Farmaceiti PVN celšanu zālēm uzskata par nepārdomātu

Biedrības atklātā vēstulē Ministru prezidentam Mārim Kučinskim, Finanšu ministrijai un Veselības ministrijai aicina rūpīgi analizēt citu Eiropas Savienības valstu pieredzi, kuru acīmredzamais mērķis ir medikamentu pieejamības un pakalpojumu kvalitātes celšana, ilgtermiņā samazinot šo valstu budžeta izdevumus veselības aprūpei.

"Mēs uzskatām, ka šis priekšlikums ir nepārdomāts un nekompensēs valdības iecerētās nodokļu reformas rezultātā paredzamo budžeta deficītu, kā arī nedos veselības nozarei nepieciešamo papildus finansējumu," uzsver "Aptieku īpašnieku asociācijas" valdes priekšsēdētājs Mārcis Rutulis.

Biedrības ir neizpratnē par veiktajiem aprēķiniem, kas paredz papildus iegūt 83 miljonus eiro un pieprasa paskaidrot, kas ir šo aprēķinu pamatā. Veiktie aprēķini liecina, ka labākajā gadījumā valsts budžets var papildus iegūt ne vairāk kā 16,32 miljonus eiro.

Saskaņā ar Zāļu valsts aģentūras datiem kopējais zāļu apgrozījums Latvijā pērn bija 375 miljoni eiro, no kuriem 320 miljonus eiro veidoja realizācijas apjoms parastās aptiekās, bet 49 miljonus - slimnīcu aptiekās. PVN paaugstināšana nozīmē, ka var papildus iegūt 33,74 miljonus eiro. Kompensējamo medikamentu apjoms pērn veidoja 144,5 miljonus eiro. Tas nozīmē, ka, palienot PVN likmi, tas prasīs papildus izdevumus 13 miljonus eiro kompensējamiem medikamentiem un 4,41 miljonus eiro slimnīcu aptiekām.

Ilze Zvēra/F64

"Latvijas Farmaceitu biedrības" prezidente Kitija Blumfelde saka: "Iecerētā priekšlikuma rezultātā lielākie cietēji būs Latvijas iedzīvotāji. Daudzas aptiekas, it īpaši, Latvijas reģionos būs spiestas pārtraukt savu darbību. Tādejādi netiks nodrošināta zāļu pieejamība, kā arī farmaceita konsultācijas, kas bieži veic preventīvas ārstniecības funkcijas. Jau šobrīd esošais peļņas apjoms nedod iespējas aptiekām attīstīties, ieguldīt pakalpojumu kvalitātes paaugstināšanā, modernizācijā".

"Aptieku biedrības" valdes priekšsēdētāja Agnese Ritene ir pārliecināta :"Daudzām aptiekām būs jāpārvērtē sava ekonomiskā darbība, izvērtējot sniegto pakalpojumu un struktūrvienību rentabilitāti, kā arī aptieku darba laika garumu. Diemžēl nonāksim pie secinājuma, ka nelielas aptiekas un aptieku filiāles būs jāslēdz. Mūsuprāt tas neizbēgami novedīs pie zāļu un farmaceitiskās aprūpes pieejamības pasliktināšanās."

Lai nepaaugstinātu zāļu cenas, valdība būs spiesta mainīt Ministru Kabineta noteikumus, kas nosaka zāļu cenu veidošanos. Tā kā lielāko aptieku izdevumu daļu veido personāla izmaksas, tas ir, pamatā farmaceitu atalgojums, iecerētie grozījumi novedīs pie līdzekļu trūkuma aptieku uzturēšanai un atalgojuma samazināšanas farmaceitiem.

"Šādas ieceres novedīs pie reālas krīzes nozarē, jo jau šobrīd Latvijas reģionos katastrofāli trūkst farmaceitu. Piespiedu kārtā samazinot aptieku ieņēmumus, aptiekāriem Latvijā zudīs pamats zem kājām," uzsver K.Blumfelde.

Apzinoties papildus līdzekļu nepieciešamību valsts budžetam, biedrības redz vairākus risinājumus, kā valsts budžets var gan ietaupīt, gan gūt papildus ieņēmumus. Kā piemēram, Latvijā var ieviest starptautisko nepatentēto nosaukumu (SNN jeb INN - International Non-proprietary Name, angļu val.) noteikšanu recepšu medikamentiem. "Šis modelis veiksmīgi darbojas Eiropas Savienībā, tai skaitā, Lietuvā un Igaunijā," saka Mārcis Rutulis.

Biedrības pauž atbalstu valdības iecerētajai nodokļu reformai. Taču tai ir jābūt pārdomātai un tā nedrīkst novest pie jaunām problēmām. Līdzšinējais regulējums farmācijas nozarei ir sevi pierādījis kā efektīvs, nodrošinot gan stabilitāti, gan nozares ilgtspējīgu attīstību kopumā.

Biedrības kategoriski iestājas pret PVN paaugstināšanu medikamentiem no 12 līdz 21 procentam un aicina Latvijas valdību rast pārdomātus lēmumus paredzamā fiskālā deficīta segšanai un kopā ar nozari meklēt alternatīvus, saprātīgus risinājumus.