. Pēc Zāļu valsts aģentūras (ZVA) datiem, vidējā iepakojuma cena 2016. gadā ģenēriskajām zālēm bija 4,69 eiro, bet oriģinālajām – 19,60 eiro.

Kompensējamo zāļu sarakstu Latvijā papildinājuši inovatīvie medikamenti C hepatīta ārstēšanai, kuri tiek piešķirti, prioretizējot pacientus, proti, nosakot, kuram pacientam modernie medikamenti tiks piešķirti vispirms, ņemot vērā slimības jau nodarīto kaitējumu. Taču joprojām Latvija izskatās kā bārenīte uz kaimiņu valstu fona – Latvijas Veselības ekonomikas asociācija secinājusi: valsts kompensējamo zāļu sarakstā Lietuvā un Igaunijā ir iekļauts divreiz vairāk jaunākās paaudzes medikamentu nekā Latvijā.

Ir gadījumi, kad ir iespējams izvēlēties starp lētākiem un dārgākiem medikamentiem ar teju vienādu sastāvu. Tomēr ir arī gadījumi, kad šāda izvēle nepastāv, jo ir tikai viens medikaments, kas ārstē konkrēto kaiti. Viens no šādiem medikamentiem ir zāles pret malāriju. Turklāt izrādās, ka Latvijā šīs zāles ir divas reizes dārgākas nekā Igaunijā, vēsta raidījums "4. studija".

Kāds bērna tēvs sašutis par zāļu cenām bērniem. Medikaments, kas domās saaukstēšanās laikā, trīs mēnešu laikā kļuvis par vairāk nekā četriem eiro dārgāks.

Līgai ir 52 gadi, viņa ir precējusies un audzina 12 gadus vecu dēlu. Līga ir skolotāja, strādājusi par skolotāju Jaunpiebalgā, privātskolā Rīgā, kā arī bērnu namā. Ģimene jau 13 gadus dzīvo Baložos, kur iekopta piemājas saimniecība ar govīm, cūkām, dārzu un siltumnīcu. 10 gadus Līga aprūpēja savu smagi slimo vīra mammu. Šobrīd lielākā daļa saimniecības likvidēta Līgas pašas slimības dēļ, raksta Ziedot.lv.

Antibiotikas joprojām Latvijā mēdz lietot nepamatoti – tā secināts zaļās farmācijas uzņēmuma “Silvanols” un pētījumu centra “SKDS” veiktajā pētījumā, kurā izzināti iedzīvotāju ieradumi un rīcība dažādu saaukstēšanās saslimšanu gadījumos. Lielākā daļa jeb 52% Latvijas iedzīvotāju saaukstēšanās saslimšanu gadījumos lieto antibiotikas. Ceturtā daļa no tiem antibiotikas lieto patvaļīgi – saslimšanas gadījumā izlietojot antibiotikas, kas palikušas pāri no iepriekšējā antibiotiku lietošanas kursa, vai bez ārsta receptes citādi iegūstot antibiotikas, kas lietotas iepriekšēju saslimšanu laikā.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien atbalstīja priekšlikumu novirzīt papildu 520 000 eiro nākamā gada budžetā kompensējamo medikamentu apmaksai.

Latvijā, pēdējo gadu laikā ņemot vērā ziņojumus par zāļu blakusparādībām, kopš 2015. gada janvāra kopumā ir izvērtēti vairāk nekā 40 signālu par jauniem riskiem. Tā rezultātā virknei Latvijā reģistrētu zāļu ir papildināti lietošanas norādījumi, lai šos riskus novērstu.

Šodien, 8.novembrī, Ministru kabineta sēdē atbalstīts jautājums par papildus līdzekļu - 4,6 milj.eiro - piešķiršanu veselības aprūpes nozarei kompensējamo medikamentu apmaksai.

Kompensējamo zāļu budžetā trūkst vismaz 14 miljonu eiro, lai līdz gada beigām pilnībā nosegtu visu medikamentu apmaksu, taču valdība tikai daļēji mazina deficītu, piešķirot vien 4,2 miljonus eiro.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) brīdina par uztura bagātinātāju vīriešiem "iERECT", kurš var būt bīstams lietotāju veselībai, jo satur neatļautas farmaceitiskas vielas, kas var izsaukt infarktu un asinsspiediena izmaiņas, ziņo aģentūra LETA.

Mazāk nekā pusei jeb 43% aptaujāto iedzīvotāju veselība ir svarīgāka par zāļu cenu, liecina Zāļu valsts aģentūras (ZVA) mājaslapā veiktā aptauja.

Šā gada pirmajā pusgadā Zāļu valsts aģentūra ir saņēmusi 171 zāļu blakņu ziņojumu, kas ir vairāk nekā pagājušajā gadā tādā pašā laika periodā.

Zāļu kopējais apgrozījums pagājušajā gadā bija 332 miljoni eiro, un tas gadu no gada pieaug, tomēr lauvas tiesu patērēto medikamentu ir tieši recepšu zāles – 81 procents.

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pazeminātās likmes atcelšana bezrecepšu medikamentiem pasliktinās sabiedrības veselības stāvokli, aģentūrai LETA pauda Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis Pauls Princis.

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pazeminātās likmes atcelšana bezrecepšu medikamentiem palielinās zāļu nepieejamību pacientiem, aģentūrai LETA norāda Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācijas (LPMA) valdes priekšsēdētājs Egils Jurševics.

Lai gan atbildīgās instances uz ārstu un pacientu palīgā saucienu atbildēja: «Neuztraucieties, zāles būs!», reālajā dzīvē tā nenotika. Piektdien hemofilijas pacientiem joprojām dzīvībai svarīgo un vienīgo valsts kompensēto medikamentu aptiekās nebija.

Latvijā būs atļauts saņemt zāles personīgai lietošanai pasta sūtījumos no trešajām pasaules valstīm. To paredz valdības apstiprinātie Veselības ministrijas izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka zāļu izplatīšanas un kvalitātes kontroles kārtību. Taču pacientam būs jāuzņemas pilna atbildība par zāļu lietošanu.

Valdība šodien nolēma atcelt ierobežojumus zāļu saņemšanai pa pastu no trešajām valstīm, kas paredzētas personīgai lietošanai.