\\Māja
NODERĪGI: Kā iegādāties zāles gudrāk un lētāk
 
©Ekrānšāviņš no avīzes

Nenoliedzami zāles daudziem cilvēkiem ir tāda pati pirmās nepieciešamības prece kā dienišķā maize. Meklēt pārtiku par iespējami zemākām cenām šķiet pašsaprotami, bet, ja runa ir par zālēm, traucē gan neziņa, gan aizspriedumi, reizēm arī nespēja iedziļināties veselības aprūpes profesionāļu teiktajā, dažkārt vienkārši nav laika speciāli meklēt informāciju.

Ja tā, martā un aprīlī noteikti ieteicams izmantot iespējas, ko sniedz Zāļu valsts aģentūras (ZVA) un biedrības Veselības projekti Latvijai īstenotā informatīvā kampaņa par iespējām no plašā zāļu klāsta izvēlēties vairākas alternatīvas zāles ar to pašu aktīvo vielu, bet atšķirīgu cenu, uzzināt, kas ir ģenēriskās jeb patentbrīvās zāles, kādas ir to priekšrocības un vai tām var uzticēties. Kampaņas organizētāji sola iedzīvotājiem domātos informatīvos bukletus nogādāt visās Latvijas bibliotēkās un informācijas izplatīšanā iesaistīt arī aptiekas.

«Kampaņas ietvaros Zāļu valsts aģentūra aicina pacientus iztaujāt ārstu un farmaceitu par zālēm, noskaidrojot, vai zālēm ar šo aktīvo vielu ir alternatīvas. Pacientam vienmēr ir tiesības jautāt līdzvērtīgas iedarbības zāles par zemāku cenu, kā arī tiesības lūgt izsniegt jebkuras zāles jebkurā aptiekā,» sacīts ZVA izplatītajā informācijā. «Latvijas Zāļu reģistrā šobrīd ir gana daudz zāļu, lai Latvijas iedzīvotāji varētu izvēlēties dažādus zāļu produktus ar vienu aktīvo vielu. Zāļu valsts aģentūra līdzās tam, ka nodrošina regulatoro ietvaru zālēm likumīgi atrasties mūsu valsts tirgū, arī sniedz sabiedrībai iespējami daudz informācijas par dažādiem zāļu lietošanas aspektiem un to racionālu lietošanu. Un tas nozīmē - pareiza zāļu deva vispiemērotākajā zāļu formā, īstajā brīdī un nodrošinot informāciju par zāļu lietošanu, arī iespējamām blaknēm. Turklāt pacientiem vienmēr ir jāuzzina arī par alternatīvām, ja ir pieejamas līdzvērtīgas zāles par zemāku cenu. Lai jaunas zāles varētu nonākt tirgū, jāveic sarežģīti un dārgi klīniski pētījumi. Kad tiek pierādīts, ka zāles ir kvalitatīvas, efektīvas un drošas, tās tiek reģistrētas. Dati par šīm zālēm no reģistrācijas brīža kādā no Eiropas Ekonomikas zonas valstīm ir aizsargāti vismaz 8-10 gadus. Pēc datu aizsardzības posma attiecīgās zāles drīkst ražot arī citi zāļu ražotāji, izmantojot tādas pašas aktīvās vielas tādā pašā devā un zāļu formā - tās ir ģenēriskās zāles.»

Informāciju var meklēt arī mājaslapā www.generiskaszales.lv.

***

Piemēri

2016. gadā asinsrites sistēmas slimību ārstēšanai:

• Valsts apmaksātā summa: 20,7 miljoni eiro;

• Obligātais pacientu līdzmaksājums (50% vai 75% kompensācijas gadījumā): 7,6 miljoni eiro;

• Pacientu samaksātais līdzmaksājums par nereferences zālēm (līdzvērtīgas efektivitātes zāļu gadījumos, kad ir iespējams saņemt zāles ar minimālu līdzmaksājumu vai vispār bez tā): 17,5 miljoni eiro;

• Kopā šajā slimību grupā ir izrakstītas 3,5 miljoni recepšu;

• Zāles saņēmuši apmēram 46 000 pacientu.

2016. gadā psihisku un uzvedības traucējumu ārstēšanai:

• Valsts apmaksātā summa: 3,7 miljoni eiro;

• Obligātais pacientu līdzmaksājums (gadījumos, kad ir 50% kompensācija): 630 000 eiro

• Pacientu samaksātais līdzmaksājums par nereferences zālēm (līdzvērtīgas efektivitātes zāļu gadījumos, kad ir iespējams saņemt zāles ar minimālu līdzmaksājumu vai vispār bez tā): apm. 133 000 eiro

• Kopā šajā slimību grupā ir izrakstītas 328 000 recepšu;

• Zāles saņēmuši apmēram 31 000 pacientu.

Avots: Nacionālais Veselības dienests

***

Jautājām ekspertam

Ģenēriskie medikamenti: normāla prakses attīstītajās valstīs

Uz NRA jautājumiem atbild

Jānis Zvejnieks, Zāļu valsts aģentūras direktora vietnieks

- Kā pēdējo gadu laikā ir mainījusies attiecība starp oriģinālajām un ģenēriskajām zālēm, vai interese par pēdējām kļuvusi lielāka?

- Varētu teikt, ka nedaudz ir palielinājusies interese par ģenēriskajām zālēm, bet joprojām ir diezgan liels oriģinālpreparātu īpatsvars. Novērojumi liecina, ka atšķiras dažādās medicīnas specialitātēs izrakstīto valsts kompensēto oriģinālo un patentbrīvo medikamentu attiecība, piemēram, kardioloģijā ģenēriskās zāles izraksta mazāk nekā psihiatrijā.

- Daļai zāļu lietotāju šķiet, ka ģenēriskās zāles varētu nebūt tik efektīvas vai izraisīt vairāk blakusparādību nekā oriģinālās. Cik pamatots ir šāds uzskats?

- Mēs reģistrējam ģenēriskās zāles ne jau tāpat vien. Ir jāveic tā saucamais bioekvivalences pētījums, kas pamato to, ka šīs zāles pēc iedarbības un visa pārējā ir līdzvērtīgas oriģinālajām zālēm. Ja tām vai citām zālēm parādās kaut kāda blakne, kas nav līdz šim novērota (arī neefektivitāte ir blakusparādība), tas viss ir jāfiksē t.s. farmakovigilances ziņojumā. Mums katru gadu ir tikai aptuveni 300 šādu ziņojumu par visām zālēm kopumā, kas ir gaužām maz. Šādi ziņojumi sakrājas, tiek reģistrēti Eiropas kopējā datu bāzē, un, protams, tiek risināts jautājums par šo zāļu pārvērtēšanu un tālākām procedurālām rīcībām, līdz pat tam, ka zāles var izņemt no tirgus, bet tādi precedenti nav bijuši.

- Pētījumā Ģenērisko zāļu lietošana Latvijā: iedzīvotāju un speciālistu informētība, viedokļi un pieredze, kurš 2015. gadā tika veikts pēc biedrības Veselības projekti Latvijai iniciatīvas, daži ārsti bija norādījuši, ka baidoties ziņot par zāļu blaknēm, jo tam sekošot dažādu kontrolējošo institūciju pārbaudes...

- Ar pilnu atbildību varu pateikt - tā nav. Ziņot par blaknēm vajag, to prasa attiecīgi Ministru kabineta noteikumi, un tas tiek darīts. Zināmas problēmas drīzāk rada fakts, ka ārstiem trūkst laika, jo ziņojumā tomēr jānorāda diezgan daudz informācijas.

- Bet vai zāļu ražotājs uzzina, kurš ārsts ir ziņojis par blakusparādībām? Vai nevar gadīties tā, ka, piemēram, kāda bagāta, liela starptautiska zāļu firma cenšas izmantot savu ietekmi, lai pierādītu, ka ārsts ir kļūdījies?

- Ražotājs tiek informēts par šādu ziņojumu un var kaut kādā veidā noskaidrot, kurš ārsts to iesniedzis. Bet vai tad ārsts ir atkarīgs no ražotāja, ka vajadzētu slēpt blakusparādības? Tas būtu ne tikai nenopietni, bet pat bīstami. Arī ražotāji izturas pret šiem jautājumiem atbildīgi, it īpaši lielie, jo viņiem rūp savu produktu kvalitāte. Jo sevišķi tie, kuri rada jaunas zāles, pat mudina ārstus fiksēt jebkādas blaknes, jo viņiem pašiem tas ir ļoti svarīgi.

- Arī pacientiem ir iespēja ziņot par zāļu blaknēm. Kāda vērtība ir šādiem medicīnā nekompetentu cilvēku ziņojumiem?

- Tāda prakse pastāv visā Eiropā, un arī ZVA mājaslapā pacientiem ir iespēja ziņot par medikamentu blaknēm. Mēs ļoti atbalstam, ka pacienti to dara. Protams, ziņojumu kvalitāte ir labāka, ja tos sastāda ārsts vai farmaceits, bet arī pacientu sniegtajai informācijai ir sava vērtība.

- Cik lielā mērā pacientam vispār ir jāiesaistās zāļu izvēlē? Minētajā pētījumā ārsti pauž viedokli, ka, lai gan pacientam pieder galavārds - lietot vai nelietot šīs zāles, to izvēle tomēr ir ārsta kompetencē...

- Varu piekrist ārstu viedoklim. Zāļu izvēlei ir nopietns pamatojums. Manuprāt, nav īsti labi, ka cilvēki internetā salasās informāciju, kuru viņi nevar adekvāti uztvert zināšanu trūkuma dēļ. Ne vienmēr šī informācija ir objektīva un paredzēta pacientam. Galva ir sajaukta, piebāzta ar informāciju, kuru nespēj apstrādāt, saprast un izvērtēt. Balstoties uz dažādās interneta vietnēs un forumos lasīto, cilvēks būvē kaut kādus nepamatotus spriedumus, pieņem nepareizus lēmumus un rezultātā pats sev nodara pāri. Šādu viedokli arī ir grūti mainīt, ja cilvēks tic tam, kam grib ticēt. Vēl viena izplatīta situācija ir tā, ka, izlasot par zāļu blakusparādībām, kas uzskaitītas anotācijā, pacients domā - ārprāts! Bet te jāsaprot, ka zāles sāk reģistrēt tikai tad, ja parādības ir retas, vienam no desmit tūkstošiem.

- Vai pacientam ir jāstāsta ārstam, ka viņam trūkst līdzekļu zāļu iegādei?

- Manā skatījumā dakterim tomēr būtu jāpainteresējas, vai pacients var atļauties tās vai citas zāles. Ja nevar atļauties, tad viņš drīzāk tiešām tās nenopirks, un rezultāts būs tikai sliktāks. Es atbalstu oriģinālā medikamenta aizvietošanu ar ģenērisko medikamentu, ja vien tas ir iespējams. Tā ir normāla prakse ne tikai Eiropā, bet arī citās attīstītās valstīs.

- Arī situācijā, kad aptiekas farmaceits piedāvā kādas zāles, dažam klientam mēdz rasties aizdomas, ka tas tiek darīts nevis viņa labā, bet aptiekas vai aptieku ķēdes peļņas interesēs...

- Tā kā pats esmu strādājis praktiskajā farmācijā, es teiktu, ka tā nenotiek. Neņemos apgalvot, ka nav neviena negodprātīga farmaceita, jo tādi darbinieki var gadīties jebkurā profesijā, bet teikt, ka tā ir masveida tendence, noteikti nevar. Interesanti, ka starptautiski pētījumi liecina - tieši tie farmaceiti, kuri strādā aptieku ķēdēs un par kuriem pastāv uzskats, ka darba devējs viņus mudina vairāk virzīt viena ražotāja produktus, nav tieši ieinteresēti peļņā, jo viņu atalgojums no tā nemainās.

- Kāda ir ārstu un farmaceitu sadarbība mūsu valstī?

- Tā notiek un nenotiek. Lauku reģionos ārsts un farmaceits nereti strādā roku rokā, sazinās, apmainās ar informāciju. Lielajās pilsētās šajā ziņā ir grūtāk, ģimenes ārsti ir gana aizņemti. Manā skatījumā, ja runa ir par ģenēriķu aizvietojamību, par zāļu mijiedarbību un par citām lietām, kur farmaceits ir ļoti kompetents, šī sadarbība būtu ļoti vērtīga.

- Kā situāciju ģenērisko zāļu izvēlē ietekmēs recepšu elektroniskā izrakstīšana?

- Domāju, ka efekts būs pozitīvs. Ir viena elementāra lieta: ārsts, iespējams, pat nav informēts, ka tam vai citam medikamentam var būt pieci ģenēriķi. Viņš zina, ka tādi ir, varbūt zina vienu vai divus nosaukumus, bet ne visus, un tie arī nebūtu jāpatur galvā. Izrakstot e-recepti, viņam būs iespēja redzēt gan visus nosaukumus, gan cenu diapazonu.