Būdami praktiski ļaudis, mēs allaž meklējam iespēju lētāk iegādāties preces un pakalpojumus, sekojam cenām, gaidām sezonas atlaides un īpašos piedāvājumus. Aptieka, protams, nav parasta tirdzniecības vieta, tomēr arī tie, kuriem ārsts nozīmējis recepšu medikamentus, vairumā gadījumu var izvēlēties ekonomiski izdevīgākos zāļu variantus, proti, iegādājoties patentbrīvās jeb ģenēriskās zāles. Daļa Latvijas iedzīvotāju šo iespēju aktīvi izmanto. Pēc Zāļu valsts aģentūras (ZVA) datiem, vidējā iepakojuma cena 2016. gadā ģenēriskajām zālēm bija 4,69 eiro, bet oriģinālajām – 19,60 eiro.
Ar ģenēriskajiem medikamentiem vēl arvien saistīta zināma neizpratne. Ja jau patentbrīvo zāļu kvalitāte, efektivitāte un drošums ir tādi paši kā oriģinālajām zālēm, tad kā iespējams, ka tās ir stipri lētākas? Katram jaunam medikamentam - oriģinālajām zālēm - sākotnēji tiek piešķirta patenta aizsardzība, kas nodrošina monopolstāvokli. Tas vajadzīgs, lai ražotājs, kurš izgudrojis šīs zāles, varētu atpelnīt naudu, kas ieguldīta jaunā medikamenta izpētē. Eiropā patentu parasti piešķir uz 10-15 gadiem. Kad patenta aizsardzība beidzas, arī citi medikamentu ražotāji drīkst sākt ražot zāles, kas satur to pašu aktīvo vielu tādā pašā daudzumā - tās tad arī ir patentbrīvās zāles. Vairs nav jāiegulda laiks un līdzekļi pētījumos ar dzīvniekiem un cilvēkiem, bet tā vietā ražotājam ir jāveic biopieejamības pārbaude - jāpierāda, ka ģenēriskās zāles cilvēka organismā uzsūcas tādā pašā koncentrācijā un ātrumā kā oriģinālais medikaments. Samazinātās izpētes izmaksas, kā arī konkurence starp vairākiem ražotājiem izskaidro, kāpēc ģenēriskās zāles ir lētākas nekā oriģinālie preparāti. Ražotāji piešķir saviem produktiem dažādus nosaukumus, kas reizēm mulsina zāļu lietotājus, bet visiem ir vienāds starptautiskais nepatentētais nosaukums jeb vispārīgais nosaukums.
Lai iedzīvotājus informētu par maciņam draudzīgākām zāļu alternatīvām, biedrība Veselības projekti Latvijai sadarbībā ar ZVA šodien uzsāk informatīvu kampaņu Kā nepārmaksāt par zālēm?
Jautājam ekspertiem
Pacientiem jāizprot, ko un kāpēc lieto
Dr. Ilze Aizsilniece, ģimenes ārste, Latvijas Ārstu biedrības viceprezidente
- Vai jūs, izrakstot pacientiem recepšu medikamentus, parasti lietojat starptautiskos nepatentētos nosaukumus?
- Cenšos izrakstīt zāles, izmantojot starptautiskos nepatentētos nosaukumus (SNN); to paredz arī noteikumi par kompensējamo zāļu izrakstīšanu. Prasība izrakstīt zāles ar SNN pastāv ļoti daudzās Eiropas valstīs, arī ASV daudzas apdrošināšanas kompānijas pieprasa receptē norādīt tikai SNN. Šo praksi kā metodi racionālas zāļu lietošanas veicināšanai iesaka arī Pasaules Veselības organizācija.
- Vai, jūsuprāt, ārstam vajadzētu interesēties par medikamentu cenām un pacienta maksātspēju?
- Ir jāsaprot, ko pacients var atļauties. Tas ir arī ir viens no racionālas zāļu lietošanas pamatprincipiem - zāles pacientam par pieņemamu cenu.
- Vai pacientiem vajadzīga izpratne par oriģinālajām un ģenēriskajām zālēm?
- Domāju, ka viņiem ir jāizprot, kas un kāpēc tiek lietots. Tikai tā mēs varam panākt pacientu līdzestību.
- Kā jūs rīkojaties gadījumos, kad kāds speciālists ir jūsu pacientam izrakstījis oriģinālpreparātu ar norādi, ka to nedrīkst aizstāt ar ģenēriķi?
- Es cienu kolēģu viedokli šādos gadījumos, jo apšaubīšana un strīdēšanās pacienta terapijas laikā var tikai mazināt viņa līdzestību.
- Dzirdēts viedoklis, ka ģenēriskās zāles nav tik efektīvas un izraisa vairāk blakusparādību nekā oriģinālās. Kāda ir jūsu pieredze - vai tā patiešām ir?
- Man nav šādas pieredzes, turklāt kā ārsts nevaru noteikt zāļu kvalitāti. Kvalitātes noteikšanai ir nepieciešami laboratoriski izmeklējumi, ko var veikt tikai nopietnas laboratorijas, kas strādā sadarbībā ar zāļu aģentūrām. Bioekvivalence ģenēriskajām zālēm ir jāpierāda pētījumos, pirms šīs zāles tiek reģistrētas. Man nav iemesla neuzticēties Zāļu valsts aģentūrai.
Vairums labprāt grib lētāko risinājumu
Sigita Čulkstena, Dzirciema aptiekas vadītāja, Latvijas Brīvo farmaceitu apvienības vadītāja
- Vai jūsu aptieka piedāvā klientiem lētākās ģenēriskās zāles arī gadījumos, kad nav runa par valsts kompensētiem medikamentiem?
- Man pat grūti šajā ziņā nodalīt kompensējamās un nekompensējamās zāles, jo mēs jebkurā gadījumā cenšamies piedāvāt lētākos variantus arī nekompensējamiem medikamentiem, ļoti bieži tās ir ne tikai ģenēriskās, bet arī paralēli importētās zāles (paralēlais zāļu imports ir nacionālajā reģistrācijas procedūrā, kā arī savstarpējā atzīšanas procedūrā reģistrēto zāļu ievešana no vienas Eiropas Savienības dalībvalsts otrā, ja tās importē vairumtirgotājs, kas nav šo zāļu ražotājs, reģistrācijas īpašnieks vai to pilnvarots pārstāvis - red.). Mūsu uzstādījums tāds ir bijis pastāvīgi, un cilvēki zināmā mērā tam uzticas.
- Cilvēki reizēm atzīst, ka viņiem ir neērti aptiekā jautāt, vai nevarētu dabūt lētākas zāles...
- Visbiežāk mēs paši, redzot, ka izrakstītas kādas dārgākas zāles, uzreiz jautājam: vai esat informēts, ka jums būtu iespēja iegādāties arī lētākas zāles? Tikai daži procenti lētākajam risinājumam saka kategorisku nē, bet lielākā daļa to labprāt izvēlas. Daudzi interesējas, vai šīs zāles ir simtprocentīgi identiskas. Tad mēs atbildam - eksperti visā pasaulē uzskata, ka tās ir līdzvērtīgas. Cilvēks sāk zāles lietot, un, ja tās dod rezultātu, tad viņš pie tām arī paliek.
- Vai kādreiz lētākās zāles nedod tik labu efektu kā dārgākās?
- Vismaz mūsu aptiekā tie ir tikai daži gadījumi, pārsvarā neviens nav sūdzējies, ka, nomainot dārgākas zāles pret lētākām, būtu sliktāks rezultāts. Ja tā notiek, tad jāsāk domāt, ka varbūt konkrētajā gadījumā zāļu uzsūkšanos ietekmē kādas palīgvielas. Kādreiz ir bijuši pārmetumi, ka atšķiras kāda aktīvās vielas daudzuma nianse, bet man jāsaka, arī katrs cilvēks un katra viņa diena ir atšķirīga.
- Pērkot apģērbu, apavus vai sadzīves tehniku, mēs lielu uzmanību pievēršam ražotājvalstij. Vai arī medikamentu gadījumā šim kritērijam ir nozīme?
- Patērētājam nav zināms, kur ir ražota aktīvā viela. Uz iepakojuma norādīts ražotājs, kurš šo aktīvo vielu iestrādājis zāļu formā. Protams, slaveni ražotāji lepojas arī ar savām laboratorijām, kur uztur ļoti augstus kvalitātes kritērijus un tamlīdzīgi, bet jebkurā gadījumā laba zāļu ražošanas prakse ir jāievēro visos uzņēmumos, kuru zāles ienāk Latvijā, un uz to vajadzētu paļauties.
- Kāda ir jūsu aptiekas sadarbība ar ārstiem?
- Ņemot vērā mūsu aptiekas atrašanās vietu, sadarbība lielākoties ir ar Stomatoloģijas institūta ārstiem, un viņi atbalsta to, ka mēs piedāvājam lētākos analogus, jo tad pacientam ir lielākas iespējas nopirkt visas zāles, kuras ārsts viņam ir paredzējis.
- Vai pacientam ir atklāti jāstāsta ārstam par savu materiālo situāciju?
- Būtu labi, ja ārsts jau uzreiz pacientam pajautātu, vai viņš būs spējīgs nopirkt dārgās zāles. Pacients, kurš neatklāj, ka viņam trūkst naudas, var nolemt lietot tikai daļu nozīmēto medikamentu vai nepirkt zāles vispār, kas ir sliktākais scenārijs. Es domāju, ka tādā gadījumā jebkurš ārsts, arī tas, kurš parasti nozīmē oriģinālpreparātus, piekritīs, ka tomēr labāk lai pacients lieto lētākas zāles.
- Kādos gadījumos aptiekas farmaceits nevar klientam piedāvāt lētāku risinājumu?
- Farmaceits ir diezgan bezspēcīgs situācijā, kad ārsts pacientam nozīmējis kombinētus preparātus no divām vai trim zāļvielām. Šādiem kombinētiem preparātiem ģenēriskie analogi ir ļoti retos gadījumos. Lai gan visas aktīvās vielas ir pieejamas arī atsevišķi un tās varētu iegādāties par ļoti zemām cenām, farmaceits nedrīkst izsniegt trīs atsevišķas zāles, ja tā ir kompensācijas recepte. Kombinētajam preparātam pacienta līdzmaksājums būtu 20 eiro mēnesī, kamēr trim atsevišķajām sastāvdaļām - kopā varbūt trīs eiro, kas pacientam var izrādīties milzīga starpība. Nozīmējot kombinētās zāles, ārsts, iespējams, cenšas palielināt pacienta līdzestību. Protams, var gadīties, ka cilvēkam ir relatīvi vieglāk ieņemt vienu tableti, nevis trīs, tāpat arī ir pacienti ar atmiņas problēmām, kuriem nav tuvinieku, kas varētu sekot zāļu lietošanai. Bet, ja cilvēks var šīs lietas izprast un atcerēties, tad noteikti var lietot trīs atsevišķas tabletes, ja vien viņam izskaidro, ka tajās ir precīzi tās pašas aktīvo vielu devas un ka visas jālieto vienlaikus.
- Vai aptiekas ir ieinteresētas taupīt klientu naudu?
- Mans ieskats, kuru es visu mūžu esmu ievērojusi, ir tāds, ka mēs strādājam tā, lai ar klientiem veidotos ilgtermiņa saikne. Tad, kad iegūstam viņu uzticību, cenšoties viņu līdzekļus ietaupīt, šie cilvēki mūs atceras un pie mums atgriežas. Grūti pateikt, kā ir citur, taču farmaceitam ir jādara tā, kā klientam ir vislabāk, un ļoti gribētos, lai tiešām visi mēs tā arī domātu.
