Kāds bērna tēvs sašutis par zāļu cenām bērniem. Medikaments, kas domās saaukstēšanās laikā, trīs mēnešu laikā kļuvis par vairāk nekā četriem eiro dārgāks.
Līgai ir 52 gadi, viņa ir precējusies un audzina 12 gadus vecu dēlu. Līga ir skolotāja, strādājusi par skolotāju Jaunpiebalgā, privātskolā Rīgā, kā arī bērnu namā. Ģimene jau 13 gadus dzīvo Baložos, kur iekopta piemājas saimniecība ar govīm, cūkām, dārzu un siltumnīcu. 10 gadus Līga aprūpēja savu smagi slimo vīra mammu. Šobrīd lielākā daļa saimniecības likvidēta Līgas pašas slimības dēļ, raksta Ziedot.lv.
Antibiotikas joprojām Latvijā mēdz lietot nepamatoti – tā secināts zaļās farmācijas uzņēmuma “Silvanols” un pētījumu centra “SKDS” veiktajā pētījumā, kurā izzināti iedzīvotāju ieradumi un rīcība dažādu saaukstēšanās saslimšanu gadījumos. Lielākā daļa jeb 52% Latvijas iedzīvotāju saaukstēšanās saslimšanu gadījumos lieto antibiotikas. Ceturtā daļa no tiem antibiotikas lieto patvaļīgi – saslimšanas gadījumā izlietojot antibiotikas, kas palikušas pāri no iepriekšējā antibiotiku lietošanas kursa, vai bez ārsta receptes citādi iegūstot antibiotikas, kas lietotas iepriekšēju saslimšanu laikā.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien atbalstīja priekšlikumu novirzīt papildu 520 000 eiro nākamā gada budžetā kompensējamo medikamentu apmaksai.
Latvijā, pēdējo gadu laikā ņemot vērā ziņojumus par zāļu blakusparādībām, kopš 2015. gada janvāra kopumā ir izvērtēti vairāk nekā 40 signālu par jauniem riskiem. Tā rezultātā virknei Latvijā reģistrētu zāļu ir papildināti lietošanas norādījumi, lai šos riskus novērstu.
Šodien, 8.novembrī, Ministru kabineta sēdē atbalstīts jautājums par papildus līdzekļu - 4,6 milj.eiro - piešķiršanu veselības aprūpes nozarei kompensējamo medikamentu apmaksai.
Kompensējamo zāļu budžetā trūkst vismaz 14 miljonu eiro, lai līdz gada beigām pilnībā nosegtu visu medikamentu apmaksu, taču valdība tikai daļēji mazina deficītu, piešķirot vien 4,2 miljonus eiro.
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) brīdina par uztura bagātinātāju vīriešiem "iERECT", kurš var būt bīstams lietotāju veselībai, jo satur neatļautas farmaceitiskas vielas, kas var izsaukt infarktu un asinsspiediena izmaiņas, ziņo aģentūra LETA.
Zāļu kopējais apgrozījums pagājušajā gadā bija 332 miljoni eiro, un tas gadu no gada pieaug, tomēr lauvas tiesu patērēto medikamentu ir tieši recepšu zāles – 81 procents.
Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pazeminātās likmes atcelšana bezrecepšu medikamentiem pasliktinās sabiedrības veselības stāvokli, aģentūrai LETA pauda Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis Pauls Princis.
Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pazeminātās likmes atcelšana bezrecepšu medikamentiem palielinās zāļu nepieejamību pacientiem, aģentūrai LETA norāda Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācijas (LPMA) valdes priekšsēdētājs Egils Jurševics.
Lai gan atbildīgās instances uz ārstu un pacientu palīgā saucienu atbildēja: «Neuztraucieties, zāles būs!», reālajā dzīvē tā nenotika. Piektdien hemofilijas pacientiem joprojām dzīvībai svarīgo un vienīgo valsts kompensēto medikamentu aptiekās nebija.
Latvijā būs atļauts saņemt zāles personīgai lietošanai pasta sūtījumos no trešajām pasaules valstīm. To paredz valdības apstiprinātie Veselības ministrijas izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka zāļu izplatīšanas un kvalitātes kontroles kārtību. Taču pacientam būs jāuzņemas pilna atbildība par zāļu lietošanu.
Vecmāmiņai sajaucot bērniem domātos medikamentus ar asinsspiediena zālēm, slimnīcā nonākusi piecus gadus veca meitene, aģentūrai LETA pastāstīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) pārstāve Ilze Bukša.
Ņemot vērā, ka ir identificēti gadījumi, kad pacientam nav iespējams saņemt ārsta nozīmētai terapijai nepieciešamās zāles, veselības ministre Anda Čakša devusi rīkojumu steidzamības kārtā sagatavot grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka zāļu izplatīšanas un kvalitātes kontroles kārtību*.
Jau trīs mēnešus ir spēkā grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 26.jūnija noteikumos Nr. 416 "Zāļu izplatīšanas un kvalitātes kontroles kārtība", kas aizliedz privātpersonām no trešajām valstīm ievest narkotiskos analgētiķus, jaunās psihoaktīvās vielas un aktīvās vielas, kā arī saņemt iepriekš minētās preces un arī citas zāles pa pastu no trešajām valstīm.
Atsaucoties uz izskanējušām bažām saistībā ar zāļu nodrošinājumu (alternatīvas iespējas īpaši dārgām zālēm, Latvijā nereģistrētu zāļu piegāde), Zāļu valsts aģentūra atgādina, ka zāles ir augsta riska produkti, un zāļu lietošana ir process, pret kuru jāizturas atbildīgi.